Patlaban plānots, ka Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadi, kā arī Jēkabpils veidos vienu administratīvo teritoriju. Savukārt Ilūkstes novads tiks apvienots ar Daugavpils novadu. Šādu scenāriju neatbalsta Sēlijas novadu apvienība, kurā ietilpst Jēkabpils, Salas, Viesītes, Aknīstes, Ilūkstes, Neretas un Jaunjelgavas novadi.
"Šīs reformas mērķis ir sekmēt valsts attīstību un celt cilvēku labklājību novados, bet mēs uzskatām, ka bez reģionālās politikas tas nav iespējams," uzsvēra Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Sēlijas novadu apvienībā esošās septiņas vietvaras pašlaik diskutē par iespējamajiem variantiem. Domas dalās – vai veidot vienu kopīgu novadu, ko varētu saukt par Sēlijas novadu, vai izveidot vairākas vietvaras Sēlijas kultūrvēsturiskajā teritorijā.
"Mums ir svarīgi, lai Sēlijas kultūrvēsturiskā identitāte attīstītos, saglabātu vēsturiskās tradīcijas. Tas ir svarīgi, līdz ar to svarīga ir arī kopīga novada izveide,"
stāstīja Neretas novada domes priekšsēdētājs, Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.
Arī Jaunjelgavas novada pašvaldība, kuru ministrijas izstrādātajā reformas kartē iecerēts iekļaut Aizkraukles novadā, saskata plusus Sēlijas novada izveidei.
"Šajā apvienībā neviens nedominētu, nebūtu valdošā pašvaldība vai centrs, kas ņemtu pārsvaru. Pastāv varianti, ka varētu būt policentriska šī pieeja. Bet vai to izdosies radīt? Tā ir jauna pieeja visai lietai, iespējams, ka kungi Rīgā to nesapratīs," norādīja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Sēlijas novadi pauž bažas, ka pašlaik virzītais modelis padarīs vēl tukšākas lauku teritorijas. Jēkabpils pilsēta, kuru ministrija iecerējusi apvienot ar pieciem novadiem, respektē apkārtējo vietvaru vēlmes un ideju par pilsētas palikšanu atsevišķi vērtē pozitīvi.
"Vēl pāris mēnešus atpakaļ bija vieni spēles noteikumi, kur Latvija tika iezīmēta 36 novados un divās pilsētās, kas manā skatījumā bija visnotaļ loģiski. Ja pēkšņi spēles noteikumi mainās un parādās, ka paliks vēl trīs lielās pilsētas, tad seko loģisks jautājums – ar ko, piemēram, Rēzekne ir savādāka par Jēkabpili, un ar ko Jēkabpils apkārtējais novads ir savādāks par Rēzeknes novadu?" vaicāja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.
Diskusijas Sēlijas novadu apvienībā vēl turpinās. Kad būs pieņemta vienota nostāja, tā plāno iesniegt Saeimā konkrētus priekšlikumus. Paredzēts, ka pašvaldību reformas likumprojektu Saeima pirmajā lasījumā skatīs 7. novembrī un priekšlikumu iesniegšanai pirms otrā lasījuma būs laiks līdz nākamā gada 7. janvārim.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā aicina reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
