ĪSUMĀ:
- Bijusī armijas bāze Mežaparkā aizņem 18 hektārus zemes.
- Mežaparka un Sarkandaugavas iedzīvotāji aicināja tur attīstīt rekreāciju, bet liegt māju būvniecību.
- Dome to noteica par jauktu centra apbūves teritoriju, tiesa – ar paaugstinātu apstādījumu īpatsvaru.
- Izrādās – zeme pārdota firmai, kuras kapitāldaļu 20% pieder kādreizējam Ušakova padomniekam Ērikam Teilānam.
- Kā uzņēmums tika pie zemes? Firma, kurai pieder ēkas šajā teritorijā, rosināja domei atsavināt arī zemi. Un pašvaldība rīkojās.
- Pašvaldība 18 ha zemes Mežaparkā pārdeva firmai "Letors" par 2,6 miljoniem eiro.
- Tātad katrs kvadrātmetrs pārdots par nepilniem 15 eiro. Citi zemes gabali Mežaparkā maksā 60-400 eiro par m2.
- Pirms pārdošanas bija pieaicināts nekustamā īpašuma vērtētājs.
- Izrādās – komersants, kuru var uzskatīt par ieinteresētu iespējami lētāk nopirkt zemi, tika pieaicināts kā eksperts.
- Arī Biķernieku meža tuvumā dzīvojošie bažījas par 9000 m2 zemes meža vidū.
- Arī tas ir privātās rokās, un RD plānojumā tam ir paredzēta jaukta apbūve.
Mežaparks
Vēlā darbadienas pēcpusdiena Latvijas Radio kopā ar Mežaparka attīstības biedrības vadītāju Kasparu Gailīti devās uz bijušo armijas bāzi Mežaparkā. Ceļš ved pa vietējiem zināmām taciņām dziļāk Mežaparkā – tuvāk tai parka daļai, kas robežojas ar Sarkandaugavu.
Otrā pasaules kara laikā tur bijusi vācu militārā bāze ar degvielas krātuvēm, bet padomju laikos tur bija iekārtojusies PSRS armija. Kadastra kartēs redzams, ka tā ir plaša teritorija Mežaparkā – aizņem kopumā 18 hektārus zemes.
Taciņas aizved līdz betona sētai, kas ieskauj bijušo armijas bāzi. No uzkalniņa ir labi pārredzama teritorija iekšpus žogam. "Visas ēkas pārsvarā koncentrējas tajā galā, te ir pa kādai. Un vairums no tām ir sabrukušas un, man liekas, ka tikai uz papīra eksistē," pastāstīja Gailītis. Aiz betona žoga šalko priedes.
Spriežot pēc kadastra kartes, turpat jābūt arī vienai degvielas krātuvei, kuru militāristi senāk izmantojuši, taču viss ir apsnidzis un nekas precīzi nav saskatāms. Teritorija kopumā izskatās neskarta kopš 90. gadiem.
Mežaparka un Sarkandaugavas iedzīvotāji jaunā Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma apspriešanas laikā pauda viedokli, ka bijušās padomju armijas bāzes teritorija Mežaparkā ir jāatgriež Mežaparkam, kam tā savulaik atņemta. Apkaimju iedzīvotāji aicināja īpašumam noteikt dabas un apstādījumu teritorijas statusu, kas nozīmētu, ka tajā būtu pieļaujama ar tūrismu un rekreāciju saistīta attīstība, nevis dzīvojamo māju būvniecība.
Vietējo iedzīvotāju nostāju skaidroja Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīviste Alija Turlaja, kura ir arī ievēlēta šī sasaukuma Rīgas domē: "Tad, kad būvēja Skultes pārvadu, lai uztaisītu apgriešanos, nobrauktuvi, jau uz to brīdi izcirta ļoti daudz pašu Mežaparku. Tāpat, uztaisot ceļu, kas ir no Viestura prospekta līdz estrādei, līdz laukumam, kur autobusu novietne, tad arī cirta. Tas mežs visu laiku tiek cirsts ārā. Kad šobrīd piedāvāja šo gabalu, šis aspekts, šīs zaļās plaušas, tad arī nu… Tāpēc arī uzsvērām, ka mums to ceļu ir pa daudz, savukārt rekreācijas zonas... Pat ja tur nekas nenotiek... nu, ne visu var atsist naudā, teiksim tā. Jo arī mežs ir resurss kā gaisa tīrītājs pilsētā."
