Nedzirdīgajiem

Vides fakti

Nedzirdīgajiem

Bez aizvainojuma

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Strādnieki no Ukrainas»

«Aizliegtais paņēmiens» uziet shēmas noteikumu apiešanai viesstrādniekiem

Lai gan viesstrādnieku algošanai no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) Latvijā pastāv īpaši noteikumi, uzņēmumi mēdz šo kārtību apiet, lai viesstrādniekus varētu dabūt arī uz mazkvalificētiem darbiem un darba algas nevajadzētu palielināt vietējiem. Šādas shēmas uzgājis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

ĪSUMĀ:

  • Pēdējos gados Latvijā ieradušies vairāk nekā 4000 viesstrādnieku no Ukrainas.
  • Viņu vidū arī Dmitrijs, kurš no Doņeckas uz Latviju pārcēlies kopā ar ģimeni.
  • Ukrainis Bogdans Timkivs izveidojis uzņēmumu tautiešiem iekārtoties darbā Latvijā.
  • Galvenie noteikumi: vispirms darbinieks jāmeklē Latvijā, bet tad var piesaistīt viesstrādniekus par algu, kas nav mazāka par Latvijā vidējo.
  • Ukraiņu vervēšanā aktīvi darbojas Polija, kuras darba tirgus viesstrādniekiem padarīts liberālāks.
  • Nereti gan vajadzīgs kvalifikācijas dokuments, taču kāds Ukrainas uzņēmums apgalvo – to var nopirkt.
  • Taču uzņēmumi pamanās rast ceļu viesstrādnieku algošanai lētāk: manipulē ar darbalaika uzskaiti un izmanto Polijas firmu piesaistītos viesstrādniekus.
  • Nepieciešamība meklēt viesstrādniekus saistīta arī ar speciālistu trūkumu. Vieni no tiem ir betonētāji, kurus Latvijā neapmāca neviena izglītības iestāde.

Pēdējos gados Latvijā ieradušies vairāk nekā 4000 viesstrādnieku no Ukrainas.

Teritorijas ziņā Ukraina ir teju desmit reizes lielāka nekā Latvija. Kopējais iedzīvotāju skaits Ukrainā pārsniedz 44 miljonus, bezdarba līmenis – aptuveni 9%. Vidējā alga pērnā gada decembrī šajā valstī bija 344 eiro, savukārt minimālā no šī gada ir noteikta 136 eiro apmērā.

 

Viesstrādnieks Dmitrijs

Noteikumi

Katra valsts cenšas aizsargāt darba tirgus, nosakot prasības, kurās jomās un kādā veidā viesstrādniekus drīkst piesaistīt. Tas gan neattiecas uz Eiropas Savienības darba tirgu.

Galvenie principi viesstrādnieku piesaistīšanai:

  • Vispirms vienu mēnesi vajadzīgais darbinieks jāmeklē Latvijā.
  • Viesstrādnieka alga nedrīkst būt zemāka par Latvijas vidējo darba algu iepriekšējā gadā. Pašlaik to vēl rēķina pēc 2017.gada vidējās algas – 926 eiro.

Tas ir spiediens uz darba devējiem, lai algas ceļ vietējiem strādniekiem. Savukārt sektoros, kur vidējā alga ir lielāka par 926 eiro, tas ļauj piesaistīt kvalificētāku darbaspēku.

Dažas atlaides Latvija dod: lauksaimniecībā un zivsaimniecībā viesstrādniekiem drīkst maksāt nevis valstī, bet pašā nozarē vidējo algu, piemēram, augkopībā tie ir 775 eiro. Taču šie strādnieki nedrīkst strādāt vairāk par sešiem mēnešiem gadā.

Līdzīga prakse ir arī citās Eiropas valstīs.

Ukraiņu vervēšanā aktīvi darbojas Polija, kur darbaroku deficīts ir apmēram pusmiljons cilvēku, un viesstrādniekiem tirgus padarīts liberālāks: Polijā tā ir jau diezgan liberāla: sezonas viesstrādniekus par aptuveni 500 eiro “uz papīra” var piesaistīt uz deviņiem mēnešiem. Turklāt viņus drīkst nodarbināt ne tikai lauku darbos, bet arī sabiedriskajā ēdināšanā un tūrismā.

Taču Polijā algas esot mazliet zemākas nekā Latvijā. Turklāt Latvijas darba devēji caurmērā esot godprātīgāki.

Dmitrijs dzīvo un strādā Latvijā trīs gadus. Viņš ir no Ukrainas austrumiem, Doņeckas. Pēc izglītības inženieris elektriķis. Par aizbraukšanu sācis domāt, kad ģimenē bija gaidāms pieaugums un tajā pašā laikā Doņeckas pusē sākās karadarbība.

Viņš ielicis darba sludinājumu gan Vācijas, gan Latvijas darba meklētāju portālos. “Atsaucās viena firma no Daugavpils, firma “Aura” uzaicināja mani strādāt. Es atbraucu šurp. Divas nedēļas vienkārši iepazināmies un kontaktējāmies, paskatījos firmu, vadība ar mani kontaktējās, un mēs ar sievu tad atbraucām, arī ar gadu veco dēlu, ar visām mantām, kas ietilpa divos koferos, ar lidmašīnu atlidojām. Tur dzīve beidzās un šeit sākās jauna,” stāsta Dmitrijs.

Daugavpilī viņš nostrādāja nedaudz vairāk par gadu, bet tad firma bankrotēja un viņš biju spiests meklēt jaunu darbu. “Un vērsos pie Ukraiņu biedrības Jelgavā, sakot, ka firma izjuka, vai nu jāmeklē darbs Latvijā, vai jābrauc atpakaļ. Un tagad ar ģimeni dzīvojam un strādājam Talsos,” stāsta vīrietis.

Strādā viņš Talsu uzņēmumā “Pakalnu gaļa”. Alga ir 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, vēl ir piemaksas, un “uz rokas” mēnesī Dmitrijs saņem apmēram 1000 eiro. Šādi skaitļi atbilst tam, ko nosaka Latvija, lai darba devēji drīkstētu piesaistīt darbarokas no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Uzņēmums darba piedāvāšanai viesstrādniekiem

Ukraiņu kultūras biedrības “Džerelo” vadītājs Bogdans Timkivs, kurš Latvijā ieceļojis kopā ar vecākiem 1982. gadā, kad toreiz viņus kā speciālistus uzaicināja šeit strādāt. Tagad viņš palīdz tautiešiem iekārtoties darbā Latvijā. Sākumā tas noticis paziņu lokā, bet tagad izveidots uzņēmums.

“Mūsu firma sniedz informatīvus pakalpojumus, jo saņemam šeit informāciju, kam un ko vajag, un izplatām informāciju Ukrainā. Un tad pēc tās informācijas sniedzam atkal informāciju uzņēmējam, ka grib pie jums braukt un strādāt. Par šo informāciju Ukrainā cilvēki maksā naudiņu,” stāsta Timkivs.

Un interese ir liela, jo Ukrainā strādnieku ienākumi tiešām esot daudz mazāki. “Esmu kontaktējies, man interesē, cik un ko kurš saņem. Ja runā par pensionāriem, tad viņi saņem 40 eiro, mana vecmāmiņa 1200 grivnas. Cilvēki, kas strādā ēdināšanā par parastu trauku mazgātāju, apkopēju, 100 - 150 eiro,” stāsta biedrības vadītājs un uzņēmējs.

Savukārt betonētāji, kuri Latvijā ir īpaši pieprasīti un kuriem maksā virs tūkstoš eiro, Ukrainā varot cerēt vien uz 350 eiro. “Alga salīdzinājumā ar Ukrainu atšķiras divas trīs reizes. Ja viņiem darbadevējs nodrošina dzīvesvietu un nokļūšanu darbā, ar viņu algu pietiek, lai sevi šeit nodrošinātu un lielāko daļu – 80% – viņi nosūta uz mājām,” zina stāstīt Timkivs.

Un Ukrainā speciālistu, ko Latvija varētu izmantot, netrūkstot.

Latvijā jomas, kur strādā vairāk nekā 4000 ukraiņu strādnieki, ir būvniecība, satiksme, arī informācijas tehnoloģijas.

Kvalifikācijas dokumentu varot arī nopirkt

Uzņēmumu, kas specializējas viesstrādnieku piesaistīšanā Latvijai, ir ne mazums. “Uaworkers” darbu ukraiņiem piedāvā Polijā, Čehijā, arī Izraēlā un Latvijā. Sludinājumā par Latviju norādīts: “Vajag strādniekus sezonas darbiem Latvijā – vajag citrusu augļu novācējus, apelsīnu, mandarīnu un citu līdzīgu augļu.”

Tikmēr firma “Work In” Latvijā piedāvā darbu autobusu vadītājiem (alga pēc nodokļu nomaksas 1000 - 1200 eiro), galdniecības iekārtas operatoriem (alga no 800 eiro), dokeriem ostā (alga no 1000 eiro uz rokas).

Šie algas sliekšņi atbilst Latvijas standartam, par kurām viesstrādniekus drīkst piesaistīt, ja darbiniekus nevar atrast pašā Latvijā. “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentē, vai iespējams piesaistīt viesstrādniekus par zemākām algām.

Žurnāliste no Ukrainas, uzdodoties par darba meklētāju, interesējas par darbu Latvijā, piemēram, par trauku mazgātāju. Uzņēmumā “Unitemp” stāsta, ka darbu sievietēm pašlaik īsti neesot. Arī “Alla” ukraiņu viesstrādniecei neko nepiedāvā, bet darbs vīriešiem varētu atrasties – piemēram, celtniecībā par 800-1000 eiro algu. Parasti tiek prasītas kvalifikācijas. Bet ja tādas nav? “Pie mums noformē uz Lietuvu un Latviju, tur atsevišķi tiek taisīti diplomi. Nu, tos var nopirkt būtībā,” saka uzņēmumā.

Shēma Nr. 1: manipulācija ar darbalaika uzskaiti

 “Aizliegtais paņēmiens” zvana darba aģentūrām Latvijā, arī uzdodoties par uzņēmējiem un taujājot par strādniekiem ar algu, kas būtu mazāka par vidējo valstī. Uzņēmumā “Work In” visu varot sarunāt, tikai jāprot manevrēt ar darba stundām, lai oficiāli 926 eiro tomēr sanāk. “Var, teiksim, šo algu sadalīt, arī tā var. Ir pamatalga, ir piemaksas, un tad kopā ir šis minimums. Tad vienkārši ir jāizdomā, par ko šīs piemaksas. Par izpildītu papildu darbu, par vēl kaut ko. (..) Tad kopumā jums būtu, teiksim, alga 660 [eiro] uz rokām, bet šis cilvēks strādātu 200 stundas nevis 160,” zina stāstīt “Work In” sadarbības menedžere.

Viesstrādnieki esot ļoti, ļoti čakli. Turklāt viņi varot piedāvāt cilvēkus no Uzbekistānas, kuri gatavi strādāt uz šādiem noteikumiem: 

“Viņi ir no Uzbekistānas, viņi ir vienkāršāki cilvēki, viņi vispār labprāt strādātu šādu darbu, viņi no darba nebaidās.”

Tātad ar dokumentiem viss ir kārtībā, bet reālo stundu un virsstundu uzskaites dēļ viņi saņem tādu pašu pamatalgu kā Ukrainā. Šāda manipulēšana ļauj uzņēmējiem nepaaugstināt algas vietējam darbaspēkam.

Shēma Nr. 2: viesstrādnieki caur Poliju

LTV raidījums vēsta, ka arvien populārāka kļūst kāda cita shēma – viesstrādnieku darbā pieņem firma vai aģentūra Polijā, kur noteikumi ir vaļīgāki, un tad viņu nosūta darbā uz Latviju.

Ar šādiem gadījumiem nejauši saskāries arī Ukraiņu kultūras biedrības pārstāvis Bogdans Timkivs: “Es arī iepazinos ar ukraiņiem, dzirdēju šeit ukraiņu valodu, no Rietumukrainas, taisīja viesnīcas, taisīja fasādi, bija vesela brigāde. Viņi bija no Polijas, iekārtoti Polijas firmā, viņiem uztaisīta vīza, šeit viņi bija vienkārši komandējumā.”

Pērn ar shēmu no Polijas saskārusies arī Latvijas robežsardze, fiksējot viesstrādniekus Latvijas uzņēmumā “Reaton”.  Solītās tūkstoš algu vietā viņi saņēmuši mazāk, bet atbildība esot prasāma no uzņēmuma, kas piegādājis viesstrādniekus.

Taču Darba inspekcija norāda, ka noteikt, kurš un kā ir atbildīgs šādās starpvalstu shēmās, nebūt nav tik viegli, jo pastāv arī oficiāli biznesa risinājumi. “Polijā tātad šim uzņēmumam jāpieņem viņi darbā, jānoslēdz ar viņiem līgumi un jāmaksā par viņiem nodokļi Polijā. Un tad viņi var nosūtīt viņus darbā, piemēram, uz Latviju, un šeit viņi strādā un saņem atalgojumu no tā Polijas uzņēmuma,” stāsta Rīgas reģionālas valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.

Turklāt, nosūtot darbinieku uz Latviju, viesstrādnieka likmes vairs nav jāievēro un var maksāt kaut minimālo algu.

“Tieši tā. Jo, ja tas ir nosūtītais darbinieks, tad viņam ir jāsaņem tās valsts minimālā darba alga, uz kuru viņu nosūta. Un, piemēram, Latvija šajā gadījumā nav tā valsts, kur ir tā lielākā minimālā darba samaksa, un līdz ar to tas ir ļoti izdevīgi tam Polijas uzņēmumam,” saka Puķukalne.

Tas, vai Polijas uzņēmumi ir īsti vai tikai čaulas šādām shēmām, vēl jāatšifrē un jāpierāda. “Mēs saskaramies ar šo problēmu, ka šie Polijas uzņēmumi ne vienmēr ir godprātīgi un pilda visas likumā noteiktās prasības. (..) Šī tendence ir jauna, un mums ir aktīvas lietvedības. Vēl neviena lieta nav izbeigta līdz galam, lai mēs varētu teikt, ka bija ļoti rezultatīva sadarbība un mēs pieņēmām šādu vai tādu lēmumu,” atzīst inspekcijas pārstāve.

Trūkst betonētāju

Latvijā ir arī vairākas profesijas, kurās vietējā darbaspēka vairs faktiski nav un jauni klāt vairs nenāk. Vieni no tiem ir būvniecībā īpaši pieprasītie betonēšanas speciālisti, kuriem piedāvātas algas virs vidējās Latvijā.

Izrādās, lielākas celtniecības arodizglītības iestādes Latvijā šādus speciālistus patlaban nemaz negatavo. “Pie mums betonētāju nav. Mēs nevarējām nokomplektēt grupu. Mēs bijām visu izstrādājuši, viss bija izdarīts, bet betonētāji mums nesalasījās. Trīs cilvēki atnāk, ar trīs cilvēkiem nevar atvērt grupu. Četri bija maksimums. Mums arī ir saskaņots uzņemšanas grafiks, un tur betonētāji nav paredzēti nākamajā gadā,” stāsta Rīgas Celtniecības koledžas direktora vietniece mācību darbā Renata Baradovska.

Līdzīga situācija Daugavpils Būvniecības tehnikumā. “Vienreiz bija, bet pēc tam tika sludināts, netika nokomplektēts, un šajā gadā netika sludināts pat. Varbūt arī būs ieplānota, bet uz 2020. gadu,” stāsta mācību nodaļas vadītāja Oksana Bogorodja.

Tikmēr uzņēmums “Design eco monolīts” betonētājus meklē un viesstrādniekus jau nodarbina. “Man ir jau uz šo brīdi izveidojušās partnerattiecības ar Ukrainu, tieši tajā nozarē, kur gatavo, kur cilvēki jau vairākus gadus strādāja pie monolīta darbiem. Un attiecīgi šobrīd man jau ir dažas brigādes - četras, pilnīgi komplektētas ar betonētājiem. Ja runā par ]strādniekiem] no trešajām valstīm, sevišķi par Ukrainu,

ja viņiem maksā laicīgi par paveikto darbu un nodrošina izmitināšanas apstākļus, lai viņi varētu atpūsties pēc darba labos apstākļos, tad viņi var ļoti labi strādāt, tā atdeve ir atbilstoša,” saka uzņēmuma pārstāve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti