Gandrīz četri lati - par šādu summu pagājušogad ir pieaudzis vidējais pacienta līdzmaksājums par vienu kompensējamo medikamentu recepti, liecina Valsts kontroles veiktā revīzija Veselības ministrijā, ar kuru iestāde iepazīstināja Saeimas revīzijas komisijas deputātus. Tiesa, šajā laikā ir audzis pacientu, kuri izmantojuši kompensējamo medikamentu, kopējais skaits, un ministrijas kopējais budžets ir palicis nemainīgs. Tomēr, arī ņemot vērā kopējo situāciju nozarē, kompensējamo sistēmas atbilstība sabiedrības interesēm ir apšaubāma, ļauj secināt Valsts kontroles padomes locekles Ingas Vāravas teiktais.
„Galvenais secinājums, kas ļauj apgalvot, ka Veselības ministrijas īstenotā politika kompensējamo medikamentu jomā nedarbojas sabiedrības interesēs, ir tas, ka revīzijā pierādīts, ka ar katru gadu palielinās pacienta piemaksas par katru recepti. Ja 2011. gadā tie bija 2,11 lati, pagājušā gada 1.pusgadā jau 3,70 lati.”
Valsts kontroles pārstāve atzīst, ka situācija lielā mērā varētu uzlabot pašu pacientu ieinteresētības pieaugums un aktīvāks dialogs ar ārstiem.
„Ko varam darīt? Aicināt pacientus, kuriem jāpiemaksā aptiekās vairāk, nekā ārsts sākotnēji solījis, - sākt sarunu ar ārstējošo ārstu: varbūt nav cita varianta, bet varbūt ir kaut kādas mērķtiecīgas darbības, kuru rezultātā cilvēkiem ir jāpiemaksā,” mudina Vārava.
Arī Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš norāda, ka lielā mērā kompensējamo medikamentu darbības efektivitāte ir saistīta ar ārstu darbību un pašu pacientu ieinteresētību, jo ārsti nebūt nesteidz pacientiem ieteikt izvēlēties lētākas zāles, arī tad, ja tās ir pieejamas, bet pacienti par lētāku zāļu pieejamību dažkārt neinteresējas.
Kā papildu problēmu kompensējamo medikamentu sistēmā nozares pārstāvji min arī faktu, ka ārsti nereti ir ieinteresēti pacientiem ieteikt un izrakstīt tieši dārgākos medikamentus, jo uz to viņus dažādos veidos mudina farmācijas kompānijas.
