Kā informēja sapulces pārstāvji, Zolitūdes traģēdijas skarto ģimeņu sapulcē piedalījās 75 cilvēki. Sapulce ilga gandrīz divas ar pusi stundas un noritēja bez valsts vai pašvaldību pārstāvju klātbūtnes, kā arī bez cietušo advokātiem.
Traģēdijas skartās ģimenes atbalstīja aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, premjerministrei Laimdotai Straujumai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam un Ordeņu kapitula kancleram Jurim Bindem, kā arī izvirzīja aktīvistu grupu sabiedriskās organizācijas veidošanai, kuras mērķis būs ar Zolitūdes traģēdiju saistīto sociālo un humanitāro problēmu apzināšana un risināšana.
Ģimenes arī aicina amatpersonas apbalvot glābšanas operācijas dalībniekus – gan bojāgājušos, gan dzīvos glābējus, arī brīvprātīgos, mediķus un policistus – ar valsts apbalvojumiem. Sapulces dalībnieki gan vēlas izslēgt no šī saraksta glābšanas darbu organizētājus un vadītājus.
Tāpat ģimenes mudina izveidot sagruvušā veikala "Maxima" vietā izveidot piemiņas vietu „uz viesiem laikiem”, kā arī izdot Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas grāmatu.
„Visi līdzekļi, kas tiks iegūti, izdodot šo grāmatu, tiks virzīti Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas iemūžināšanai un Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ģimeņu locekļu un cietušo humanitārai palīdzībai,” teikts sapulces pārstāvju izplatītajā paziņojumā medijiem.
Ja tiks izveidota Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanas sabiedriskā komisija, ģimenes ir gatavas izvirzīt savus pārstāvjus darbam tajā.
Mēs ceram, ka Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ģimeņu pārstāvju un cietušo viedoklis tiks respektēts,” pauž traģēdijas skartās ģimenes.
Tāpat sapulces dalībnieki tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un Rīgas domes Sociālā dienesta vadītāju Ervinu Alksni, kuri atbildēja uz Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ģimeņu pārstāvju un cietušo jautājumiem.
Jau ziņots, ka pēc Zolitūdes traģēdijas, kad novembra nogalē, sabrūkot veikala „Maxima” ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki, valdība pēc nevalstisko organizāciju un sabiedrības aicinājuma nolēma izveidot traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju. Tajā piekrita strādāt bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, sabiedrības par atklātību „Delna" vadītāja Inese Voika, pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte un bankas „Citadele" valdes locekle Baiba Rubesa.
Taču vēl nesākot darbu, komisija izpelnījās kritiku par plānoto finansējumu 150 000 latu apmērā, un par nepamatotiem pārmetumiem organizācijai „Ziedot.lv”. Drīz pēc šiem skandāliem Kažociņš nolēma atkāpties no komisijas vadītāja amata, komisiju pameta arī Voika, un tika nolemts, ka komisija darbu nesāks.
