Tiesa daudzmiljonu prasības lietu ceturtdien vēl nesāka skatīt pēc būtības, vien iepazinās ar pušu prasībām un nolēma policijai prasīt informāciju par Zolitūdē sagruvušās „Maxima” veikala ēkas drošības bloku, kas iedarbina signalizāciju. Nākamā tiesas sēde notiks 16.aprīlī.
Tiesa arī varētu izvērtēt iespējas apvienot vienā lietā civilprasības, kas iesniegtas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Tiesa arī aicināja puses panākt mierizlīgumu.
Tiesā par morālā kaitējuma piedziņu šajā lietā ir vērsušies trīs cilvēki, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši tuviniekus. Atbildētāji ir četri uzņēmumi - „Maxima,” ar to cieši saistītais uzņēmums „Tineo”, būvnieki „Re& Re,” attīstītāji Homburg Zolitūde un Rīgas dome.
Tiesas sēdes sākumā uzņēmumu „Maxima” un „Tineo” advokāti vēlējās, lai civillietu tiesa skata aiz slēgtām durvīm. „Tineo” advokāts Agris Repšs norādīja, ka sēdē skatīs jautājumus, kas saturs uzņēmuma komercnoslēpumu. Repšs arī norādīja, ka šīs informācijas atklāšana varot ietekmēt „Tineo” pozīcijas tirgū, ziņoja Latvijas Radio.
Prasītāju advokāts Aldis Gobzems gan norādīja, ka šis lūgums tiesai jānoraida. „Šī lieta ir saistīta ar pēdējo simt gadu laikā lielāko traģēdiju, kas ir notikusi Latvijā,” uzsvēra Gobzems.
Tiesnese lēma par atklātu tiesas procesu, un norādīja - ja būs nepieciešamība kādu jautājumu izskatīt slēgtā sēdē, tad šo sēdi pasludinās par slēgtu.
Savukārt uzņēmuma „Maxima” pārstāvis advokāts Jānis Rozenbergs lūdza tiesu izprasīt no Valsts policijas datus no ugunsdrošības signalizācijas pults, lai uzņēmumam kā atbildētājam būtu pierādījumi. Tiesa šo lūgumu izprasīt materiālus no kriminālprocesa apmierināja.
Būvnieku „Re&Re” advokāts Uģis Grūbe pauda, ka pieteikumā uz viņa pārstāvēto būvuzņēmumu attiecas trīs apgalvojumi. Tie esot par it kā nekvalitatīvu būvniecības procesu, slikti uzbūvētas ēkas nodošanu ekspluatācijai, „bet neviens pierādījums šādiem apgalvojumiem nav izteikts”, pauda advokāts.
Grūbes apgalvojumam, ka arī prasītājam jāuzņemas pierādīšanas nasta, nepiekrita cietušo pārstāvis Gobzems.
Prasītāju – cietušo un viņu tuvinieku - pārstāvis, advokāts Aldis Gobzems no sarunām ar medijiem izvairījies, stāstīja Roķis. Savukārt atbildētāju – būvnieku „RE&Re”, veikalu tīkla „Maxima” un ēkas attīstītāju „Homburg Zolitūde" – pārstāvji atzina, ka gatavi sarunām par mierizlīgumu, taču pašreiz prasītāju nosauktās kompensāciju summas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā viņi uzskata par neadekvātām.
Par iepriekš jau izskanējušo prasību solidāri no visiem traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem piedzīt kopumā simt miljonu eiro, „Maxima” pārstāvis Jānis Rozenbergs norādīja, ka maigākajā versijā varot nosaukt par zināmu populismu.
„SIA „Maxima Latvija” kā sociāli atbildīgs uzņēmums pēc šis traģēdijas līdz pat šai dienai ir sniedzis cietušo personu ģimenēm un cietušajiem mantisku atbalstu, arī turpinās to sniegt saprātīgā, loģiskā apmērā. Ja šī sniegtā palīdzība ir pieņemama prasītāju pusei, tad tā ir atbilde uz jautājumu,” sacīja Rozenbergs.
Jautāts, vai uzņēmums apsver izlīguma veidā papildu maksāt, Rozenbergs norādīja, ka viņš nav pilnvarots nosaukt konkrētas pilnvarojuma summas.
Tāpat no pušu teiktā noprotams, ka šī būs gara tiesvedība visās trijās instancēs.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa sākusi skatīt pirmo civilprasību Zolitūdes traģēdijas lietā, kur, sagrūstot veikala „Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Bojāgājušo tuvinieki vēlas no četriem uzņēmumiem – „Maxima Latvija", būvuzņēmumu „Re&Re", ēkas attīstītāju „Homburg Zolitūde" un sagruvušās ēkas īpašnieku „Tineo", kas cieši saistīts ar „Maxima” – piedzīt vairākus miljonus eiro. Kopumā bojāgājušo tuvinieki pret uzņēmumiem un Rīgas domi iesnieguši trīs prasības par kopējo summu 350 miljoni eiro.
