„Diemžēl vairākās vietās pagaidu jums ir nenoturīgs, atkal jaunas vietas pakļautas mitruma ietekmei. Ir vēl atsevišķas zonas, kas nav nodotas būvnieku rīcībā, tur samirkušie būvgruži nav izvākti. (..) Arī par demontēto materiālu uzglabāšanu ne īpaši labos apstākļos, tie turpina deformēties, piemēram, Svētku zālē Laubes projektētie dekoratīvie paneļi glabājas, tikai pie sienas pieslieti. Vēl mēs vēlamies iegūt papildus informāciju, pagrabos notiek joprojām arheoloģiskā izpēte, ir atsevišķi jauni atklājumi, kas liek mainīt kādas projekta ieceres," stāsta Asaris.
Kā labu darbu viņš minēja, ka austrumu korpusā veikta kāpņu telpas attīrīšana no dažādiem uzslāņojumiem, tā ieguvusi interesantu estētisku izskatu, ko varētu pat ieteikt pēc konservācijas saglabāt.
Inspekcija aicina būvuzraugus un autoruzraudzības veicējus principiāli pieprasīt no visiem iesaistītajiem atbildīgu rīcību Rīgas pils kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, jo īpaši ugunsgrēka seku novēršanā.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20.jūnija vakarā. Kopējā pils degšanas platība bija 3,2 tūkstoši kvadrātmetru. Valsts policija turpina izmeklēšanu, informācijas par iespējamiem ugunsgrēka cēloņiem joprojām nav.
