De Facto

Krievijas manevri pie Ukrainas: gatavošanās karam vai blefs?

De Facto

De Facto

Daugavas ledus halles būvētājs paliek parādā apakšuzņēmējiem

Daugavas ledus halles būvēšanas epopeja turpinās ar parādu gūzmu

Daugavas ledus halles gala pieņemšanas nodošanas akts vēl aizvien nav parakstīts, lai arī tajā jau notikuši gan treniņi Pasaules čempionāta hokejā ietvaros, gan pēc tam  halle lietota vēl pusgadu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Pasūtītājs vēl nav saņēmis arī apdrošināšanas polisi, kam būtu finansiāli jānodrošina būvobjektam solīto desmit gadu garantiju. Taču aiz visa šī slēpjas fakts, ka ģenerāluzņēmēja pārstāvis aizvien nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, lai gan valsts puse par jau paveiktajiem darbiem ir samaksājusi. 

Daugavas ledus hallē aizvien redzams pa kādam strādniekam. Pie viena laukuma sienas stāv sastatnes, citur – krāsu spaiņi. Līdz galam nepaveikto darbu saraksts ir garš. Lielākie ir iekšējās un ārējās apdares defekti, apgaismojuma, dušu un akustisko paneļu defekti. Taču daudz lielāka problēma ir fakts, ka viens no halles būvniekiem – "ARMS Group", palika parādā virknei apakšuzņēmēju un piegādātāju.

“De facto” zināms –

daži no darbos iesaistītajiem nav gatavi nodot projekta dokumentāciju, kamēr nav samaksāts par izdarīto. Citi jau vērsušies tiesā, lai piedzītu nesamaksāto, piesaistīti tiesu izpildītāji.

 

Tiesu izpildītāju veiktās darbības liek domāt, ka samaksa izpalikusi pat par ledus saldēšanas iekārtām.

“Arī “Daugavas stadions” nesen saņēma tiesu izpildītāja vēstuli attiecībā uz šīm ledus saldēšanas iekārtām, un tur bija sarakste, ka tur tagad ir apķīlātas kaut kādas mantas “ARMS Group”, bet tas tā nebija nekādā veidā saistīts ar personu apvienību. Valsts uzņēmums par šīm šīm iekārtām, mantām bija veicis samaksu. Tagad pēkšņi kāds ierodas un grib vest projām.

Skaidrs, ka valsts uzņēmums noteikti būs ķīlnieks personu apvienības daļas strīdos ar šiem apakšuzņēmējiem.

Kapitāldaļu turētāja uzdevums valdei būs aizstāvēt valsts uzņēmuma intereses, mums neinteresē apakšuzņēmēju intereses,” saka “Daugavas stadiona” kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

“De facto” sazvanītie apakšuzņēmēji un piegādātāji sauc dažādas summas.

Vienam tie ir desmiti tūkstoši eiro, citam – pāri simt tūkstošiem.

 

Par ledus hallei piegādāto avārijas apgaismojumu samaksu - vairāk nekā 40 tūkstošus eiro, no "ARMS Group" nav saņēmusi arī firma “Baltijas elektro sabiedrība”.

“Termiņš jau bija, ja nemaldos, šā gada jūlijs, kad viņiem bija jānorēķinās par visu šo summu. No sākuma bija veikti solījumi. Solījumi par to, ka tiks samaksāts, ka neuztraucaties. Tā ar tiem solījumiem tika barots, tad beigās konkrētais valdes priekšsēdētājs Artūrs Sprudzāns, kurš atbildīgs par šo visu, nu jau viņš vairs neceļ klausuli. Tad tika novirzīts uz viņa juristu, kurš atkal sola visu laiku, ka tiks samaksāts un samaksāts, bet beigu beigās pat netiktu nekas no tā visa, visi solījumi paliek vējā,” saka SIA  “Baltijas elektro sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Pretenzija nosūtīta arī ledus halles pasūtītājam – Izglītības ministrijas paspārnē esošajam “Kultūras un sporta  centram “Daugavas stadions”, bet tas uzsver – viņiem ir līgums ar personu apvienību "ARMS", un valsts uzņēmums ar to norēķinus ir veicis. 

 

Līgums ar "ARMS" tika noslēgts 2019.gada rudenī. Apvienību veidoja "ARMS Group" un Igaunijas firma “RTS Infraehitus”, bez kuras pieredzes un kvalifikācijas vietējam uzņēmumam visticamāk nebūtu iespējams izpildīt konkursa prasības.

SIA “ARMS Group” valdes priekšsēdētājs Artūrs Sprudzāns solītajai intervijai laiku neatrada, bet uz “De facto” rakstiski nosūtītajiem jautājumiem atbildēja vispārīgi: “SIA “ARMS Group” valdes priekšsēdētājs Artūrs Sprudzāns: “ARMS Group godprātīgi turpina veikt darbības saistībā ar atlikušo darbu pabeigšanu. "ARMS Group" uzskata par neiespējamu komentēt ar tās klientiem un sadarbības partneriem noslēgtos līgumus un līgumu izpildes aspektus.”

Iepirkumā "ARMS" ar 10 miljonu eiro piedāvājumu un 10 gadu garantiju izvēlējās kā lētāko starp pieciem piegādātājiem. Pārējo nosauktās cenas svārstījās no desmit līdz četrpadsmit miljoniem eiro.

