Dienas ziņas

Tērvetē atklāta pirmā Digitālā šķēršļu taka

Dienas ziņas

Vai baltais spieķis ir pietiekami pamanāms?

Ludzas upe pierobežā applūdina laukus

Ludzas upe pierobežā applūdina laukus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 5 mēnešiem.

Ludzas upes atrašanās vieta pierobežā, vairāki regulēti un neregulēti tās posmi, kā arī vietējās hidroelektrostacijas darbība. Tie ir trīs nozīmīgakie faktori, kas ietekmē upes regulāro pārplūšanu. Tas savukārt rada lielus zaudējumus  lauksaimniekiem, kā arī izgaismo problēmjautājumus, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu attīrīšanu. Šogad postu nodarījušas arī lietusgāzes, un daļa lauku Ciblas pusē aizvien nav apsēti.

Lauksaimnieks Vasīlijs Zvaričs apsaimnieko aptuveni 140 hektārus zemes, liela daļa no laukiem atrodas pie Ludzas upes Latvijas–Krievijas pierobežā Ciblas novadā. Teju ik pavasari te nav iespējams darbus veikt laikus, un arī šobrīd graudaugu vietā uz lauka redzamas kaijas.

"Mēs atrodamies upes krastā, savus laukus nevaram apstrādāt, jo upe applūst. Katru pavasari mums ir tādas problēmas. Šobrīd mums applūdušo lauku dēļ neapsēti ir 18 hektāri, bet laukos, kurus apsējām, pēc divām dienām viss noslīka," pastāstīja Zvaričs.

Šogad applūšanu īpaši veicināja lietusgāzes, kā arī nespēja rast kompromisu par vietējās hidroelektrostacijas (HES) darbību.

"Zvanām HES īpašniekam, citus gadus viņš bija saprotošs, pieņēma lēmumus kopā ar strādniekiem, lai regulētu ūdens līmeni. Tad mēs varējām apstrādāt laukus. Šajā gadā viņš saka, ka vajag pazemināt līmeni," norādīja Zvaričs.

Upes pārplūšanai ir arī vairāki citi iemesli. Tā ir robežupe un vienlaikus pieder divām valstīm, turklāt dalīta regulētos un neregulētos posmos. Traucē arī liegums pašvaldības līdzekļus izmantot darbu veikšanai valsts īpašumā.

"Tika izstrādāts mums novada pašvaldībā tāds projekts, kura plānos bija iztīrīt sešus kilometrus upes gultnes. Pašā darba sākumā atnāca vēstule, ka upe pieder īpašniekam, – tas ir valstij," stāstīja Ciblas pagasta pārvaldes vadītājs Miervaldis Trukšāns.

"Vēl aptuveni 19 kilometri. Mēs viņus plānojam nākošajā plānošanas periodā, ja viss labi būs un kā Eiropa to naudiņu akceptēs, ne šogad, ne nākošgad, bet aiznākošgad, kaut kur uz tiem termiņiem," par darbiem saistībā ar upes attīrīšanu stāstīja Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Latgales meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters.

Līdz šim Ludzas upē attīrīti regulētie posmi teju 28 kilometru garumā. Šogad iecerēts gūt Eiropas Savienības atbalstu 44 citiem valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas projektiem. Tomēr, pēc zemnieku domām, tas ir maz, un arī no Covid-19 krīzes līdzekļiem meliorācija nav guvusi pilnīgu atbalstu.

"Rezultātā mūsu valsts ir iesniegusi priekšlikumu par aptuveni 35 miljonu piešķiršanu valsts nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai, renovācijai. Tās vajadzības ir noteikti lielākas. Droši vien bija jārunā par 70 līdz 100 miljoniem eiro," norādīja "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Lauksaimnieki Ciblas pusē cer, ka turpmāk visas iesaistītās puses spēs rast kompromisu, tāpat, viņuprāt, valsts budžetā nepieciešams rast finansējumu vismaz regulārai meliorācijas sistēmu apaugumu novākšanai un sanesumu likvidēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti