Uzņēmumā, kas sevi pozicionē kā augstas kvalitātes produktu ražotājs, pārbaudes notikušas vairākkārt. Pirms divām nedēļām robežsardze kopā ar darba inspekciju pārkāpumus nekonstatēja, taču nedēļu vēlāk robežsardzes reidā atklājās, ka “Reaton”, kokapstrādes ražotnē nodarbina desmit trešo valstu pilsoņus. “Vienā gadījumā Latvijai tas ir daudz. Pārsvarā mēs notveram pa vienam vai diviem cilvēkiem,” stāsta Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Guntis Pujāts.
Nevienam no aizturētajiem nebija atļaujas strādāt Latvijā, bet četri no notvertajiem nedrīkstēja pat atrasties Latvijā.
Viņiem bija beidzies termiņš uzturēšanās atļaujai. “Panorāmas” rīcībā ir informācija, ka darbinieki strādājuši kokapstrādē. Visiem solīta 1000 eiro alga, bet tādu atalgojumu viņi neesot saņēmuši. “Reaton” notikušo nekomentē.
Darbinieku atbildība tiks vērtēta individuāli, savukārt darba devējam var nākties maksāt 750 eiro sodu par katru nodarbināto. Ja uzņēmējs nodarbinājis vairāk par pieciem darbiniekiem, bez uzturēšanās atļaujas, par to var piemērot kriminālatbildību. “Reaton” gadījumā, nav izslēgts, ka uzņēmumam sods ies secen. “Mēs nekonstatējam Latvijas uzņēmumu vainu, tiek konstatēta visdrīzāk vaina uzņēmumam, kas viņam piegādājis. Viņi nāk, viņiem noformētas darba atļaujas Polijā, šeit ir starpniekfirma Lietuvā (..) Nu, visdrīzāk, ka saskatāmas šīs Lietuvas firmas pārkāpums,” teica Pujāts.
2016. gadā Valsts robežsardze konstatējusi 90 gadījumus, kad ārvalstu pilsoņi strādā bez darba atļaujas, pērn par desmit gadījumiem vairāk – pieķertas 100 personas. Ar katru gadu pieaug arī legāli nodarbināto ārvalstnieku skaits.
Lai to darītu likuma ietvaros, uzņēmējam vispirms jāreģistrē vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā un mēnesi jāgaida vai vakancei nepieteiksies vietējie. Vakancē jābūt norādītai algai, kas nav mazāka par valstī vidējo – no šī gada aprīļa alga nedrīkstēs būt mazāka par 926 eiro mēnesī. Ja mēneša laikā vietējie par šādu algu nepiesakās strādāt, atļauts uzaicināt darbiniekus no ārvalstīm.
“Pagājušajā gadā mēs esam izsniegušas izsnieguši vīzas un uzturēšanās atļaujas ar darba tiesībām (..) diezgan daudz katru gadu aug (..) šogad būs vēl vairāk nekā pagājušogad,” atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Visvairāk pieprasījumu pēc ārvalstu darbaspēka nāk no autopārvadājumu nozares. Nākamā pieprasītākā profesija ir programmētāji. Jūtams arī straujš pieaugums pēc darbiniekiem celtniecībā. Savukārt valstis, no kurām nāk darbaspēks – nepārspēta ir Ukraina, kas nodrošina 50% no legālā ārvalstu darbaspēka. Tai seko Baltkrievija un Krievija.