Tomēr iedzīvotāju vēlmes netika saklausītas.
Iedzīvotāji neuzklausīti; zeme pārdota
Pagājušā gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noraidīja iedzīvotāju lūgumu zemesgabalam noteikt dabas un apstādījumu teritorijas funkcionālo zonējumu. Departaments lēma, ka tur būs jaukta centra apbūves teritorija. Bet, lai iedzīvotājiem sirds mierīgāka, piemēroti īpaši noteikumi, lai nodrošinātu paaugstinātu apstādījumu īpatsvaru.
Laikā, kad apkaimju biedrības diskutēja par bijušās armijas bāzes zemesgabala nākotni, iedzīvotāji uzskatīja, ka šī teritorija ir Rīgas pašvaldības īpašums. Arī šobrīd, ikvienam ielūkojoties Zemesgrāmatā, parādīsies informācija, ka visi 18 hektāri Mežaparka zemes Rīgā, Viestura prospektā 2, ir Rīgas pašvaldības īpašums.
Taču šī informācija nesniedz priekšstatu par patieso ainu.
Jau 2016. gadā Rīgas dome ir noslēgusi līgumu par šī īpašuma atsavināšanu.
Zeme pārdota uz nomaksu, un darījums pabeigts pērn, lai arī pagaidām nav reģistrēts Zemesgrāmatā.
Jaunais teritorijas īpašnieks ir SIA "Letors". Šīs firmas nosaukums plašākai sabiedrībai visdrīzāk neko neizteiks, bet viens no SIA pašreizējiem labuma guvējiem gan varētu būt pazīstams – 20% kapitāldaļu šajā firmā pieder bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") padomniekam Ērikam Teilānam. Tas ir cilvēks, kurš savulaik ar savu privāto naudu garantēja Nila Ušakova ārstniecības izmaksas elitārā klīnikā Vācijā, kad toreizējā mēra dzīvība bija apdraudēta.
Mazas saliņas plašajā mežainē
Kā firma "Letors" tikusi pie īpašuma elitārajā Mežaparkā? Un cik rīdzinieki ieguvuši no šī zemesgabala pārdošanas?
Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" mēģinājums atšķetināt darījumu izvērtās garākā saziņā gan ar Rīgas pašvaldību, gan jaunajiem zemes gabala saimniekiem.
Intervējot Rīgas pašvaldības pārstāvjus, visās sarunās 18 hektāru lielais gabals Mežaparkā teritorijā tiek apzīmēts ar frāzi "Vudisona termināls". Teritorijas apbūves galvenos nosacījumus skaidroja Rīgas Pilsētas teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša: "M17 Vudisons ir šī teritorija, kas spēkā esošajā teritorijas plānojumā ir jauktas apbūves teritorija ar apstādījumiem, kas nozīmē, ka tur ir pieļaujama apbūve, taču tajā ir jānodrošina paaugstināts apstādījumu īpatsvars. Jaunajā teritorijas plānojumā būtībā arī šie paši nosacījumi ir saglabāti – teritorija ir iekļauta jauktas apbūves teritorijā ar maksimālo apbūves stāvu skaitu līdz trim stāviem, kā arī tā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem, kurā tad ir dabas vērtības saglabājamas."
Bet pašvaldība atbalstīja apbūvi Mežaparkā? "Pirmkārt, tur jau faktiski ir tā kā daļēji apbūvēts. Un tā būtībā ir privātā īpašumā esošā teritorija. Šis bija kompromisa variants, par kuru mēs spējām vienoties arī ar politisko vadību un Īpašuma departamentu," skaidroja Liepa-Zemeša.
