Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Laikmetīgās mākslas muzeja slēgtais konkurss sanikno vietējos arhitektus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

ASV prezidenta vēlēšanu cīņa: galvenie kandidāti un prioritātes

Elektropārvades savienojumi ar Zviedriju un Poliju mazinās cenas, negarantēs stabilitāti

Jaunie elektropārvades savienojumi mazinās cenas, bet nenodrošinās bezrūpīgu nākotni

Gadu mijā ar krāšņām svinībām Lietuvā atklāti divi Baltijas valstu visu laiku vērienīgākie un gaidītākie enerģētikas projekti – elektropārvades starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju, kuri, kā norādījām jau vairākos iepriekšējos raidījumos, mums pieeju sniegs lētākai elektroenerģijai kaimiņvalstīs. Tomēr vai aiz svētku fanfarām par projektiem pateikts pietiekami, un vai tie patiešām mums sola bezrūpīgu nākotni energoapgādē? 

Lai arī ko mēs dažkārt varētu pārmest mūsu kaimiņiem lietuviešiem, elektropārvades savienojumu "NordBalt" un "LitPol Link" atklāšanas ceremonija apliecināja, ka palepoties ar paveiktajiem darbiem mūsu kaimiņi nudien māk, un krāšņos svētkus papildināja gan dzīva orķestra izpildīts simfonisks skaņdarbs, gan videoinstalācija, gan arī televīzijas tiešraide.

Baltijas valstis vairs nebūs enerģētikas salas

Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite savā uzrunā nebaidījās vilkt pat paralēles starp šiem projektiem un Baltijas valstu centieniem atgūt neatkarību, un norādīja – no izolētas salas tie Baltijas valstis padarīs par visai Eiropai nozīmīgu enerģētikas mezglu.

"Ar šo savienojumu darbības sākumu mēs palielinām mūsu reģiona stabilitāti un solidaritāti, kā arī pieliekam punktu atkarībai. No izolētas Baltijas valstu enerģētikas salas mēs esam kļuvuši par veiksmīgu Baltijas valstu enerģijas loku," teica Lietuvas Valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Tiesa, daudzi eksperti savos izteikumos par abiem jaunajiem, bet vairāk nekā desmitgadi tapušajiem starpsavienojumiem ir ievērojami atturīgāki,

un norāda – lai gan Latvijas sabiedrībā jau ir izskanējis viedoklis par to, ka Lietuva ar šo projektu īstenošanu ir aizsteigusies priekšā Latvijai, šāds apgalvojums nav gluži korekts.

Zviedrijas elektropārvades sistēmas operatora "Svenska Kraftnat" vadītājs, bijušais Zviedrijas aizsardzības ministrs Mikaels Odenbergs uzsver – Zviedrija "NordBalt" kabeli vienmēr ir vērtējusi kā reģionālu projektu visai Baltijai, un nav nekādas nozīmes, ar kuru no Baltijas valstīm kabelis ģeogrāfiski ir saslēgts.

"Mans uzskats vienmēr ir bijis tāds – kad Latvijas un Lietuvas valdības un pārvades operatori sapratīs, ka tad ir efektīvi strādājošs elektroenerģijas tirgus ar pārvades savienojumu, kurš ir vienlīdzīgi pieejams visiem tirgum, jautājums par to, kur ģeogrāfiski novietots šis savienojums, kļūs nenozīmīgs," sacījis Odenbergs.

Lietuva risina savu deficīta problēmu

Svarīgi atzīmēt, ka, saņemot jaunas piegādes, Lietuva risina tieši savu elektrības deficīta problēmu, kura lielā mērā arī ir galvenais faktors, kas uztur augstas cenas Latvijas un Lietuvas tirgos. Bez tam abi savienojumi, no kuriem Lietuvas – Zviedrijas kabelis tā arī vēl nav uzsācis darbu, papildus zemākām cenām spēs sagādāt arī pārsteigumus.

"Latvenergo" komercdirektors Uldis Bariss norāda – jau šobrīd uzsāktā tirdzniecība ar elektrību starp Poliju un Lietuvu apliecina, ka projekti ir efektīvi, tomēr tie vienlaikus neatrisinās visus Baltijas valstu energoapgādes izaicinājumus.

"Tas, ko mēs redzam – patiešām no Polijas, it īpaši svētku laikā, ir bijušas diezgan ievērojamas piegādes, bet jāsaka, ka tā tendence ir, ka Polija strādā uz eksportu vairāk nakts nekā dienas laikā. Tātad, cik saprotams, tas ir saistīts ar Polijas iekšējo tīklu ierobežojumiem, un tad, kad viņiem patēriņš pašiem lielāks, tad tas eksporta potenciāls paliek stipri mazāks. Bet – nu daļēji, no otras puses, tas jau bija no poļu operatora puses paziņots, ka viņiem varētu būt šādi ierobežojumi," klāsta Bariss.

