Populārs, bet anonīms "Twitter" konts ar nosaukumu "Stats_Feed" 1. aprīlī publicēja ierakstu ar komunālo pakalpojumu izmaksām 85 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim 15 pasaules valstīs. Latvija ar 298 ASV dolāriem (273 eiro) mēnesī ir sarakstā pirmā. Šo informāciju nekritiski pārstāstīja Latvijas ziņu vietnes LA.lv un NRA.lv.
LA.lv rakstīja:
"Losandželosā bāzēts statistikas profils "World of Statistics" tviterī dalījies ar pārsteidzošu informāciju par pasaulē augstākajām komunālo maksājumu izmaksām. Latvija šajā sarakstā ir pirmajā vietā."
NRA to publicēja ar virsrakstu:
"Latvija kļūst par pasaules līderi ar lielākajiem komunālajiem maksājumiem."
Ar LA.lv rakstu "Facebook" dalījās arī "Rīga TV24" profils un citi sociālo mediju lietotāji, ieskaitot vairākus opozīcijas politiķus.
Kāpēc tvītā publicētā informācija nav uzticama?
Pirmkārt, "Twitter" publicētajā sarakstā parādītas tikai 15 valstis no aptuveni 200 pasaules valstīm. Šajā piecpadsmitniekā ir Indija un Venecuēla, kur komunālo pakalpojumu izmaksas esot attiecīgi 36 un 18 ASV dolāri mēnesī.
Maz ticams, ka šajās valstīs komunālie pakalpojumi ir dārgāki nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas nav iekļautas sarakstā.
Otrkārt, "Twitter" ierakstā nav norādīts informācijas avots. Treškārt, nav minēts, par kādu laika posmu un konkrēti par kuriem pakalpojumiem tiek runāts. Ceturtkārt, nav norādīts, cik šajās mājsaimniecībās ir iedzīvotāju. Piektkārt, nav paskaidrots, pēc kāda principa izvēlēts salīdzināt tieši 85 m2 lielu dzīvokļu izmaksas.
"Re:Check" ar "Instagram" starpniecību "Stats_Feed" lūdza informācijas avotu, taču atbildi nesaņēma.
Sociālo mediju lietotāji lēš, ka ierakstā publicētā informācija, iespējams, ņemta no interneta vietnes "Numbeo".
"Numbeo" vietnē un "Twitter" ierakstā patiesi redzamas vienas un tās pašas izmaksas tieši 85 kvadrātmetru plašam dzīvoklim. Vietnē norādīts, ka Latvija pēc komunālo pakalpojumu – apkures, dzesēšanas, elektrības, ūdens un atkritumu izvešanas – esot pirmajā vietā. Taču arī šī informācija ir apšaubāma.
"Numbeo" raksta, ka informāciju meklē paši dažādos avotos (piemēram, uzņēmumu un valsts iestāžu interneta vietnēs, mediju publikācijās) un paļaujas uz anonīmu cilvēku iesūtīto. Piemēram, lapā par Latviju norādīts, ka informācija saņemta no 326 cilvēkiem. Citu atsauču nav. Jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visi 326 ir snieguši informāciju par komunālo pakalpojumu izmaksām tieši 85 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Tāpat nav pierādījumu, ka cilvēki iesūtījuši korektu informāciju.
Vairāki "Twitter" lietotāji pie "Stats_Feed" ieraksta stāsta, ka tajā redzamie skaitļi neatbilst reālajām izmaksām ne Latvijā, ne citās valstīs.
Latvijas Oficiālās statistikas portāla datos redzams, ka pērn kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi vienai mājsaimniecībai atkarībā no reģiona bijuši vidēji 130–221 eiro mēnesī.
Savukārt atkarībā no mājsaimniecības tipa tās bija vidēji 113–291 eiro mēnesī.
Taču jānorāda, ka oficiālās statistikas datos iekļauta arī īre, nekustamā īpašuma nodoklis, apdrošināšana un citi izdevumi. Turklāt nav pieejami dati par atsevišķiem mēnešiem.
"Re:Check" neatrada salīdzināmu informāciju par komunālo pakalpojumu izmaksām dažādās valstīs. "Eurostat" dati gan rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji vidēji mājokļa izdevumiem tērēja aptuveni 21% no kopējiem izdevumiem, bet 15 citās ES valstīs šī tēriņu daļa bija lielāka. Šie rādītāji var būt manījušies saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un inflāciju, kas Latvijā un pārējās Baltijas valstīs bijusi viena no augstākajām.
Vienlaikus energoresursu cenas un līdz ar to arī mājokļa izdevumi ir auguši visā Eiropas Savienībā.
"Re:Check" rakstiski jautāja LA.lv un NRA redakcijām, vai tām ir zināms, kur "Stats_Feed" ņēmis informāciju un vai tā ir uzticama, bet atbildi nesaņēma.
Secinājums: apgalvojums, ka Latvijā ir augstākās komunālo pakalpojumu izmaksas pasaulē, ir maldinošs.
Rakstā paustais balstās uz anonīma "Twitter" konta ierakstu, kurā nav norādīts informācijas avots. Iespējams, ka sākotnējais informācijas avots ir interneta vietne "Numbeo", kas apkopo nevis oficiālu statistiku, bet anonīmu cilvēku iesūtītu un nepārbaudītu informāciju.