Lai gan to mēdz saukt par Vudisona teritoriju, taču ar firmu "Vudisona termināls" šim zemes gabalam ir visai neliela saistība. Bijušās armijas bāzes ēkas, šķūnīši un cita infrastruktūra, kas kā nelielas saliņas izkaisītas 18 hektārus plašajā teritorijā, kādu laiku tiešām piederējušas firmai "Vudisona termināls". Taču tas bija sen – īpašumtiesības izbeigušās jau 2006. gadā, kad visas vecās ēkas pārpirkusi SIA "Letors".
Tās īpašnieki tobrīd bija bijušie LPSR Valsts drošības komitejas augsta līmeņa darbinieki – Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs. Vēlāk kompānijas īpašnieku struktūra nedaudz mainās, un starp firmas īpašniekiem parādās arī uzņēmēji Guntars Senkāns un Vitauts Teličens.
Kā uzņēmums tika pie zemes?
Apkopojot pašvaldības sniegtās ziņas un publiskos datus, zemes atsavināšanas hronoloģija izskatās šāda:
Tā sākas 2015. gada vasarā, kad Rīgas pašvaldība ar firmu "Letors", kas bija veco armijas bāzes būvju īpašniece, noslēdza līgumu par visas šīs teritorijas nomu uz 30 gadiem. Firma tika pie nomas tiesībām uz visu 18 hektārus plašo īpašumu, lai arī tai piederošās ēkas un citi inženiertehniskie objekti ir nelielas vienības, ko tēlaini varētu raksturot kā tādas mazas saliņas plašajā mežainē.
Pāris nedēļas pēc nomas līguma iegūšanas "Letors" domē iesniedza zemes atsavināšanas ierosinājumu.
Rīgas dome rīkojās un no kopējā pašvaldībai piederošā īpašuma Mežaparkā izdalīja atsevišķu zemesgabalu bijušās armijas bāzes teritorijā.
Drīz pēc zemesgabala atdalīšanas un reģistrēšanas – 2016. gada 26. janvārī – Rīgas dome Nila Ušakova vadībā nolēma zemesgabalu atsavināt par labu firmai "Letors". Norēķināties par īpašumu firma var uz nomaksu – piecu gadu laikā. Pirkuma maksā ieskaita arī iepriekš pārskaitīto zemes nomas maksu.
Tukšs birojs un spēļu lāzerieroči
Uzņēmumu reģistrā firmas "Letors" adrese norādīta Rīgā, Viestura prospektā 2. Tā ir bijušās armijas bāzes adrese Mežaparkā. Tātad firma reģistrēta īpašumā, kuru iegādājusies.
Latvijas Radio tur ieradās darbadienas vidū. Pie ieejas objektā no Viestura prospekta puses atrodas vairākas būves. Nelielā divstāvu ēka, kas izskatās laika zoba vismazāk sagrauzta, tiek apkurināta un izskatās pēc biroja. Izstaigājot divus stāvus, klauvējot un aicinot atsaukties kādu cilvēku, visā ēkā nevienu dzīvu dvēseli neizdodevās sastapt, lai arī durvis ir vaļā un pie ēkas stāv vairākas automašīnas. Drusku spocīga sajūta.
Dodoties tālāk teritorijas iekšienē, redzamas dažas vecas būves, kravas automašīnu placis, remontdarbnīcas un vecu auto karkasi. Kaut kur tālāk teritorijā atrodas izklaides vieta ar spēļu lāzerieročiem – tā vēsta reklāmas uzraksts. Bet dziļāk teritorijā visur mežs.
Vai darījums bijis izdevīgs Rīgai?
Jau nākot ārā no bijušās armijas bāzes teritorijas, Latvijas Radio tomēr izdevās sastapt kādu vīru, kas uzturas tādā kā sarga būdā. Viņš zināja teikt, ka firma "Letors" šajā adresē neatrodoties jau sen. Pēc viņa stāstītā, firma "Letors" šajā adresē ir bijusi, bet tas bijis sen un nu jau gadus piecus vairs nav.
Rīgas pašvaldības Īpašumu departamentā izdevās noskaidrot, ka
18 hektārus zemes Mežaparkā pašvaldība pārdevusi firmai "Letors" par 2,6 miljoniem eiro.
Tas šķiet maz, ņemot vērā, ka Mežaparkā pat nelielu īpašumu cenas var sasniegt miljonus.
Vai darījums bijis izdevīgs Rīgai? Izrēķinot viena kvadrātmetra cenu, sanāk, ka apbūvējams zemesgabals Mežaparkā firmai ticis par mazāk nekā 15 eiro kvadrātmetrā.
Saprotams, ka īpašumu cenas var ļoti svārstīties atkarībā no vietas, apgrūtinājumiem un citiem apstākļiem, turklāt šis ir milzīgs apbūves gabals, kam līdzīga nebūs. Tomēr gribētos saprast, kāds noskaņojums ir nekustamā īpašuma tirgū.
To, ka cenu amplitūda Mežaparkā ir liela, apliecināja firmas "Latio" Nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Atis Skrastiņš: "Cenu amplitūda Mežaparkā varētu [atšķirties] un pat svārstās. Un arī manā arsenālā ir zemesgabali, objekti, ko es pats arī tirgoju. Tas, ka cenas Mežaparka centrā ir 300, 400 eiro kvadrātmetrā, neizraisīs nevienam lielu izbrīnu. Kādi objekti, piemēram, ir arī man. Tajā skaitā, runājot par Mežaparku, ir arī teritorijas, vietas, kur zemesgabals maksā 60 eiro kvadrātmetrā, un es nevaru jau trešo gadu pārdot."
Vai cenas ir būtiski mainījušās kopš 2016. gada? Tas ir gads, kurā slēgts līgums par 18 hektāru Mežaparka zemes pārdošanu.
"Es nedomāju, ka 2016. gada cenas un šodienas cenas radikāli atšķirtos. Šodienas cenas noteikti ir augstākas nekā 2016. gadā, bet ne par 50, 70% kā trakajos gados. Bet es pieņemu 10, 15% svārstība kopš 2016. gada būtu normāli piefiksējama," norādīja Skrastiņš.
Tātad "Latio" eksperta nosauktā cenu amplitūda darījumiem ar nekustamo īpašumu Mežaparka centrālajā daļā un nomalēs svārstās no 60 eiro kvadrātmetrā līdz pat 400 eiro kvadrātmetrā. Pat ar 15% sadārdzinājumu šīs summas krietni pārsniedz to cenu, par kuru Rīgas pašvaldība pārdevusi zemi firmai "Letors". Tie bija 15 eiro par kvadrātmetru. Tiesa, tirgū tiek piedāvāti nelieli īpašumi, tāpēc tiešā veidā šīs cenas grūti salīdzināt ar 18 hektāru apbūvējamas zemes kluci.
Zeme ar apgrūtinājumiem un padomnieks
Latvijas Radio lūdzas Rīgas domes Īpašumu departamentu atbildēt uz jautājumu, vai zemes pārdošana par mazāk nekā 15 eiro kvadrātmetrā firmai "Letors" ir bijusi izdevīga.
Skaidru atbildi uz šo jautājumu tā arī neizdevās saņemt. Pašvaldība atrakstīja garāku skaidrojumu ar likumu pantiem, kas nosaka kārtību, kā pašvaldībai jārīkojas.
Fragments no pašvaldības atbildes:
Konkrētajā gadījumā no tiesiskās izvērtēšanas viedokļa svarīgs ir fakts, ka šis zemesgabals ir apbūvēts, un nevar salīdzināt apbūvēta zemesgabala, uz kura atrodas citai personai piederoša apbūve, atsavināšanas procedūru ar neapbūvēta zemesgabala likumā noteikto atsavināšanas kārtību, kur pārdošanas pamatveids ir izsole.
Pašvaldība norādīja, ka apbūvētu zemesgabalu pārdošana notiekot saskaņā ar likumu – ar mērķi nodrošināt zemes un ēku nedalāmību. Bet par darījuma cenu aicināja interesēties pie nekustamā īpašuma vērtētāja SIA "Biznesa konsultantu grupa".
Intervijai atsaucās SIA "Biznesa konsultantu grupa" valdes loceklis Ivars Strautiņš: "Mūsu viedoklis bija, ka šīs teritorijas tirgus vērtība tajā laikā ir 2 miljoni 686 tūkstoši. Tas ir mūsu viedoklis, kas pamatots vērtējumā ar aprēķiniem."
Kā skaidroja Strautiņš, šāds vērtējums noteikts, ņemot vērā apgrūtinājumus un iespējamos ieguldījumus, kas būtu jāveic, lai īpašumu savestu kārtībā un varētu, piemēram, pārdot tālāk apbūves gabalus. Ja tas viss nebūtu jādara, zemes vērtība būtu augstāka.
"Mēs aprēķinājām, kāda varētu būtu šī zemesgabala vērtība, ja tas tiktu pārdots tirgū kā apbūves zeme. Saskaņā ar mūsu vērtējumu tā vērtība tam zemesgabalam būtu 6 miljoni, tālāk jautājums par to, cik daudz viņam būtu jāieliek iekšā, lai dabūtu tos 6 miljonus ārā. Lai to izdarītu, mēs pieprasījām no domes papildu informāciju, cik daudz vajadzētu ielikt šajā zemē – mums iesniedza divu firmu sagatavotas tāmes. Viena firma iesniedza par 4 miljoniem, bet tur arī bija iekšā esošās apbūves demontāžas izmaksas. Otra firma bija sagatavojusi par 3,7 miljoniem," skaidroja Strautiņš.
Kas tad ir bijuši tie eksperti, kas aprēķinājuši papildu investīciju summu un kuru aplēses izmantotas par pamatu zemes vērtējuma samazinājumam?
Izrādās, ka viens no šiem ekspertiem ir bijusi firma "Mīts". Tās valdē šobrīd darbojas dažādos krāpniecības skandālos figurējušais nekustamo īpašumu uzņēmējs Gints Lazdiņš. Savukārt laikā, kad tiek atsavināts Rīgai piederošais zemes gabals, firmas valdē strādā arī Vitauts Teličens. Tas pats cilvēks, kurš tobrīd atrodas arī zemes atsavinātāja SIA "Letors" valdē.
Tātad sanāk – komersants, kuru var uzskatīt par ieinteresētu pēc iespējas lētāk nopirkt zemi no Rīgas, tika pieaicināts kā eksperts investīciju novērtējumam,
un tā atzinumu izmantoja, lai samazinātu īpašuma cenu.
Attiecīgi no 6 miljoniem eiro, kas tika aprēķināta kā tirgus cena, tika atņemti 3,7 miljoni eiro, kas aprēķināti kā nepieciešamie ieguldījumi. Nekustamā īpašuma vērtētāja aprēķini nav obligāti saistoši pašvaldībai, bet par tieši 2,6 miljoniem dome arī atsavinājusi zemi par labu firmai "Letors".
No Rīgas pašvaldības puses līgumu ar firmu parakstīja tā brīža Rīgas pilsētas izpilddirektors, tagad domnieks no "Gods kalpot Rīgai" Juris Radzēvičs.
Juris Radzēvičs: Es izpildīju domes lēmumu.
Latvijas Radio: Jums neradās šaubas par to, ka tā zeme tiek neadekvāti lēti atdota?
Juris Radzēvičs: Ja dome nolemj, tad padotajām personām ir jāizpilda domes lēmums. Ietekmēt domes lēmumu padotie tā kā nevar.
Savukārt no firmas "Letors" puses līgumu parakstīja valdes loceklis Guntars Senkāns. Viņš piekrita aprunāties ar Latvijas Radio. Bijušās militārās bāzes jaunajiem saimniekiem esot lieli plāni Mežaparkā.
Guntars Senkāns: Jā, mums ir lieli plāni. Mēs attīstīsim šo teritoriju atbilstoši tirgus situācijai un pieprasījumam. Tas arī būtu viss.