Arī Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" Latvijas meitas uzņēmuma "Enefit" vadītājs Jānis Bethers pievērš uzmanību, ka Lietuvas un Polijas savienojums saspringtākajās energoapgādes situācijās tomēr var arī neatvieglot situāciju. 

"Šeit ir tas jautājums par Polijas kabeļa darbību pīķa stundās, vasarā. Jā, Polijā šajā laikā cenas parasti ir salīdzinoši zemākas,  ja neskaita atsevišķus periodus, kā, piemēram, pagājušā gada vasarā, kad arī tur cenas bija virs 100 eiro. Bet, jā, ja nebūs pieejama jauda no Polijas uz Lietuvu, tad šis kabelis mums neatvieglos dzīvi, un neuzlabos situāciju. Paliek tikai Zviedrija mīnus Polija un tas ir 200 megavati. 200 megavati ir būtisks apjoms mūsu tirgum, bet tas negarantē, ka mēs varam teikt – nē, šādi pīķi mums nekad neatkārtosies," stāsta Bethers.

Zviedrijas elektrības tirgus svārstīgs

Arī Zviedrijas un Lietuvas kabelis "NordBalt" tomēr var Baltijas valstīm neatnest tik zemas un stabilas cenas, kā vēlētos daudzi vietējie patērētāji, jo, kā uzsver Bethers, arī Zviedrijā elektrības tirgus, it īpaši reģionā, kuram tagad ir pieslēgušās Baltijas valstis, ir pietiekami svārstīgs.

Tāpat ir jāņem vērā arī tas, ka ir jāanalizē, kas notiks Zviedrijas pusē, jo mūsu savienojums ir ar Zviedrijas dienvidu daļu, kas ir vistuvāk Dānijai, kura savukārt ir spēcīgi integrēta ar Vāciju.

Vācijā ir ļoti svārstīgas cenas, ir gan negatīvas cenas, gan lieli pīķi. Un Zviedrijas dienvidu daļa kopumā saražo mazāk elektrību, nekā patērē, tāpēc ir arī jautājums, kā darbosies Zviedrijas pārvades sistēma.

To lielā mērā apliecinājušas arī šī gada pirmās dienas, kuru laikā arī elektrības cenas Ziemeļvalstīs visai strauji gandrīz trīskāršojušās, veicinot cenu palielināšanos arī Baltijas valstīs.

"Nē, protams, tirgus jau strādā, teiksim tā, – viņš nosaka vispareizāko cenu, bet nepasaka automātiski, vai tā būs augstāka cena, jo to veido dažādi faktori – lielāks pieprasījums, zemāka āra temperatūra vai energoresursu cenu izmaiņas, kas var ietekmēt cenu arī Skandināvijā. Un šajā brīdī – jā, mēs redzam, ka augstas cenas iestājušās arī Skandināvijas pusē un ir atnākušas arī līdz mums," atzīst "Latvenergo" komercdirektors.

"Latvenergo" nākotnē raugās optimistiski

Vēl aptuveni divus gadus pirms kabeļu būvniecības Latvijā valdīja visai lielas bažas par to, kabeļu būvniecības rezultātā Latvijas iepriekš veiktās investīcijas lielajās elektrostacijās varētu izrādīties gluži vai veltīgas.

Šobrīd tomēr lielo elektrostaciju īpašniece "Latvenergo" neslēpj, ka nākotnē raugās gluži optimistiski, un Bariss pieļauj iespēju, ka uzņēmuma termoelektrostacijas savu konkurētspēju lielā mērā tomēr saglabās.

"Nu jāsaka, ka mēs skaidri saprotam, ka, samazinoties cenai, prasība pēc vēl lētākas dabasgāzes, lai mēs saražotu elektrību, būs vēl izteiktāka, un, protams, ka, ņemot vērā pašreizējās naftas cenas, kas nosaka nākotnes gāzes cenas, mēs varam cerēt, ka būsim aptuveni tādā pašā konkurētspējā, kā pagājušajā gadā. Varbūt ir daudz tādu faktoru, kurus šobrīd pateikt vēl nevaram, bet

jau šobrīd varam pateikt, ka apkures sezonā TEC noteikti būs konkurētspējīgi, un arī sagaidām, ka, visticamāk, TEC saglabāsies nozīmīgu loma cenas ierobežošanai vasaras- rudens periodā," teica Bariss.

Cenas ilgtermiņa perspektīvā neskaidras

Savukārt tas, cik ilgi lēta elektroenerģija no Skandināvijas joprojām būs pieejama Baltijas valstīm ilgtermiņa perspektīvā, joprojām nav skaidrs arī pašiem ekspertiem. Galvenais iemesls ir fakts, ka daudzi nozīmīgi jautājumi par Zviedrijas elektrosistēmas attīstību joprojām palikuši neatrisināti arī pašā Zviedrijā. 

"Jau tālākā nākotnē skatoties, ir jāņem vērā visi Zviedrijas plāni, ka, iespējams, atomstacijas jāaizvieto ar atjaunojamiem energoresursiem,

un tad mēs varam sagaidīt, ka jau tepat kaimiņos būs vērojamas šīs cenas no -100 līdz plus 100 vai 150 eiro megavatstundā. Un tajā mirklī varam sagaidīt, ka mūs tas ietekmēs uzreiz, jo ja Skandināvijā būs lielākas cenas, nekā šeit veidotos uz vietas Baltijā, mēs uzreiz pārņemsim šīs lielākās cenas, jo mūsu tirgus ir ļoti maziņš," teica Bethers.

Savukārt Zviedrijas lielākās energokompānijas "Vattenfall' biznesa stratēģijas vadītājs Klāss Hedenstroms atzīst – arī Zviedrijā ražotājiem šobrīd ir skaidrs tikai tas, ka reģionā attīstību turpinās vēja enerģija, bet, piemēram, atomenerģijas nākotnes perspektīvas ir neskaidras.

"Par atomenerģiju mēs zinām to, ka vēl senāk uzbūvētās ražotnes pakāpeniski tiks apturētas, un šis process sāksies 2025.gadā un noslēgsies 2045.gadā. Un jāpiebilst, ka mums, "Vattenfall", nav ļoti viennozīmīga viedokļa par to – ja šajā nozarē būs iespēja investēt un ja tas būs komerciāli izdevīgi, tad mēs arī iesaistīsimies. Par to lēmumi nav pieņemti, toties ir pilnīgi noteikti skaidrs, ka vēja enerģija turpinās attīstīties," uzskata  Hedenstroms.

Lietuvas klusie nozīmīgie soļi

Jaunie elektropārvades savienojumi to nenoteiktību, ar kādu tirgū gan īstermiņā, gan ilgākā termiņā būs jārēķinās elektrības pircējiem, nekliedē arī tāpēc, ka tie ir pamudinājuši Lietuvu paklusām veikt vēl vairākus nozīmīgus soļus.

Pirmkārt, no šī gada sākuma Lietuva izņēmusi no ekspluatācijas savas novecojušās elektrības ražošanas jaudas aptuveni 960 megavatu apjomā, tādā veidā zaudējot pat teorētisku iespēju ārkārtas apstākļos pilnīgi patstāvīgi nosegt visu savu elektrības patēriņu ilgāk par dažām stundām un vēl vairāk pastiprinot Latvijas kā galvenā elektrības ražošanas stabilitātes balsta lomu.

Gan ražošanas jaudu samazinājuma, gan jauno importa piegāžu iespaidā kopumā šis gads Baltijas valstu ražotājiem lielā mērā būs pielāgošanās gads, prognozē Bariss.

"No tāda tirgus darbības viedokļa šī gada periods būs tāds pārbaudes periods, jo tiks saprasts, kā īsti strādā starpsavienojumi, kādi ierobežojumi faktiski veidojas uz Lietuvas – Polijas robežas, kā uz to būs reaģējuši citi lieli tirgotāji, kā darbosies Elektrēnu jaunais bloks un kādi būs gāzes cenu nosacījumi," skaidro Bariss.

Otrkārt – Lietuvas amatpersonas neslēpj, ka Lietuvas jaunie elektrības starpsavienojumi uz nenoteiktu laiku atvirza iespēju lemt par iespējamo atomelektrostacijas celtniecību Lietuvā. Lietuvas elektropārvades operatora "Litgrid" vadītājs Daivis Virbickis norāda – jaunajos apstākļos šādas ražotnes ietekme ir ļoti liela, tāpēc to nāksies vērtēt atkārtoti.

"Šīs ražotnes ietekme uz mūsu elektroenerģijas sistēmu būs ļoti liela. Mums šobrīd ir jāveic gan izpēte kopā ar Eiropas elektropārvades sistēmu operatoru apvienību "Entso-E", gan arī izpēte ar mūsu Baltijas valstu partneriem un Poliju, un tikai pēc tam mēs būsim gatavi pabeigt šo procesu un pieņemt kādu lēmumu," stāsta "Litgrid" vadītājs.

Gāzes elektrostacijas vai atomelektrostacijas?

No jaunu politisku lēmumu pieņemšanas, ne arī no jaunām investīcijām, visticamāk, neizvairīties ne Skandināvijas valstīm, ne arī Baltijas valstīm. Tiesa, pat pieredzējušais Zviedrijas elektropārvades sistēmas operatora vadītājs Mikaels Odenbergs atzīst, ka pagaidām neuzņemas prognozēt, kur tieši būs nepieciešamas investīcijas.

"Visinteresantākais jautājums, protams, ir par to, kas notiks pēc 30 gadiem, kad visi Zviedrijas atomreaktori tiks slēgti, un ar ko tie tiks aizvietoti.

Skaidrs, ka vismaz daļēji ar atjaunojamiem energoresursiem, daļēji – ar tīkla infrastruktūru un savienojumiem, daļēji ar elastīgumu patēriņa pusē. Var prognozēt arī to, ka būs nepieciešamas ražotnes ar stabilu jaudu, bet, vai tās būs, piemēram, gāzes elektrostacijas vai atomelektrostacijas – to es nezinu," atzīst Odenbergs.

Augstais atjaunojamo energoresursu īpatsvars un arī jau piešķirtās visai dāsnās subsīdijas kopumā veicinās to, ka gan Skandināvijā, gan arī Baltijas valstīs klientiem ir jābūt vienlīdz gataviem pirkt elektrību gan par negatīvu cenu, gan arī par ārkārtīgi augstu cenu, prognozē SIA "Enefit" pārstāvis.

"Viena tendence ir tāda, ka cenas ir ļoti svārstīgas, pateicoties tam, ka ir ļoti liela jauda atjaunojamajiem energoresursiem, kur enerģijas pašizmaksa ir nulle eiro megavatstundā – ja vējš pūš vai saule spīd, enerģija tiek ražota. Un šie ražotāji ir gatavi pārdot elektrību tirgū ar negatīvu cenu, jo viņi saņem subsīdiju. Un otra galējība ir, kad nepūš vējš un nespīd saule, tad nākas ieslēgt mazāk efektīvas elektrostacijas, kas var ātri reaģēt uz nepieciešamību ātri ieslēgties, bet nav efektīvas, un tad cena var lekt virs 100 eiro megavatstundā," lēsa Bethers.

Cenas noteiks pakalpojumu klāstu

Sagaidāmās izteikti svārstīgās elektrības cenas un piegāžu apjoms lielā mērā noteiks arī patērētajiem pieejamo pakalpojumu klāstu – jau šobrīd Ziemeļvalstīs tiek izstrādāti elektroenerģijas produkti, kuru ietvaros tirgotāji pakalpojumā iekļauj arī iespēju samazināt vai palielināt klienta elektrības patēriņa slodzi, stāsta Jānis Bethers.

Un otra tendence ir tāda, ka, lai saglabātu sistēmas darbību, drošību un frekvenci, šobrīd balansēšanas tirgū darbojas lielās stacijas, kurās sistēmas operatori pērk jaudas, lai ieslēgtu un izslēgtu. Savukārt jau pavisam tuvā nākotnē, un šobrīd jau Somijā, ir iespējams arī lietotājiem, elektroenerģijas patērētājiem piedalīties šajā tirgū.

Proti, ja sistēmas operatoram ir tāda nepieciešamība, lietotājs var pārdot tiesības palielināt savu patēriņu vai samazināt savu patēriņu.

Iespējams, viena no būtiskākajām atziņām, par ko liecina ekspertu teiktais, vērtējot jauno Lietuvas elektropārvades savienojumu darba uzsākšanu, tomēr ir tas, ka pretēji Latvijā plašā sabiedrībā izplatītajam mītam Latvijas investīcijas lielu elektrības ražošanas jaudu attīstībā nebūt nav bijušas veltīgas un kaimiņvalsts Lietuva nav aizsteigusies mums priekšā.

Gluži otrādi, abu valstu veikums ir kalpojis kā savstarpēji papildinoši drošības elementi. Vienlaikus līdz ar jauno elektrības savienojumu darbības sākumu un elektrības ražošanas jaudu samazinājumu, iespējams, vairāk nekā jebkad aktuālāks kļūst arī jautājums par konkurenci dabasgāzes tirgū, kuram nākamajos gados var būt izšķiroša nozīme tam, cik veiksmīgi spēsim pielāgoties jaunajiem apstākļiem elektrības tirgū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti