Zaļināšanas prasība, kas Eiropas Savienībā (ES) ieviesta no nākamā gada 1. janvāra, ir trīs prasību kopums. Lauksaimniekiem, kuru saimniecības platība ir lielāka par 30 hektāriem, būs jāaudzē vismaz trīs kultūras, turklāt divas galvenās kultūras nedrīkstēs aizņemt vairāk par 95% aramzemes.
Otrkārt, katram saimniekam, kuram pieder vairāk par 15 hektāriem aramzemes, 5% no tās jāatstāj dažādās ekoloģiskas nozīmes platībās, piemēram, buferjoslās vai papuvēs. Tur ieskaitīs arī dīķus vai grāvmalas un ainavu elementus. Treškārt, būs jāsaglabā ilggadējie zālāji – tos nedrīkst pārvērst aramzemē.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Kalniņa skaidroja, ka zaļināšanas prasību mērķis ir pierādīt, ka lauksaimnieki ar savu darbošanos dod ieguldījumu vides saglabāšanā, un „šādas prasības no 2015. gada ir visās ES valstīs un nosacījumi ir pilnīgi vienādi visām valstīm jāievieš”.
Turpmāk vienotais platību maksājums būs sasaistīts kopā ar zaļināšanas maksājumu. Lauksaimnieki saņems 92 eiro par hektāru, no tiem 34 eiro būs zaļināšanas maksājums. Ja zaļināšanas prasības nebūs ievērotas, zemnieks maksājumu nesaņems vispār. Šobrīd tikai 1600 saimniecības no 64 000 varētu atbilst zaļināšanas prasībām. Daudzi zemnieki vēl nupat apjautuši, ka jau šoruden nevarēs sēt ierastās kultūras.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzina, ka visgrūtāk būs izpildīt šis prasības nelieliem lauksaimniekiem, kam pieder 30, 50, 100 hektāri.
„Šobrīd viņi sēj rapsi un ziemas kviešus, tomēr uzsvaru liekot uz ziemājiem, tad tagad būs vajadzīga trešā kultūra, kas nozīmē, ka papildus darbs ir pavasarī,” skaidroja Lazdiņš.
Lauksaimnieki uzskata, ka Eiropas prasība pieņemta, neizvērtējot katras valsts īpatnības.
„Šobrīd, kad Latvijā vēl ir neapgūti 400 tūkstoši hektāru zemes, es domāju, ka tas ir pāragri. Un gada laikā jau mēs saskaramies ar diviem šādiem Eiropas lēmumiem - tas ir benzopirēns un arī šī zaļināšana. Tas liecina, ka daudz vēl jāstrādā Eiroparlamenta deputātiem, un katras dalībvalstu īpatnības tomēr ir jāievērtē,” pauda Lazdiņš.
Gadījumā ar benzopirēna maksimālo pieļaujamo saturu kūpinājumos Latvijai izdevās rast kompromisu, bet zaļināšanas prasībām atlaižu nebūs. Lauksaimnieks, kas neievēros zaļināšanas prasības, nesaņems ne vienoto platību maksājumu, ne zaļināšanas maksājumu.