Latvijas Radio: Ko tas nozīmē, jūs tur plānojat kaut ko būvēt? Ko attīstīt?
Guntars Senkāns: Protams.
Latvijas Radio: Kas tas būtu?
Guntars Senkāns: Tas, kas tajā brīdī būs aktuāli tirgū. Vai tās būs privātmājas, vai tās būs dzīvojamās mājas, nu, to mēs skatīsimies, lemsim.
Zeme drīzumā tikšot pārreģistrēta uz firmas vārda. Iemeslus, kāpēc tas nav izdarīts līdz šim, Senkāns neskaidroja, tikai norādīja, ka tie ir nebūtiski tehniski jautājumi.
Latvijas Radio: Lielus jautājumus raisīja šī darījuma cena. Proti, pārrēķinot uz kvadrātmetru, sanāk mazāk par 15 eiro par kvadrātmetru apbūves gabala Mežaparkā. Tā izskatās ļoti, ļoti maza cena. Kā jums izdevās panākt šādu darījumu?
Guntars Senkāns: Jūs rakstāt, ka esat pētnieciskā žurnāliste. Tad es pieļauju, ka jūs arī papētījāt likumu. Ja jūs neesat papētījusi, tad es ieteiktu jums papētīt likumu, kā notiek apbūvētu zemesgabalu atsavināšana. Un, ja jūs izpētīsiet šo likumu, tad es domāju, ka daudzi jautājumi jums atkritīs un jūs sapratīsiet, kā tas notiek un vai pašvaldībai vispār bija iespēja neatsavināt šo apbūves gabalu.
Vai tā ir sakritība, ka bijušā Rīgas mēra padomnieks Ēriks Teilāns kļuvis par vienu no firmas "Letors" patiesajiem labuma guvējiem? Senkāns pastāstīja, ka Teilāns firmā ienācis vairākus gadus pēc Mežaparka darījuma noslēgšanas.
Guntars Senkāns: Nu, otrs jautājums, vai viņš ir uzskatāms par patieso labuma guvēju. Ja mēs papētām likumu par patiesā labuma guvēju, tad es domāju – arī nav uzskatāms. Tāpēc, ka likumā ir skaidri noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir tās personas, kam pieder virs 25%.
Latvijas Radio: Tad Uzņēmumu reģistrā ierakstītais, ka viņš ir patiesais labuma guvējs, tas neatbilst?
Guntars Senkāns: Tas neatbilst likuma normām.
Latvijas Radio: Un kāpēc ir šāds likumam neatbilstošs ieraksts, jūsuprāt?
Guntars Senkāns: To es jums nevaru komentēt.
Šī raidījuma tapšanas laikā viedokli par darījumu Latvijas Radio gribēja lūgt arī bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Ne tikai par darījuma cenu un tā aprēķināšanā piesaistīto ekspertu, bet arī viņa padomnieka Teilāna līdzdalību. Teilāns nebija starp firmas īpašniekiem laikā, kad zeme tika pārdota, taču tagad viņam kompānijā pastarpināti pieder 20% kapitāldaļu.
Tomēr ar Ušakovu sazināties tā arī neizdevās.
Biķernieku meža viducī
Pērnā gada pēdējā darba dienā Teikas apkaimē, Dzērbenes un Aizpriežu ielas krustojumā, pulcējas bariņš jaunu cilvēku. Daudz nav sanākuši, taču katrs atnācējs tiek silti uzņemts. Sanākušie vēlas dibināt Biķernieku meža aizsardzības biedrību. Viņus uztrauc gan meža labiekārtošanas plāni, gan iespējamā privātmāju būvniecība meža vidū kādā zemesgabalā, kas šobrīd atrodas privātās rokās.
Todien sanākušie nav vienīgie, kas norūpējušies par Biķernieku meža nākotni. Sandra Čerņavska ir Teikas iedzīvotāja: "Dzimusi Teikā, augusi Teikā, Biķernieku mežs ir manas otrās mājas. Tāpēc man ļoti, ļoti sirds sāp par šo mežu."
Sandru varētu raksturot arī kā Biķernieku meža suņu saimnieku kopienas dvēseli. Agros rītos un vakaros Biķernieku mežs ir iecienīta pastaigu vieta daudziem apkaimes suņu saimniekiem, savukārt dienā tur lielā skaitā atpūšas ģimenes ar bērniem, aktīva un mazāk aktīva sporta cienītāji.
"Visvairāk mani uztrauc tas, ka ir plānota apbūve kā tāda. Kaut kādu ceļu ierīkošana, teiksim, nu civilizācijas ieviešana mežā un faktiski meža kā tāda iznīcināšana. Ko nozīmē apbūve – tas nozīmē ievilkt elektrību, pārrakt visu mežu, visas komunikācijas. Līdz ar to tas nodarīs briesmīgu zaudējumu mežam kā tādam. Tajā pusē ir, vismaz bija, ūpja ligzda, kas vispār ir Latvijā ļoti rets putns tomēr, un visādi citādi retumi, kurus negribētos zaudēt," pastāstīja Čeņavska.
Iedzīvotāju bažas ir saistītas ar zemesgabalu, kur savulaik atradās slēpošanas bāze.
To Latvijas Radio izrādīja vēl viens no Biķernieku meža aizstāvju biedrības dibināšanas organizatoriem Normunds Teteris: "Šeit sākās tā zeme. Linezera iela 5. Nu, lūk, šī ir tā teritorija, aptuveni 9000 kvadrātmetru privātas apbūves zeme, kur
jaunajā Rīgas domes teritorijas apbūves plānojumā ir ielikta jaukta apbūve. [..] Meža vidū, pilnīgi meža vidū!"
Aplūkojot Zemesgrāmatas datus, redzams, ka īpašums kopš 2012. gada pieder igauņu uzņēmēju dibinātai firmai "Mets investment".
Kā nonācis privātās rokās?
Savukārt pētot apstākļus, kāpēc šis zemesgabals meža vidū vispār izdalīts kā atsevišķa vienība un nonācis privātās rokās, atklājas, ka arī tur var saskatīt politikai savulaik pietuvinātu personu interesi.
2007. gadā šis zemesgabals no pašvaldības pārgāja valsts īpašumā, un to vēlējās privatizēt SIA "Atpūtas un sporta bāze Linezers", kurā kapitāldaļas tolaik piederēja ekspremjera Andra Šķēles sievas brālim Valdim Lībanam. Darījums gan vēlāk izgāzās, un 2012. gadā pie šīs zemes tika igauņu uzņēmēji. Viņi izdalīto zemesgabalu privatizēja par 163 tūkstošiem latu.
Latvijas Radio centieni sazināties ar zemesgabala saimniekiem gan raidījuma tapšanas laikā nevainagojās panākumiem.
Taču internetā atrodams sludinājums, kurā īpašnieki šo zemi piedāvā pārdot par 1,2 miljoniem eiro. Sludinājumā publicētas skaistas bildes ar mežu un dažādas skices šī zemes gabala attīstīšanai.
Vienā redzama prāva betona būve, citā variantā šajā zemesgabalā piedāvāts uzbūvēt desmit divus līdz trīs stāvus augstas villas. Īpašums atrastos slēgtā teritorijā. Villās būtu iespējams ierīkot arī SPA kompleksus.
Kāpēc Biķernieku mežā atļauta apbūve? Par to Latvijas Radio interesējās pašvaldībā.
Skaidroja Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša: "Ja spēkā esošajā teritorijas plānojumā tā arī ir apbūves teritorija, un es jau minēju – tas ir privātā īpašumā esošs. Līdz ar to, ja pašvaldība tā kā gribētu tur likt apgrūtinājumu īpašniekam kā neatļaut apbūvi, noteikt dabas un apstādījumu teritorija, tad būtu jādomā droši vien par kompensējošiem mehānismiem, iespējams, atsavināšanu vai tamlīdzīgi."
Tā nu agrāko gadu mantojums – divas Rīgas zaļās zonas – nākotnē, visticamāk, pārvērtīs apbūves rajonos.
