Tiesā vērsušies to cilvēku tuvinieki, kuri bijuši veikala klienti un todien devušies iepirkties „Maximā”, pastāstīja advokāts Aldis Gobzems. Prasība ir pret četriem uzņēmumiem – „Maxima Latvija", būvuzņēmumu „Re&Re", ēkas attīstītāju „Homburg Zolitūde" un sagruvušās ēkas īpašnieku „Tineo", kas cieši saistīts ar „Maxima”. Tāpat prasība ir pret Rīgas domi.
Bojāgājušo piederīgie vēlas piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību.
Ceturtdien tiesas sēdē tika izteikti vairāki atbildētāju lūgumi. Vispirms tika skatīts jautājums, vai tiesas sēde būs atklāta vai slēgta. „Maxima” un „Tineo” iestājās par slēgtu tiesas sēdi, jo tiesai esot iesniegti vairāki dokumenti, kuri satur uzņēmuma komercnoslēpumu un līdz ar to varētu tikt apdraudētas uzņēmuma intereses. Taču prasītā pārstāvis Gobzems norādīja, ka daudz svarīgākas ir sabiedrības intereses zināt par sēdes gaitu un argumentiem.
Tiesnese Ilze Ošiņa izlēma, ka tiesas sēde būs atklāta vismaz līdz brīdim, kad būs situācijas ar iespējamu komercnoslēpumu izpaušanu. Tad lems par kādu sēžu nozīmēšanu par slēgtām.
Uzņēmumi ir arī noraizējušies par to, ka varētu tikt skartas prasītājas - nepilngadīgas meitenes, bojāgājušo tuvinieces – intereses. Taču Gobzems norādīja, ka bojāgājušo vārdi pēdējos mēnešos jau ir izpausti un tā ir publiski pieejama informācija.
Tiesā arī runāts par pierādījumu izprasīšanu no Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa, jo atbildētāji citādāk nevarot aizstāvēties. „Maxima” pārstāvji norādīja uz pierādījumiem par signalizāciju, kas pašlaik atrodas policijā.
Runāts arī par to, uz kā gulstas pierādījumu vākšanas nastas - tikai uz atbildētājiem vai arī uz prasītājiem. Tas raisīja diskusijas abu pušu starpā, jo atbildētāji uzskata, ka arī prasītājiem jāsniedz pierādījumi. Savukārt prasītāju advokāts norādījis, ka bojāgājušie bija labticīgi devušies uz veikalu iepirkties.
