Zīle Latvijas Radio uzsvēra, ka valdībai jāsaglabā nacionālais kurss, nepieļaujot “Saskaņas” nākšanu pie varas. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāji grib kaut ko jaunu, taču nākamā valdība, “vienalga kas viņu vadīs, būs visumā vāja un īslaicīga”.
Zīle atzina, ka Nacionālās apvienības rezultāti vēlēšanās viņu neiepriecina, NA zaudēja tāpat kā pārējā koalīcija, lai gan izdarīja darbu, par kuru nekaunas, “diemžēl vēlētāji domāja citādi”.
Viņš arī atklāja, ka atkal kandidēs nākamvasar gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzrunā kongresā pauda, ka pēc diviem valdības veidošanas mēģinājumiem, kas personības, partiju tēlu un temperamentu demonstrējuši vēl spilgtāk, ir sperts solis kompromisa virzienā un ir jāmeklē saskares punkti, nevis jāuzsver domstarpības.
“Tagad prioritāte ir rast kompromisu,” sacīja Mūrniece.
“Personību un arī partiju ambīcijas tagad ir jāliek malā un jādomā, kā Latvija dzīvos nākamos četrus gadus, kas ievada mūsu valsts otro gadu simtu.
Apvienības līderis Raivis Dzintars Nacionālās apvienības lomu topošajā valdībā saredz kā politiskā haosa stabilizētāju. NA grib vadīt ministrijas, ko vada pašlaik – Vides aizsardzības un reģionālās apvienības ministriju un Kultūras ministriju, “tāpat mūs interesētu Izglītības, Labklājības, iespējams, Iekšlietu” ministrijas, atzina Dzintars.
“Nacionālajai apvienībai būtu jābūt stabilizējošam spēkam šajā situācijā, mums nevajadzētu radīt vēl vairāk pretrunu starp latviskajām partijām,” piebilda NA līderis.
Viņš arī klāstīja, ka “neviena partija, kuras skats vērsts uz nākotni, nevar būt apmierināta ar vēlēšanu rezultātu, rezultāts ir cienījams, ņemot vērā apstākļus, bet mēs absolūti neplānojam dusēt uz izkaltušiem lauriem un uzskatām, ka partijai ir jāattīstās, jādod iespēja parādīties jaunām sejām, domāju, ka tas arī notiks”.
Sestdien, 15.decembrī, notiekošajā NA kongresā, neraugoties uz ceturtdaļas mandāta zaudēšanu un 13 vietām jaunajā Saeimā, politiskā spēka vadību tā biedri sodīt negrasās. Uz partijas priekšsēdētāja amatu kandidē tikai pašreizējais līderis Raivis Dzintars. Kongresā pārrunā pēdējo vēlēšanu rezultātus un partijas prioritātes nākamajā valsts simtgadē.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka “Jaunās Vienotības” politiķis Krišjānis Kariņš, tiesa pēc pirmā sarunu raunda ar pārējām piecām labēji centriskajām partijām, viņš atzina, ka vēl nejūt sadarbības un kompromisa garu, kas nepieciešams valdības izveidei.
Kariņš nav oficiāli aicināts veidot valdību, bet viņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
