De Facto

9. maijs: kā uzvara kļuva par Krievijas ideoloģiju

De Facto

Austrumu partnerības spējas neskaidras

Valsts prezidenta vēlēšanām virza kandidātus bez pietiekama atbalsta

De facto: Pirmās kārtas intriga – vai visi no ZZS tiešām nobalsos par Vējoni?

Kalkulācijās par Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu lielais nezināmais ir, vai Zaļo un zemnieku (ZZS) savienība, kā solījusi, vienprātīgi nobalsos par savu biedru aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.

Jau pēc Vējoņa oficiālas izvirzīšanas Saeimas namā neformāli runāja, ka Vējonis diez vai saņems visas savas frakcijas atbalstu. Šaubas pastiprināja Nacionālās apvienības (NA) lēmums virzīt savu kandidātu – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

“Mēs vēršamies pie citām partijām, pie deputātiem, aicinot mums piebiedroties, izvirzot to prezidentu, kurš ir kvalitatīvi pārāks par citiem kandidātiem,” sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ja tiešām pastāv vēlme izgāzt Vējoni, vēl viena koalīcijas kandidāta parādīšanās ir ērtākais veids, kā to izdarīt.

Vairākās frakcijās min, ka, iespējams, Aivars Lembergs - Ventspils mērs, kam liegts pildīt mēra pienākumus, negrib par prezidentu Vējoni, ar kuru iepriekš abi publiski konfliktējuši NATO karavīru jautājumā.

“Protams,” pēc īsas apdomāšanās atbild Vējonis uz jautājumu, vai tiešām tic, ka visi no ZZS nobalsos par viņu. “Sēdē, [kur lēma par izvirzīšanu], cik es zinu, piedalījās Lemberga kungs un pauda atbalstu. Man nav pamata domāt, ka ZZS būtu kāds savādāks viedoklis par mani,” saka Vējonis.

Vējoni sākumā solīja atbalstīt arī “Vienotība”. Tas dotu kandidātam 44 no nepieciešamās 51 balss. Taču pēc NA lēmuma virzīt Levitu “Vienotība” izšķīrās par brīvo balsojumu, jo vairāki frakcijas deputāti patiesībā ir par Levitu.

“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa kritizēja  gan NA, virzot kandidātu, kurš nevar savākt vairākumu balsu, gan pārmeta vārdu nesakritību ar darbiem pašas partijā, jo sākumā “Vienotība” vienprātīgi iestājās par Vējoni.

Gan “nacionāļi”, gan “Vienotība” publiski pauž, ka pēc pirmā vēlēšanu apļa koalīcijai būtu jāvienojas par vienu kandidātu, kurš saņems vairāk balsu.

Valsts prezidenta vēlēšana notiks 3.jūnijā. Tām bez Vējoņa un Levita varētu pieteikt Sergeju Dolgopolovu no partijas “Saskaņa”, kura, kā apbalvo tās pārstāvji, esot vienīgā, kas var garantēt visas frakcijas atbalstu savam kandidātam. Savukārt Reģionu apvienība virzīs Mārtiņu Bondaru. “No Sirds Latvijai” nav vēl izšķīrusies, vai atsauks no sacensībām deputātu Gunāru Kūtri.

Prezidenta ievēlēšanas kārtība paredz, ka pirmie divi balsojumi būs par visiem izvirzītajiem kandidātiem. Pēcāk pa vienam tiks atmests kandidāts, kurš savācis vismazāk balsu. Ja arī pēdējā balsojumā neviens neiegūst 51 balsi, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.  

“Ja tas iznākums pirmajās vēlēšanās 3.jūnijā būs negatīvs un būs vēl vienas vēlēšanās, tad tie kandidāti gan varētu būt tumšie zirdziņi, kurus lielie puikas būs izvēlējušies kaut kur zoodārzā vai citā vietā,” saka politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti