Arī Lietuva nākamā gada budžetā joprojām saglabā deficītu un rēķinās ar mērenu izaugsmi

Arī kaimiņvalstij Lietuvai 2017.gada valsts budžetu nācās apstiprināt visai saspringtos apstākļos. Tiesa, atšķirībā no Latvijas, tam par iemeslu nebija neatrisināti un strīdīgi jautājumi, bet gan šoruden notikusī varas grožu maiņa. 

Šī iemesla dēļ, lai gan Lietuvas budžets apstiprināts ļoti vēlu, tikai 22.decembrī, kopumā, spriežot pēc komentāriem medijos un ekspertu izteikumos, strādājot pie jaunā budžeta, Lietuvas politiķiem, visticamāk, ir izdevies izvairīties no lielām galvassāpēm.

Šobrīd pieņemot budžetu, Lietuvas valdošās politiskās partijas joprojām vēl var baudīt nesenajās vēlēšanās gūto sabiedrības uzticību un ērto situāciju, ka politiķu reputāciju vēl nav aizēnojis neviens nozīmīgs skandāls, savukārt nozīmīgākās problēmas valsts pārvaldē tiek saistītas vēl ar iepriekšējo politisko līderu darbu.

Tiesa, kā liecina Lietuvas Finanšu ministrijas sniegtā informācija, nekādas radikālas pārmaiņas vai revolūciju kādā no nozarēm 2017.gada valsts budžets neatnesīs.

Kopumā jaunievēlētais Seims un valdība ir izvairījušies no radikālām pārmaiņām un, piemēram, Lietuvas nākamā gada valsts budžeta deficīts ir saglabājies līdzīgs iepriekšējo gadu deficītam, sasniedzot 1,2% no iekšzemes kopprodukta.

Lai gan Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, jau ilgāku laiku no politiķiem izskan cerība par iespēju  pakāpeniski pāriet uz bezdeficīta budžetu, pašu Lietuvas politiķu teiktais apstiprina, ka šobrīd šādam solim kaimiņvalsts vēl nav gatava, jo arī Lietuvā netrūkst samilzušu, sāpīgu problēmu.

Piemēram, valstij joprojām jāturpina izmaksāt kompensācijas pensionāriem, kuri piedzīvoja pensiju samazinājumu krīzes laikā, jāīsteno sociālās apdrošināšanas sistēmas un darba tirgus reforma, un, līdzīgi kā Latvijā, jāpalielina atalgojums izglītības sistēmas darbiniekiem.

Lietuvas nākamā gada budžeta projekts paredz, ka valsts konsolidētais kopbudžeta ieņēmumi 2017.gadā, ieskaitot Eiropas Savienības līdzekļus, veidos 9,997 miljardus eiro, kas ir par aptuveni 5,9 procentiem vairāk, nekā bija plānots 2016.gada budžeta projektā, savukārt Lietuvas budžetā ieplānotie izdevumi sasniedz 10,580 miljardus eiro jeb aptuveni 5% vairāk, nekā 2016.gada budžetā. Salīdzinājumam jāmin, ka Latvijas 2017.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.

Radikālu atšķirību, salīdzinot ar Latviju, nav arī nākamā gada Lietuvas valsts budžeta oficiāli deklarētajās prioritātēs – tās, pēc Lietuvas finanšu ministra Viļus Šapoka teiktā, ir drošība, ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšana,   publisko iepirkumu sistēmas uzlabošana, kā arī korupcijas apkarošanas uzlabošana.

Deklarētās prioritātes lielā mērā apstiprina arī statistika – kopumā aizsardzībai Lietuvas 2017.gada valsts budžetā ir atvēlēts lielākais papildus līdzekļu apjoms 160 miljonu eiro apjomā (gandrīz divreiz vairāk nekā atbilstošais apjoms Latvijas budžetā). Visai dāsni papildus tēriņi tiks atvēlēti arī sociālajām vajadzībām – kopumā 110 miljoni eiro, savukārt no pārējām nozarēm lielākais papildus finansējums atvēlēts sabiedriskās kārtības un iekšējās drošības uzturēšanai – 73 miljoni eiro, kā arī vides aizsardzības vajadzībām – 57 miljoni eiro.

Tiesa, Lietuvas nākamā gada budžeta pārskati pārliecinoši liecina par to, ka arī Lietuvas valdošajiem politiķiem nākas rēķināties ar pieaugošu spiedienu palielināt darba algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.

Ar lielāko papildus finansējumu algām var rēķināties Lietuvas pedagogi, kuriem 2017.gadā piešķirts papildus 41 miljons eiro, iekšlietu sistēmas darbinieki, kuri saņēmuši papildus 23,2 miljonus eiro, kā arī zinātnieki, kuriem atvēlēti 3,1 miljoni eiro.

Pati Lietuvas valdība nākamā gada budžetu raksturo kā salīdzinoši piesardzīgu, pamatojot šo piesardzību ar prognozējamajām attīstības tendencēm ekonomikā.

Atbilstoši ekonomistu vērtējumam, Lietuva gan 2017.gadu sagaida ar visai līdzīgu ekonomiskās „veselības” stāvokli kā Latvija un sirgst ar tām pašām kaitēm. Savā jaunākajā ekonomikas pārskatā Lietuvas Centrālā banka norāda, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā šogad ir bijis vērojams ar Eiropas Savienības fondu apguvi saistīts investīciju apjomu samazinājums un aktivitātes samazināšanās būvniecības sektorā, savukārt salīdzinoši labus darbības rādītājus uzrādījuši eksportējošie uzņēmumi, un pozitīvas tendences bijušas vērojamas arī bezdarba un iedzīvotāju ienākumu rādītājos.

Tiesa, savās prognozēs par ekonomikas izaugsmi 2017.gadā Lietuvas ekonomisti ir mazliet piesardzīgāki nekā Latvijas kolēģi un prognozē izaugsmi aptuveni 2,4% -2,7% apjomā.

Līdzīgi kā Latvija, arī Lietuva visai lielas cerības 2017.gadā liek uz sagaidāmo naudas pieplūdumu no Eiropas Savienības fondiem, vienlaikus prognozējot, ka visai drīz tālāko ekonomikas izaugsmi tomēr var ierobežot darba roku trūkums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt