Kažociņš pirmdien sasauktajā ārkārtas preses konferencē atzina, ka sagatavotā tāme – 150 000 latu gadā – izraisīja ažiotāžu, tāpēc viņš aicinās valdību otrdien pretēji plānotajam nelemt par līdzekļu piešķiršanu komisijai. Komisija iestājoties par pieticīgākiem risinājumiem, tāpēc grasās tāmi pārskatīt, piemēram, samazinot izdevumus transportam un sakariem.
„Šī tāme nav perfekta," atzina Kažociņš. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņš lūgšot valdību galīgo lēmumu par prasīto naudu vēl nepieņemt līdz 7.janvārim.
„Jo līdz tam laikam divas lietas jādara - jāpārskata rūpīgāk tāmes izdevumus, jo tie izskatās izšķērdīgi, un tas nav pieņemams esošajos apstākļos. Un mēs ceram, ka Rīgas pašvaldība uzņemsies atbildību par pusi mūsu komisijas finansējuma," sacīja Kažociņš.
Kažociņš gan nenosauca konkrētu summu, par kuru varētu samazināt tāmi.
Komisijas darba nodrošināšanai iepriekš prasīti vairāk nekā 150 00 latu. Sociālajos tīklos satraukumu raisīja vairākas plānoto izdevumu pozīcijas, piemēram, 3000 latu trim portatīvajiem datoriem, 5500 lati automašīnu nomai un 900 lati papīra smalcinātājam. Par tāmes veidošanas procesu gan Kažociņš daudz izteikties nevēlējās, vien norādīja, ka tāme tiks pārskatīta.
„Es gribētu pateikt, lai ir pilnīga skaidrība, ka šī tāme ir sastādīta, sadarbojoties ar Valsts Kanceleju. Un, lūdzu medijus necensties atrast, kurš ir tas vainīgais. Mēs mēģinājām pateikt, kādas vajadzības mums varētu būt, un Valsts kanceleja sastādīja tāmi," skaidroja Kažociņš.
Tiesa, Valsts Kanceleja jau izteikusies, ka par tāmes izdevumiem atbildīgais ir komisijas vadītājs. Šos izteikumus Kažociņš nekomentēja, vien norādot, ka „neielaidīsies tādos sīkos strīdos ar Valsts kanceleju".
Atbilstoši tāmei, aptuveni 73 000 latu nepieciešami komisijas locekļu atalgojumam. Katrs saņems nedaudz zem 800 latiem. Kažociņš atzina, ka vispirms algas bija plānotas 1000 latu apmērā „uz rokas", taču tas nozīmētu, ka komisijas locekļi saņemtu daudz vairāk nekā līdzīgos amatos esošie Valsts kancelejas darbinieki, un tas nebūtu samērīgi.
Kažociņš arī uzsvēra, ka komisijā strādājošajiem ir nepieciešams atalgojums, lai varētu atbildīgi strādāt šo pilna laika darbu. Viņš arī informēja, ka pieņēmis lēmumu vairs neturpināt darba attiecības Ārlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā, jo tā viņš varētu nonākt netiešā interešu konfliktā.
Savukārt komisijas locekle, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte uzsvēra, ka komisijas locekļu mērķis, iesaistoties šajā darbā, nav piepelnīties, bet gan strādāt un godīgi skaidrot šīs traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, lai šādas nelaimes nākotnē neatkārtotos.
Komisijas locekle uzņēmēja Baiba Rubesa norādīja, ka vēl ir jāvienojas par komisijas darba uzdevumiem detaļās, jāprecizē, kādus jautājumus komisija skatīs.
Jau ziņots, ka komisija strādās gadu – līdz 2014. gada 31. decembrim. Komisijā darbosies pārvaldības speciāliste Baiba Rubesa, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, biedrības "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" padomes priekšsēdētāja Inese Voika, komisiju vadīs Kažociņš. Komisija izmeklēs novembra nogalē Zolitūde notikušo traģēdiju, kad iebruka veikala „Maxima" ēkas jumts un gājuši bojā 54 cilvēki.
