Zinātnieki bažījas par finansējuma izsīkšanu

Viena gada laikā Latvijas zinātne tiks nopietni reformēta – stiprinot labākos zinātniskos institūtus, atbrīvojoties no pārāk mazajiem un sakārtojot valsts normatīvo aktu bāzi. Šādu ambiciozu plānu otrdien akceptējusi valdība. Zinātnieki apsveic pārmaiņas, taču par to, cik veiksmīgs ir iesākto reformu kurss, viedokļi ir atšķirīgi.   

Apstiprinātajam Latvijas zinātnes reformu plānam jāīstenojas jau līdz nākamā gada 1.jūlijam.

Plānā galvenokārt paredzētas pārmaiņas, ko savas darbības uzlabošanai izvēlējušies paši institūti. Valsts no savas puses sola šo procesu atbalstīt - gan pārmaiņu procesam piešķirot deviņus miljonus eiro no Eiropas fondiem, gan uzlabojot normatīvo bāzi.

Paredzēta arī sistēma, kā uzraudzīt zinātnieku reālos sasniegumus. Pie solīto deviņu miljonu sadalīšanas tiks tās organizācijas, kuras līdz 1.oktobrim iecerēto pārmaiņu plānu saskaņos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mazskaitlīgajiem institūtiem strauji jādomā vai nu par jaunu pētnieku piesaisti, vai pievienošanos lielākām iestādēm.

„Viena no lielajām problēmām, kas ir identificēta un kas ir tieši saistīta ar zemo vērtējumu, ka ir ļoti daudzas ir struktūrvienības, institūti ar diviem un trīs darbiniekiem. Tas ir absurdi. Mēs esam skaidri pateikuši, ka līdz 2016.gadam šādu institūtu mums vairs nebūs. Ja tie būs, tad tie netiks finansēti no valsts budžeta līdzekļiem,” skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Izveidota arī Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome ar premjeri priekšgalā. Daļa pētnieku uz to raugās ar lielu optimismu, uzskatot, ka padome beidzot ir reāls veids, kā iestūrēt zinātni pareizos ūdeņos. Taču citi, piemēram, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, ir skeptiski, pārmetot, ka no sēžu protokoliem pazūd panākto vienošanos izpildes termiņi vai asākie argumenti.

Tā nevar būt! Mēs nākam kopā, lai diskutētu. Trūkumi nav jāslēpj, trūkumi ir jānovērš,” uzsvēra Kalviņš.

Kalviņš arī nopietni nobažījies, ka nākamgad beidzas pašreizējais Eiropas fondu plānošanas periods, bet valdība nav izstrādājusi nevienu Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā zinātniekiem pieteikties jaunā perioda Eiropas naudām. Tam vajadzīgs vismaz gads.

„Tas automātiski nozīmē - ja valsts budžets nedos būtisku pienesumu jeb palielinājumu zinātnes finansēm, kas šobrīd ir 25% no nepieciešamā, tad zinātnes bēru dienu varam pasludināt 2015.gada 1.jūlijā,” sacīja Kalviņš.

Valdība lēmusi, ka vajadzības gadījumā Izglītības ministrija varēs grozīt likumu, lai no nākamā gada starptautiskajā atzinumā vislabāk novērtēto institūtu finansējumu palielinātu par 10 procentiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti