„Apzinos, ka komisijas veidošanas procesā tika pieļautas komunikācijas kļūdas starp iesaistītajām pusēm, kas sabiedrībā radīja šaubas par komisijas patiesajiem mērķiem," tā Kažociņš norāda vēstulē premjeram. „Tāpat vēlos atzīt, ka pēc tam, kad sabiedriskās komisijas locekļi uzklausīja cietušo pārstāvju viedokli par palīdzības sniegšanu, es priekšlaicīgi uzrakstīju vēstuli, ar kuru vēlējos pievērst uzmanību iespējamiem trūkumiem palīdzības sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Vēstulē tika izmantoti nepārbaudīti fakti, par ko personīgi uzņemos pilnu atbildību... Atvainojos visiem, kuri ir nepamatoti aizvainoti šīs vēstules dēļ. Uzskatu, ka bez sabiedrības atbalsta darbs komisijā man vairs nav iespējams. Tādēļ vēlos Jūs informēt, ka atkāpjos no komisijas priekšsēdētāja amata, lai komisija varētu turpināt darbu," atlūguma vēstulē raksta nu jau bijušais potenciālais komisijas vadītājs Kažociņš.
Viņš arī atvainojas visiem, kuri ir nepamatoti aizvainoti.
Kažociņš atzīst, ka ir zaudējis sabiedrības uzticību: „Uzskatu, ka bez sabiedrības atbalsta darbs komisijā man vairs nav iespējams."
Valsts kanceleja saņēmusi Sabiedriskās komisijas vadītāja Jāņa Kažociņa vēstuli Ministru prezidentam, informējot par savu atkāpšanos no komisijas priekšsēdētāja amata. Premjers vēstuli izskatīs, un tiks vērtētas turpmākās iespējas komisijas darbam, Latvijas Radio norādīja Valsts kancelejas pārstāve Laine Kučinska.
Viena no trim komisijas pārstāvēm Inese Voika Latvijas Radio atzina, ka ir gatava turpināt darbu komisijā, bet ne uzņemties tās vadītāja pienākumus.
Viņa uzskata, ka komisija būtu jāvada cilvēkam ar pieredzi darbā tiesībsargājošās iestādēs: „Komisijas darbā būtu noderīga izglītība un pieredze valsts pārvaldē, ar organizācijās, arī NVO un komunikācijā, un pētnieciskās žurnālistikas pieredze. Taču komisija ir jāvada ar tiesībsargājošo institūciju pieredzi, kāds bija Jānis Kažociņš."
Premjers Valdis Dombrovskis savukārt pauda nožēla par šo Kažociņa lēmumu. Viņš trešdien žurnālistiem atzina, ka, iespējams, ir pieļautas kļūdas komisijas darbības sākumā un, varbūt, Kažociņš uzskatīja, ka komisijai viņa vadībā būs grūti turpināt darbu un baudīt sabiedrības uzticību, kas ir būtiskākais faktors komisijas darbam.
Inese Voika, kura trešdien atkāpās no sabiedrības par atklātību „Delna" padomes priekšsēdētājas amata un savulaik bija komisijas izveides iniciatore, medijiem atzinusi, ka par turpmāko jālemj premjeram Dombrovskim, kurš esot procesa turētājs. Esot labs brīdis apturēt komisijas darbu un to restartēt, uzklausot arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvju priekšlikumus un pārveidot to par publisku komisiju.
Voika nesniedza skaidru atbildi vai turpinās darboties komisijā. To pagaidām nevēlējās darīt arī pārējās komisijas locekles uzņēmēja Baiba Rubesa un bijusī tiesnese Ināra Šteinerte. Ar viņām izdevās sazināties, taču intervijām viņas nepiekrita un norādīja, ka savu viedokli un nākotnes nodomus varētu paust vien ceturtdien vai piektdien. Tikmēr premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke paziņojis, ka valdības vadītājs par komisijas likteni varētu lemt nākamnedēļ vai pat tikai nākamā gada sākumā.
Komisija sāka darbu, izpelnoties sabiedrības nosodījumu par plānotajiem izdevumiem – 150 000 latu gadā. Tad komisija pauda gatavību pārskatīt izdevumus, un Kažociņš aicināja valdību atlikt lēmumu par komisijas finansējumu, lai pārskatītu tāmi.
Vēlāk komisijas locekle Inese Voika paziņoja, ka atstās „Sabiedrības par atklātību - "Delna"" padomes priekšsēdētājas amatu, lai strādātu komisijā.
Kā iepriekš ziņots, Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajā izmeklēšanas komisijā bez Kažociņa un Voikas bija arī bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa.
