ZZS uzskata, ka valdībai mūsu zemniekiem ir jānodrošina tāds nacionālais līdzfinansējums, lai laika posmā līdz 2019. gadam (kad izlīdzināsies tiešmaksājumu apjoms starp Baltijas valstīm un arī Rumāniju) stiprinātu vietējo ražotāju konkurētspēju Eiropas mērogā, ļaujot saglabāt un attīstīt saimniecības, un ļautu radīt jaunas darbavietas Latvijas laukos. Nepieciešamais līdzfinansējums tiešmaksājumiem un lauku attīstībai laika posmā līdz 2019.gadam ir 327 miljoni latu.
Tāpat ZZS uzskata, ka valstij arī citos veidos ir jāsniedz atbalsts mūsu lauksaimniekiem - jāparedz līdzekļi valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanai, degvielas iegādei bez akcīzes nodokļa, jāpilnveido kreditēšanas programma turpmākai lauksaimniecības zemes pirkšanai un saimniecību modernizācijai. Tāpat Latvijai ir jāpagarina termiņš, kas liegtu lauksaimniecības zemi iegādāties citu valstu pilsoņiem. ZZS uzskata, ka atbalsts, kuru mūsu lauksaimnieki saņem no Eiropas Savienības, nav apliekams ar ienākuma nodokļiem.
ZZS aicina valdību, ņemot vērā nepietiekamo un konkurenci ierobežojošo finansējumu lauksaimniekiem, nekavējoties noteikt samazināto PVN likmi arī visai vietējā ražojuma lauksaimniecības produkcijai.
ZZS atgādina, ka, noslēdzoties Eiropadomes sarunām, Latvija atkal ir palikusi pēdējā vietā aiz Igaunijas, Lietuvas un Rumānijas, saņemot solījumu sasniegt 75% jeb 196 euro par hektāru tikai 2019.gadā (!).
2014.gadā Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņems par hektāru vien 109 euro (42% no vidējā ES), savukārt Igaunijas zemnieki saņems 130 euro un Lietuvas - 148 euro par hektāru.
Atbilstoši Eiropadomes lēmumam Latvija nākamajos septiņos gados zaudēs aptuveni 700 miljonus euro jeb 100 miljonus gadā, kas varētu būt novirzīti Latvijas lauku attīstībai, ja tiktu izpildītas Latvijas lauksaimnieku sākotnējās prasības un premjers būtu panācis Latvijai labvēlīgu rezultātu.