Pirms tam iepriekšējais konkurss bija beidzies bez rezultāta, jo vienīgais pretendents piedāvāja teju divreiz augstāku cenu nekā pasūtītājs bija nosaucis. Jaunā konservatīvā partija šo sauca par veiksmes stāstu, savās reklāmas kampaņās sakot: “Mēs panācām, ka ledus halle izmaksā uz pusi mazāk.”

“Ja skatās no valsts puses kā pasūtītāja puses, tad valsts ir sasniegusi mērķi – viņa ir par maksimāli saprātīgām naudām uzbūvējusi objektu. Ja mēs skatāmies no šo iesaistīto apakšuzņēmēju puses, protams, ka viņiem šis nav veiksmes stāsts,” raidījumam “de facto” saka IZM parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) .

To, ka nolīgtajam uzņēmējam ar darbiem nevedas, un procesi kavējas, bijis skaidrs jau diezgan drīz, tomēr līdz pat pēdējam cerēts, ka, piesaistot lielāku strādnieku skaitu, būvniekam halli izdosies pabeigt laikus.

“Daugavas stadiona” valdes loceklis Daniēls Nātriņš apliecina, ka martā, kad būvi jau būtu bijis jānodod ekspluatācijā, strādnieku kļuvis vēl mazāk. Tas sakrīt ar laiku, kad ģenerāluzņēmēja maksājumi apakšuzņēmējiem sāka kavēties, ko “de facto” apliecināja vairāki iesaistītie. Aprīlī strādnieki bijuši gatavi objektu pamest. Tikmēr ģenerāluzņēmējs aizvien turpinājis bārstīt solījumus, piemēram, ka visu atrisinās ar dubultām strādnieku maiņām, kas līdz maija sākumam tā arī nebija noticis.

29.aprīlī Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis Viesturs Koziols visas puses sasaucis uz ārkārtas sapulci.

“Kāpēc es to sapulci iniciēju - tāpēc, ka es redzēju, ka ir diezgan slikti. Es saņēmu informāciju no apakšuzņēmējiem, tajā skaitā no būvuzņēmēja pārstāvjiem. (..) Es metu kaunu pie malas, iniciēju šādu sapulci, kurā bija pārstāvji, man liels prieks, ka piekrita arī Daugavas ledus halles vadība, piekrita ministrijas vadība,” tagad stāsta Koziols.  

Taču tas nozīmēja arī jaunus solījumus apakšuzņēmējiem, tikai šoreiz - no pasūtītāja un Latvijas Hokeja federācijas puses, lai pierunātu apakšuzņēmējus atgriezties un darbus pabeigt, un hallē varētu ielaist čempionāta dalībniekus.

“Es piedāvāju dažādus veidus kā privātuzņēmējs, es piedāvāju dažādus veidus. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka ja drīkst tādu analoģiju pateikt, tad, manuprāt, šī te valsts kapitālsabiedrība ir kā Mairis Briedis, kuram jāiet ringā, bet viņam rokas aiz muguras sasietas,” viedokli sapulcē notikušo atstāsta Koziols.

“Arms Group” pēc tam daļu apakšuzņēmējiem samaksāja, bet ne visu, “De facto” saka vairāku būvfirmu pārstāvji.

 

“Tajā brīdī, kad bija kritiskais moments - tieši pirms nodošanas ekspluatācijā, mēs lūdzam, lai tajā konkrētā sanāksmē, ko jūs minējāt, konkrētās summas, lai būvuzņēmējs mums parāda, kā viņš veic konkrētos maksājumus, par kuriem viņš attiecīgi minēja tajā sanāksmē. Tas arī ir tas, ko mēs tajā brīdī varējām darīt, nekādi citi mehānismi mums absolūti nebija,” saka Daniēls Nātriņš.

Būvnieki hallē strādājuši visus maija svētkus un turpmākās dienas. Uzņēmumu pārstāvji “De facto” apliecina, ka viņus vairāk vadījis patriotisms un hokeja mīlestība.

Gala norēķinus ar ģenerāluzņēmēju pagaidām nav veicis arī “Daugavas stadions”.

“Visi maksājumi nav vēl nav veikti tāpēc, ka neesam no savas puses parakstījuši gala pieņemšanas, nodošanas aktu un attiecīgi neesmu saņēmuši arī šo apdrošināšanas polisi, līdz ar to pie mums vēl stāv ieturējumus atbilstoši līgumā noteiktajam,” saka Nātriņš.

Izglītības ministrijas pārstāvis Edgars Severs uzsver, ka līgums slēgts ar personu apvienību, tādēļ, pat ja viens no tās dalībniekiem saskāries ar finanšu grūtībām, ir iespēja vērsties pie otra, kas šobrīd arī notiekot. Ģenerāluzņēmējam plāno piemērot arī līgumsodu par termiņu kavēšanu. Tikmēr apakšuzņēmēji saka – halle uzbūvēta uz viņu patriotisma rēķina. Līdzīgi saka arī viens no piegādātājiem, Edgars Bergholcs: “Tas objekts, ja tas viss notiks tā, kā tas vismaz pašreiz izskatās, tas arī nozīmē, ka šis objekts tiks nevis uzcelts par valsts naudu, bet tiks uzcelts par piegādātāju un strādnieku, montāžnieku un būvnieku naudu, kas manā uztverē ir galīgi negodīgi.”

“ARMS Group” palicis parādā arī par paveikto citos objektos.

 

“De facto” mēģināja sazināties arī ar ģenerāluzņēmēja pārstāvi no Igaunijas firmas, taču tās advokāts pastarpināti nodeva lūgumu visus jautājumus uzdot Sprudzānam.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt