Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretsankcijas jeb embargo skar arī Krievijas investorus Latvijā, kas faktiski ir pretrunā kaimiņvalsts prezidenta deklarētajai tautiešu aizsardzības politikai ārzemēs. Spriežot par atbalstu un kompensācijām no Krievijas embargo cietušajiem uzņēmumiem, eksperti tomēr mudina nešķirot pēc nacionalitātes un investīciju izcelsmes.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs augusta sākumā intervijā televīzijas kanālā LNT sankciju un pretsankciju ietekmi Latvijā rēķināja miljardu vērtos zaudējumos. Pēc viņa prognozēm, bankrotēs simtiem uzņēmumu, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba.
Krietni pieticīgākus skaitļus sarēķinājusi Latvijas Ekonomikas ministrija - ap piecdesmit miljoniem eiro, pat neprognozējot bezdarba pieaugumu. "Ja mēs rēķinām tiešo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) no preču eksporta, kas ir skartie uzņēmumi, tie ir apmēram 53-54 miljoni pagājušajā gadā. Pret IKP tas ir apmēram 0,1%. Tiešā veidā šī ietekme ir ļoti neliela. Bet jāņem vērā, ka samazināsies arī produkcijas eksports Eiropas Savienībā. Arī Ukrainā un Krievijā ekonomiskā situācija nav laba. Un citi faktori bez embargo nozīmē IKP prognozes samazināšanos šajā gadā par 1 procentpunktu, tātad no 3,5% procentiem situācija var pasliktināties 2,5-3%," skaidro ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, kurš kopš 2001.gada atbild par tautsaimniecības jautājumiem, tajā skaitā investīciju politiku. Viņš ir viens no Latvijā vislabāk atalgotajiem ierēdņiem.
Cietīs arī Latvijā strādājoši Krievijas uzņēmēji
Neizbēgami, ka sankciju un embargo sekas izjutīs arī Krievijas pilsoņi, kuri šeit pārpirkuši vai nodibinājusi uzņēmumus. Kā liecina "Lursoft" dati, kopš 2003.gada Krievijas investoru skaits Latvijā dubultojies, tuvojoties pieciem tūkstošiem. Krievija ir sestā lielākā investētāja mūsu valstī tiešo investīciju apjoma ziņā. Iecienītākās nozares - banku bizness, cauruļvadu transports, automobiļu ražošana, degvielas un citu līdzīgu produktu tirdzniecība, kreditēšana, nekustamo īpašumu pārvaldīšana - tās ir nozares, pret kurām nav tieši vērsts Putina embargo.
Iespējams, banku bizness saudzēts arī tādēļ, ka tajā darbojas Putinam tuvi brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi, pret kuriem pašiem un viņiem piederošo Krievijas "SMP banku" šā gada martā tika vērtas ASV sankcijas. Latvijā ar tādu pašu nosaukumu darbojās SMP meitas banka. Kā raidījumam "Krustpunktā" iepriekš sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva, šī mūsu banka turpināja strādāt un uz to ASV lēmums neattiecās. Bet, ja nu kas, noguldītāji necietīšot, jo sankcijas tiks vērstas pret bankas īpašnieku, nevis vadību, norāda Ļebedeva.
"SMP bankai" gan vairs nav nekādas saistības ar ASV sankcijām un Rotenbergiem, jo no šā gada 24.aprīļa notikušas būtiskas izmaiņas Latvijā strādājošās "SMP bankas" akcionāru struktūrā. Par šīs bankas akcionāriem kļuvuši Latvijas rezidenti (fiziskās personas), kuru īpašumā esošo akciju skaits nepārsniedz 10% katram. Banka ir mainījusi arī juridisko nosaukumu uz "Meridian Trade Bank".
Krievu piena bizness Latvijā: Uzņēmējdarbību ar politiku jaukt nevajag
Analizējot "Lursoft" datus, var secināt, ka krievus mazāk interesējusi Latvijas pārtikas rūpniecība. Varbūt tieši tādēļ tā nav saudzēta. Tiesa, to ietekmi varētu izjust arī Krievijas miljardieris Aleksandrs Bezhmeļņickis, kuram pieder "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens", kas apvienoti holdingā "Food Union" – lielākajā piena pārstrādes uzņēmumā Latvijā. Bezhmeļņickis ir arī otra lielākā Krievijas piena pārstrādes uzņēmuma "Unimilk" dibinātājs. Nesen "Unimilk" apvienojās ar Francijas piena produktu ražotāju "Danone", un tika izveidots kopīgs uzņēmumu koncerns, kas kļuva par lielāko tirgus spēlētāju Krievijā. Tas darbojas arī Ukrainā, Kazahstānā un Baltkrievijā. "Unimilk" apgrozījums mērāms miljardu eiro apmērā. Nav gan zināms, kādās attiecībās piena magnātam Bezhmeļņickis ir ar Kremli, tomēr viņš nav saudzēts.
Ar Bezhmeļņicki Latvijas Radio neizdevās parunāt, jo līdzīgi kā citi Krievijas bagātnieki, kuri nopirkuši biznesu šeit, viņš pats te neuzturas. "Food Union" gadījumā "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs ir Normunds Staņēvičs, kurš skaidro investora attieksmi pret radušos situāciju: "Domāju, ka bizness no politikas vienmēr ir jānošķir. Ja tos sāk apvienot, mums Latvijā ir pietiekami daudz piemēru, ka tas pie laba nenoved. Kas attiecas uz mūsu akcionāru, es ar viņu esmu vairakkārt šo situāciju pārrunājis. No viņa puses būtiskākie uzstādījumi, ka mūsu stratēģija nemainās, ilgtermiņā plānojam turpināt specializāciju iesāktajos virzienos, jo esam starptautiska kompānija. Un uz doto brīdi mums ir jāizstrādā taktika, kādā veidā tiekam galā ar radušos situāciju. (..) Un šeit ar kapitāla izcelsmi, varētu teikt, ka nav absolūti nekāda sakara."
Daudznozaru kompānijas "Daugava" līdzīpašnieks Aigars Vaivars sava biznesa lielāko kumosu pārdevis krieviem. Sākotnēji viņš piekrita sarunai arī par tematu, ko saka biznesa partneri par šo situāciju un vai negatavojas lūgt palīdzību arī savai valstij. Vēlāk gan rakstiski paziņoja, ka komentāru par šo tematu nebūs, jo nevajagot jaukt biznesu ar politiku, kā tas šobrīd notiekot.
Līdzās pienam Krievijas embargo sarakstā ir liellopu gaļa, cūkgaļa, augļi, dārzeņi, mājputni, zivis, siers, piena produkti. Sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums un alkohols.
Arī "Latvijas balzams" caur ārzonām pieder Krievijas multimiljonāram Jurijam Šefleram, kuram, pēc publiski pieejamās informācijas, nav draudzīgas attiecības ar Kremli. Šeflers ilgstoši konfliktējis ar Kremli šņabja dēļ. Kā vēsta portāls "Nozare"., 1998.gadā viņš par lētu naudu - 300 tūkstošiem ASV dolāru - ieguvis tiesības uz "Stolichnaya", "Moskovskaya" un citiem padomju degvīna zīmoliem. Pie varas tikko nākušais prezidents Vladimirs Putins šo darījumu atzina par nelikumīgu un pavēlēja ierēdņiem populārās degvīna markas atgūt. Taču tas izdevās tikai Krievijas teritorijā.
Eiropā un ASV Šeflers paspēja patentēt savas tiesības uz šobrīd divus miljardus dolāru vērtās markas "Stolichnaya" izplatīšanu. Degvīna ražošanu viņš pārcēla uz Rīgu, no Andra Šķēles ("Tautas partija") koncerna "AveLat" nopērkot uzņēmumu "Latvijas balzams".
Pēc Zemkopības ministrijas datiem tieši alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni no pārtikas sastāda lielāko Latvijas eksporta daļu uz Krieviju - vairāk nekā 70%. No šī var secināt - maldīgs būtu pieņēmums, ka Putina embargo neskar sfēras, kurās viņam ir draugi vai lojālas personas, bet skar nemīlamos.
Latvijā ir arī Krievijas valsts kapitāls - vislielākās investīcijas Krievijas kompānija "Transņefteprodukt" ieguldījusi "Latrostrans" - Ventspils naftas caurulēs. Otrs lielākais investors pēc investīciju apjoma ir Maskavas pilsētas īpašuma departaments, kurš ieguldījis ap 30 miljoniem eiro Jelgavas rūpnīcā "Amo plant", kas ražo autobusus. Arī tās jomas embargo neskar.
Vai un kam jākompensē Krievijas investoru zaudējumi Latvijā?
Valdība aizvadītajā nedēļā vienojās, ka tiem uzņēmējiem, kuru eksports uz Krieviju ir ap 10% no kopējā eksporta, dažādos veidos palīdzēs pārvarēt krīzi.
To, ka investorus nav pieļaujams dalīt, ja reiz konkrēti pret viņiem nav noteiktas sankcijas, "Krustpunktiem" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere: "Šie uzņēmumi maksā nodokļus šeit. Man grūti atrast jebkādu, izņemot ļoti politisku, atbildi, ka kādam uz kaut ko nav tiesības. Ir šādas tiesības - vienādā situācijā vienādi sagaidīt, ka palīdzēs tā valsts, kurā uzņēmums ir investējis. Ja mēs sākam emocionāli, politiski dalīt tos, kas ir vairāk vai mazāk cienīgi saņemt labumus, tad tas ir politisks jautājums. Es vispār neredzu, kā var būt dažāda attieksme."
Līdzīgi arī uzskata ekonomiste Raita Karnīte: "Nevajadzētu šobrīd vērsties pret uzņēmējiem pēc nacionalitātes: ne visi krievi ir ļauni, zaļie vīriņi, noziedznieki, [nevajag] karot vai uzlikt sankcijas. Vai mums ir viņiem jāpalīdz, to izšķir pavisam droši tas, cik viņu uzņēmumos strādā mūsu cilvēku."
Taujājām arī Krievijas vēstniekam Latvijā Aleksandram Vešņakovam, vai Krievija gatava palīdzēt saviem investoriem Latvijā pārvarēt embargo sekas. Saņēmām rakstisku atbildi.
Šobrīd Krievijas valdība galveno uzmanību velta vietējo nozaru un ražotāju atbalstam, kuri spējīgi atrisināt importa aizstāšanas problēmu valsts iekšējā tirgū," norāda Vešņekovs.
"Izveidojusies situācija, protams, var ietekmēt arī mūsu valsts ekonomiskos operatorus, kuru bizness saistīts ar produkcijas piegādēm no ārzemēm. Tomēr pagaidām vēstniecība nav saņēmusi informāciju, ka kāds gribētu lūgt Krievijas valdības palīdzību problēmu risināšanā," saka Krievijas vēstnieks Latvijā.
Vairāki uzņēmēji, kurus skar embargo, publiskā telpā nosoda politiķu rīcību, nosakot sankcijas pret Krieviju un pieprasa kompensēt zaudējumus. Iepriekš Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors norādījis, ka ne viss ir mērāms naudā: "Jā, bez šaubām, sekas un tamlīdzīgi. Bet es gribētu tādu kā alegoriju minēt. Iedomāsimies, mēs redzam, ka uz ielas aplaupa cilvēku. Mūs neaplaupīja, bet mums ir izvēle, ko darīt, ja mēs esam vienīgie liecinieki - zvanīt vai nezvanīt policijai. Piezvanīsim, būs kaut kāda ķēpa ar protokoliem. Bet mēs taču neapstājamies pie šādas motivācijas. Pat tad neapstājamies, ja saprotam, ka tas kaut ko maksās. Taisnīgums starptautiskajās attiecībās arī kaut ko maksā. Un tas, ka būs sekas mums visiem un Eiropas Savienībai, ir skaidrs. Bet tā ir cena par taisnīguma nodrošināšanu. Ja mēs šo ignorēsim, mēs palīdzēsim citai kārtībai nostiprināties starptautiskajā vidē."
