De Facto

Amatu tirgus satiksmes nozarē

De Facto

Prokuratūra nesaskata noziegumu „Citadeles” pārdošanā

«Neatvairāmais» airBaltic investora piedāvājums

«De facto»: «Neatvairāmais» «airBaltic» investora piedāvājums

"De facto" izpētītā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadības pieņemto lēmumu ķēdīte, investora piesaistei nolīgtā konsultanta "Prudentia Advisors" ieteiktā darījuma secība un pagaidām vēl neparakstītā jaunā akcionāru līguma nosacījumi rāda, ka vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa ienākšana "airBaltic" ķieģelīti pa ķieģelītim būvēta tā, lai, iespējams, nodrošinātu Krievijā ražoto "Sukhoi SuperJet-100" lidmašīnu iepirkšanu. Tās ir tā dēvētās reģionālās lidmašīnas, kas domātas vidēja attāluma pārlidojumiem, un tajās ir ne vairāk par 100 pasažieru vietām.

Valstij - darījuma garoza; «airBaltic» - faktiski maksātnespējīgs

Darījumu pamats ielikts jau 25. augustā. Tad "airBaltic" padomes sēdē grozīts vēl tikai šajā vasarā pieņemtais jaunais biznesa attīstības plāns pieciem gadiem "Horizon 2021", precizējot, ka "airBaltic" flotes atjaunošanas plāns ietvers arī reģionālās lidmašīnas. Līdz tam lidsabiedrības biznesa plāns paredzēja tā dēvētās propelleru lidmašīnas tuvākiem mērķiem un lielās CS300 sērijas lidmašīnas tālākiem pārlidojumiem, par kuru piegādi jau noslēgts līgums ar ražotāju "Bombardier". "airBaltic" padomi veido Nikolajs Sigurds Bulmanis, kurš savulaik dāsni ziedojis "Jaunajam laikam", satiksmes ministra ārštata padomnieks Kaspars Briškens un Finanšu ministrijai padotās Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Satiksmes ministrijai (SM) grozītais plāns nosūtīts trīs dienas vēlāk, vienlaikus informējot, ka jau uzsākta reģionālo gaisa kuģu iepirkuma procedūra.

Tieši ar atrunu par jaunu reģionālo gaisa kuģu iekļaušanu "airBaltic" flotē sākas arī jaunā akcionāru līguma projekts, par ko vēl notiek diskusijas un ko valdība otrdien uzdeva uzlabot valsts interesēs. Publiski paziņots, ka vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess piedāvā 52 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu "airBaltic" flotes optimizāciju un atjaunošanu atbilstoši biznesa plānam.

Faktiski Montāgs-Girmess par savām investīcijām iegūst iespēju finansēt piecu reģionālo lidmašīnu līzingu - ar šāda tipa lidaparātu piegādi viņš pats nodarbojies -, kā arī sedz avansa maksājumu divām "Bombardier" CS300 sērijas lidmašīnām, kas piemērotas tālākiem pārlidojumiem,

secināms no konsultantu firmas "Prudentia Advisors" pārskata par sarunām ar investoru, kas sagatavots 17.septembrī.

Tikmēr valstij paliek darījuma garoza – tā finansē visu pārējo "Bombardier" lidmašīnu piegādi, kā arī risina "airBaltic" maksātnespējas problēmas.

No valsts plānotajām 80 miljonu eiro investīcijām reģionālo lidmašīnu iegādi finansēt nav plānots. No šīs summas 45 miljoni eiro domāti "Bombardier" kā avanss par pārējām 11 lidmašīnām, par ko jau sen noslēgts līgums. 20 miljoni eiro nekavējoties būtu jāatvēl, lai segtu līzinga maksājumus par jau esošo floti, ko "airBaltic" pašlaik pati nespēj veikt. Bet 15 miljoni valsts naudas aizietu lidmašīnu uzturēšanas maksājumiem.

Šis "Prudentia" piedāvātais naudas plūsmas izlietojums arī parāda to, kas no amatpersonu mutēm paliek nepateikts: "airBaltic" faktiski iestājusies maksātnespēja.

Montāgs-Girmess līgumā prasījis ievērojamas priekšrocības

Vācu investora juristu – advokātu biroja "Sorainen" – piedāvātajā akcionāru līguma variantā Montāgam-Girmesam ietvertas nesamērīgas priekšrocības iepretim citiem alternatīviem lidmašīnu piegādātājiem. Iespējams, tādēļ valdība otrdien Satiksmes ministrijai un “airBaltic” uzdeva līgumu pilnveidot, lai maksimāli ievērotu valsts intereses.

“De facto” ir zināms, ka Montāgs-Girmess vēlas, lai katru reizi, kad "airBaltic" plānos jaunu gaisa kuģu līzingu un vienosies ar kādu konkurējošu piegādātāju par attiecīgu līguma projektu, "airBaltic" vispirms būtu jāpiedāvā Montāgam-Girmesam iesniegt alternatīvu piedāvājumu.

Vēl vairāk – vācu investors grib, ka "airBaltic" akcionāru līgumā apņemas izdarīt visu iespējamo, lai izvēlētos tieši Montāga-Girmesa piedāvājumu, ja vien tas būs ekvivalents vai labāks visos būtiskajos aspektos par konkurenta piedāvājumu. 

Pēc šāda formulējuma atruna, ka "airBaltic" tomēr saglabā rīcības brīvību izvēlēties jebkuru no abiem piedāvājumiem, šķiet tikai pieklājības frāze.

«Tātad, šis viss ir, protams, jautājums par akcionāru līgumu, pie kā mēs vēl turpināsim strādāt, - cik mēs lielā mērā šo akcionāru līgumu spēsim noprecizēt un vienoties," saka nu jau bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība"). "Un, protams, lidmašīnu izvēle nav valdības jautājums, tā ir kompānijas izvēle un, cik man zināms, šobrīd kompānijā ir izsludināts iepirkums uz jaunu lidmašīnu iegādi un, tiklīdz kā tiks pieņemts lēmums, tā noteikti kompānija par to informēs," norāda Matīss.

Iespēja apturēt konkurentu lidmašīnu piegādes iepirkumu ir daļa no Montāga-Girmesa pieprasītā apjomīgā veto tiesību saraksta.

Viņa juristu piedāvājumā 16 gadījumos lēmumu nevarētu pieņemt, ja tam nebūs piekritis paša investora nominētais "airBaltic" padomes loceklis. Pie atkārtota lēmuma, apejot šīs veto tiesības, "airBaltic" varētu atgriezties tikai pēc sešiem mēnešiem.

"Prudentia" uzskata, ka interešu konflikts esot tikai «iespējams», turklāt sešu mēnešu termiņš to «atrisinot», jo pēc tam taču valsts varēs pieņemt vienpusēju lēmumu par flotes attīstību. Neesot arī tā, ka Montāgs-Girmess pārstāvot tikai reģionālo lidmašīnu ražotāju no Krievijas. "Es teicu – viņš nepārstāv tikai "Sukhoi", viņš pārstāv pats sevi, viņam ir "Bombardier". Viņš ir -  manuprāt, Gauss man teica – tikko ar tiem "Bombardier" papildinājis floti, līzingā dodot veselu partiju. Tātad viņš strādā ar visiem ražotājiem," pauž "airBaltic" investora piesaistītāja, konsultanta "Prudentia Advisors" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Darījuma četri soļi

Tomēr tas, ka reģionālo lidmašīnu piegādātāja izvēle ir darījuma neatņemama sastāvdaļa, nepārprotami pateikts "Prudentia" 17.septembra ziņojumā par darījuma nosacījumiem starp vācu investoru un "airBaltic". Darījums šajā ierobežotas pieejamības dokumentā sadalīts četros soļos.

Vispirms SM, investors un "airBaltic" vienojas par aizdevuma un akcionāru līgumu nosacījumiem. Tas vēl nav izdevies. Pēc tam valdībai būtu jāapstiprina darījums, pilnvarojot SM parakstīt līgumus. To valdība lēma otrdien, vienlaikus uzdodot līgumus uzlabot. Trešais solis tiek gaidīts no "airBaltic" vadības puses. Tai būtu jānoslēdz reģionālo lidmašīnu izvēle, nosakot labāko piegādātāju. Un tikai tad puses parakstītu gan aizdevuma un akcionāru līgumus, gan līgumu par lidmašīnu iegādi.

"Mēs izvērtējam reģionālo lidmašīnu piedāvājumus, mēs esam procesā un lēmumu par to, kurš piegādās lidmašīnas līdz 100 pasažieriem, pieņemsim pēc izvērtēšanas," saka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Bijušais vācu specdienesta darbinieks Montāgs-Girmess darbojies Krievijas finanšu sektorā un bijis iesaistīts darījumos ar ES un ASV melnajos sarakstos iekļauto miljardieri Viktoru Vekselbergu. Pēdējā laikā kā amatpersona darbojies kompānijā "South American Aircraft Leasing", kas tirgo Krievijā ražotas lidmašīnas. "Viņš faktiski Krievijā ir sācis darboties vairākos tā kā finanšu darījumos, būtībā darīja to pašu, ko "Prudentia" – dažādus darījumus organizēja, tad vairākām bankām bija konsultants, [agrāk pazīstamu Krievijas politiķi, uzņēmēju Anatoliju] Čubaisu konsultējis," norāda "airBaltic" investora piesaistītāja, konsultanta "Prudentia Advisors" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Valstij apgrūtinātas iespējas prasīt investora atbildību saistību nepildīšanas gadījumā

Juridiski jauno akcionāru līgumu iecerēts slēgt ar firmu - "Aircraft Leasing 1", kas Latvijā reģistrēta jau pirms gandrīz gada. Tās vienīgais īpašnieks - Montāgs-Girmess. Bet valdē bez viņa ir arī kāda Kipras pilsone Katerina Stefanou. Šis fakts, vācu investora Krievijā atstātās pēdas un Latvijas drošības dienestu valdībai izklāstītie riski, liek uzdot jautājumus par Montāga-Girmesa investīciju izcelsmi. Sagatavotais darījums paredz, ka investors aizdevumu ieskaita kontā ABLV bankā, un "airBaltic" naudu izmanto maksājumiem par lidmašīnām atbilstoši iegādes līgumiem.

"Cik man zināms, Latvijas bankas būs tās, caur kurām šis finansējums nāks, līdz ar to Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai visas šīs naudas plūsmas būs pilnīgi izsekojamas. (..) Viss darījums tiks realizēts Latvijā, izmantojot Latvijas bankas, nevis kādas ārzonas," stāsta Matīss.

Montāga-Girmesa nodibinātās SIA pamatkapitāls ir tikai 25 000 eiro, tādēļ firmas vienīgais prognozējamais aktīvs būs "airBaltic" akcijas, kas valstij nesola daudz iespēju prasīt atbildību vai vērsties pret investoru, ja tas nepildītu saistības.

Pirms trim mēnešiem Montāgs-Girmess reģistrējis vēl divas firmas ar identiskiem nosaukumiem, aiz "Aircraft Leasing" piekabinot ciparus "2" un "3". Noprotams, ka tas darīts, lai juridiski nodalītu investora dalību "airBaltic" no līzinga darījumiem – atsevišķi reģionālo lidmašīnu iegādei un "Bombardier" CS300 sērijas lidaparātu iegādei. Potenciāli tas rada nevēlamas sekas Latvijas valstij, jo apgrūtina iespējamus prasījumus pret investoru ieturēt no līzinga maksājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti