Panorāma

KNAB: kukuļa summa varētu būt lielāka

Panorāma

T. Meja lūdz palīdzību «Brexit» procesā

Krišjānis Kariņš sācis veidot valdību

Kariņš: Vēl neredzu sadarbības un kompromisa garu valdības izveidošanai

Pēc konsultācijām ar visām piecām 13. Saeimā ievēlētajām labēji centriskajām partijām “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš atzina, ka pagaidām vēl nesaredz valdības izveidošanai nepieciešamo sadarbības un kompromisa garu.

Piektdien notika neformālās konsultācijas, piedāvājot “Jaunās Vienotības” pamatredzējumu par to, kā varētu sadarboties, un Kariņš ir “gandarīts, ka faktiski neviens politiskais spēks necēla kardinālus iebildumus pret to”.

“Es sadzirdēju gatavību runāt un, iespējams, strādāt manā valdībā, balsu vairākums varētu būt,” atzina Kariņš.

Taču “pretrunas un savstarpēji izslēdzošie uzstādījumi nav pilnībā pazuduši, un nepieciešamais sadarbības un kompromisa gars, manuprāt, nav sasniegts”, atzina Kariņš.

Viņš neizslēdz, ka šādu politisko spēku vienotību ir iespējams panākt, un viņš gatavs mēģināt, “tas ir tas, ko es šobrīd daru”. Bet nav skaidrs, vai pārējās partijas atradīs sevī gatavību iet uz kompromisiem, lai varētu strādāt kopā, norādīja Kariņš.

Viņa mērķis ir izveidot stabilu centrisku vairākumu, kas gatavs vienoties par atbildības jomu sadali un par valdības deklarāciju, un izveidot darboties spējīgu stabilu valdību, kas sabiedrībai ir nepieciešama.

Kariņš gan turpinās sarunas un pirmdien plāno piedāvāt partijām iespējamo atbildības jomu sadalījumu.

Kariņš sacīja, ka nemeklē matemātiku, bet gan valdību, kas būs rīcībspējīga.

Pirmdien notiks “Jaunās Vienotības” valdes kopsēde, kurā apspriedīs iespējamo piedāvājumu koalīcijas partneriem atbildības jomu sadalei un to, kā varētu virzīties uz priekšu ar valdības veidošanu.   

Tad no partijām nākamnedēļ Kariņš sagaida atbildes par šo redzējumu, vai “partijas ir vai nav ar mieru iet šādā virzienā”. Ja partijas nav gatavas, “es neesmu nominēts premjera amatam, nekas dzīvē nemainīsies” un būs jāgaida Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums. 

Ja partijas piedāvājumam piekritīs, Kariņš vērsīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam un sāks tālāko darbu pie valdības veidošanas.  

Kariņš arī piebilda, ka pastāv valstij traucējošas “sarkanās līnijas”, kas ir “mūsu posts”.  

Partijas nosauc, kuras ministrijas vēlas vadīt

 “KPV LV” pauda vēlmi valdībā uzņemties atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju, norādot, ka “Jaunajai Vienotībai” būtu jāvada Finanšu ministrija. 

Par iespēju atbalstīt Kariņa valdību vēl lems “KPV LV” valde, bet kopumā partijas pārstāvji pozitīvi vērtēja šādu iespēju.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) solīja atbalstīt Kariņa valdības veidošanas procesu, bet saglabā savas “sarkanās līnijas” attiecībā uz nesadarbošanos ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). JKP ir gatava uzņemties atbildību par Izglītības ministriju, Iekšlietu ministriju, VARAM vai Satiksmes ministriju.

Zaļo un Zemnieku savienība vēlētos valdībā vadīt Zemkopības ministriju, Aizsardzības ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. ZZS pozitīvi vērtē iespēju strādāt Kariņa valdībā, bet, vai valdībā būs ZZS vai JKP, būšot atkarīgs no JKP, kura novilka “sarkanās līnijas”.

Apvienība “Attīstībai/Par!” pauda vēlmi vadīt Veselības ministriju, ministres amatam virzot kādreizējo labklājības ministri Ilzi Viņķeli. Tāpat apvienība vēlas redzēt Arti Pabriku aizsardzības ministra amatā, kuru viņš savulaik jau ieņēma. Bet Finanšu ministrijas vadībā apvienība vēlas redzēt vienu no saviem līderiem Juri Pūci.

Nacionālā apvienība (NA) vēlas saglabāt atbildību par VARAM un Kultūras ministriju. Taču apvienība varētu izvērtēt arī iespējas vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Iekšlietu ministriju.  

Apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka pašlaik ir maz cerību vienoties par sešu partiju koalīciju, bet NA ir vēlme vienoties par koalīciju nākamās nedēļas pirmajā pusē.  

KONTEKSTS:

Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV”  kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.

Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks, taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Tikmēr vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam

12. decembrī  "Jaunā Vienotība" pauda gatavību sākt konsultācijas ar pārējām 13. Saeimā iekļuvušajām centriski labējām un eiropeiskām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti