Pēc viņa teiktā, šā gada vasaras otrajā pusē piedzīvotās lietavas parādīja vairākas problēmas, kas jārisina. Tostarp to, ka Latvijā ir jāsakārto meliorācijas sistēmas – gan valsts nozīmes ūdens notekas sistēmas, kas ir ZMNĪ pārziņa, gan koplietošanas sistēmas, kas skar vairākus zemes īpašnieku īpašumus, gan tās, kas atrodas viena zemnieka īpašumā.
"Līdz ar to visi tie ūdeņi daudz īsākā laika posmā tomēr aizies projām un mazāk cietīs sējumi vai stādījumi," teica ZMNĪ vadītājs, norādot, ka situācija meliorācijas jomā Latvijā kopumā ir līdzīga.
"Ir, kur sakārtotas valsts nozīmes ūdens notekas, bet nav sakārtotas koplietošanas sistēmas vai arī nav sakārtotas pašam zemes īpašniekam meliorācijas sistēmas. Tā kā ir dažādas situācijas. Mēs joprojām ejam uz to, kā sakārtot valsts nozīmes ūdens notekas, valsts nozīmes būves – dambjus un sūkņu stacijas. Pateicoties Eiropas finansējumam, diezgan daudz jau ir izdarīts, bet, protams, vēl ļoti daudz kas jādara," atzina ZMNĪ vadītājs.
Līdz šim finansējums pieticis, lai varētu sakārtot 12% valsts nozīmes ūdens noteku, kas ir vairāk nekā 13 000 kilometru garumā un kas ir saistītas ar meliorācijas sistēmām – koplietošanas vai viena īpašnieka. Ar vēl 2014.-2020.gadu ES fondu periodā iedalīto finansējumu Latvijā būs iespējams sakārtot kopumā 30% valsts nozīmes ūdens noteku.
Savukārt no ZMNĪ apsaimniekošanā esošajām 40 sūkņu stacijām līdz 2020. gada beigām varēs sakārtot 75%, bet dambjus – 80%-85% apmērā. "Tas tikai pateicoties Eiropas finansējumam, kas tiek iezīmēts mums un ko mēs pašlaik apgūstam," teica Dilba, norādot, ka ZMNĪ meliorācijas sistēmu sakārtošanai kopumā ir pieejami 80 miljoni eiro.
Dilba norādīja, ka daļa no šīs naudas ir Latvijas līdzfinansējums. Valsts budžetā meliorācijas sistēmām gan būtu jāparedz lielāks finansējums. Tas arī katru gadu tiek prasīts, taču atvēlētais papildu finansējums ir nebūtisks – vien tik liels, lai varētu apgūt ES fondu naudu valsts nozīmes ūdens noteku kopšanai.
"Tieši šiem kopšanas darbiem būtu krietni jāpalielina [finansējums]," sacīja Dilba, norādot, ka ar valsts budžetā šogad atvēlēto finansējumu pietiek, lai varētu kopt ūdens notekas 1200 kilometru garumā jeb 10% apjomā.
"Bet būtu vajadzība kā minimums, lai mēs gadā varētu kopt 3000 kilometru apjomā. Tad mēs ik pēc trīs gadiem varētu atgriezties un tad jau varētu nostabilizēties šī situācija. Ar kopšanas darbiem mēs daudz vairāk varētu panākt efektivitāti un, protams, tādās krīzes situācijās krietni uzlabotos vispārējā lauksaimniecības situācija," uzskata Dilba.
