Panorāma

«Brexit» dēļ šķelšanās Leiboristu partijā

Panorāma

Panorāma

Kompetenču izglītība – arī vidusskolās

Vidusskolēni no nākamā gada varēs padziļināti apgūt pašu izvēlētos priekšmetus

Turpinot darbu pie jaunā izglītības satura, kura ieviešanai jānoslēdzas 2023.gadā, prezentēts jaunais vidusskolas līmeņa satura modelis. Vidusskolās paši audzēkņi varēs izvēlēties tos mācību priekšmetus un jomas, kuras vēlas apgūt padziļināti. Projekta ieviesēji uzskata, ka ļaujot skolēniem vairāk mācīties to, kas interesē, labāk viņus sagatavos izglītības turpināšanai augstskolās vai profesionālajā izglītības iestādēs.

ĪSUMĀ:

  • Vidusskolēnus no 2020.gada gaida pārmaiņas.
  • 60-70% laika būs jāmācās vispārīgi priekšmeti, 30% - atvēlēs interesējošajām jomām.
  • Mācības būs 3 līmeņos: vispārīgais, optimālais un augstākais.
  • Pamatkursu sākumā mācīsies visi skolēni 10. un 11.klasē, bet padziļināto - 11. un 12.klasē.
  • Skolām būs iespēja piedāvāt specializētos kursus.
  • Izmaiņas arī centralizētajos eksāmenos: 3 obligātie, kurus varēs kārtot dažādos līmeņos, bet padziļinātajos kursos pēc skolēnu izvēles.
  • Uzrunātie skolu direktori pret ieceri neiebilst, bet saka - skolām vajadzēs organizatorisku palīdzību un informāciju.

Iespējas izvēlēties

Vidusskolēni no nākamā gada varēs padziļināti apgūt pašu izvēlētos priekšmetusRūdolfs Krieviņš

    No 2020.mācību gada, uzsākot mācības vidusskolā, jauniešiem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties apgūt padziļināti tieši tos mācību priekšmetus un jomas, kas interesē pašus.

    „Tas nozīmētu, ka

    60-70% laika skolēni mācītos vispārīgu pamatu un 30% laika skolēni dažādās skolās Latvijā mācītos viņu interesēm atbilstošus mācību priekšmetus.

    Projekta "Skola 2030" vadītāja Zane Oliņa.Rūdolfs Krieviņš

      Mums ir ļoti solīds pamats – vispusīgs skolēns, bet tajā pašā laikā skolēns, kurš ir padziļināti mācījies noteiktu priekšmetu loku, kas ir ļoti cieši saistīti ar viņa izvēli un interesēm,” skaidro jaunā satura ieviesēju “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

      Viņa arī stāsta, ka skolēnu sasniedzamie rezultāti plānoti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgais, optimālais un augstākais. Vidusskolā tāpat kā pamatizglītībā mācību priekšmeti būs sadalīti jomās.

      Daži no modeļiem, ko piedāvā reformas autori:

      • Politika un sociālās zinātnes.
      • Kultūra, digitālais dizains, mediji.
      • Filologs, vēsturnieks.
      • Ineženierzinātnes.
      • Farmācija, uzturzinātne.

      Katrā no izvēlēm būs trīs mācību priekšmeti, ko apgūt padziļināti.

      Jaunums gan būs trīs līmeņu kursi. Pamatkursu sākumā mācīsies visi skolēni. Šajā kursā mācības apgūst vispārīgi, piemēram, visu no dabaszinātņu jomas, kas sevī ietver fiziķu, ķīmiju, bioloģiju. Bet padziļināti jau kādu no priekšmetiem atsevišķi.

      Pamatkursā vidusskolēni mācīsies 10. un 11. klasē, bet padziļinātajā 11. un 12. klasē. „Kad skolēns būs apguvis šos pamatkursus, tālāk viņam ir iespēja, izvēloties, kur viņam ir vēlme mācīties padziļināti, atsevišķās jomās mācīties padziļinātos kursus. Pamatkursā skolēni mācīsies vispārīgā vai optimālā līmeņa sasniedzamos rezultātus, bet padziļinājos kursos vienmēr tie būs augstākā līmeņa.

      Vēl skolai būs iespēja piedāvāt brīvai izvēlei dažādus specializētos kursus,” skaidro Oliņa.

      Specializētie kursi var būt, piemēram, robotika tehnoloģiju mācību jomā un tie nebūs obligāti. Taču vismaz 3 padziļinātie kursi katram vidusskolēnam būs obligāti. Kādus skolas piedāvās, tas būs viņu pašu ziņā.

      Līdz ar to no 2020. mācību gada vidusskolām būs jāizveido kursu izvēles grozus un studiju plānu turpmākajiem trim gadiem.

      Vēlmes mēdz mainīties

      Savukārt 10. klases skolēns Dāvis Šļaukstiņš mācās Siguldas pilsētas vidusskolā, un viņš patlaban izmēģina specializēties robotikā un inženierzinātnēs. Puisis stāsta, ka viņam tas palīdzējis saprast, ko viņš gribētu darīt nākotnē.

      “Tas, kas man interesē, tam es veltu daudz vairāk laika, bet pārējos priekšmetus es mācos tikai tādā daudzumā, lai es tajos nopelnītu normālas atzīmes,” stāsta Dāvis.

      Tomēr bieži vien intereses un vēlmes mācību procesa laikā mēdz mainīties. Vai nav risks, ka, izvēloties padziļināti apgūt tikai valodas, studēt eksaktās zinātnes būs visai grūti vai otrādāk? Reformas autori un pilotskolas šādus riskus noliedz. “Noteikti ir jākliedē mīts, ka tūlīt pēc 9. klases būtiski sašaurināsies mācību priekšmetu skaits. 10. un arī 11. klasē vidusskolēni mācīsies mācību priekšmetus visās jomās,” LTV norāda Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs.

      Iepazīstinot ar moderno saturu, tāpat izskanēja, ka reformas īstenošanai būšot nepieciešami arī motivētāki pedagogi, kas gatavi strādāt ar katru bērnu individuāli. To kritizē pedagogu arodbiedrībā. Esot piemirsts, kā motivēt pedagogus. “Tas atkal viss prasa laiku gan pedagogam pašam sagatavoties. Kad to darīs? Nebūtu korekti jaunā satura kontekstā prasīt atkal virkni pienākumus veikt brīvprātīgā kārtā,” saka Izglītības darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inga Vanaga.

      Ar skolotājiem vēl diskutēšot, un valdībā dokumentu iesniegšot vien martā.

      Skolas būs gatavas?

      Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Zane Oliņa arī norādīja – lai attīstītu spēcīgus mācību virzienus un atrastu attiecīgus skolotājus, skolām būs mērķtiecīgi jāsaprot, kurās jomās specializēties. Būtiski, ka skolēniem tādējādi būs jāizvēlas skola, kurā turpināt mācības, balstoties uz tās piedāvāto specializēšanos.

      Mācību laikā skolēniem gan būs iespēja vēl pārdomāt konkrēto mācību priekšmetu izvēli, norādīja projekta “Skola 2030” vadītāja.

      Latvijas Radio uzrunātie skolu direktori pret iecerētajām pārmaiņām neiebilst. Tā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa stāsta, ka skolā jau pašlaik atzinīgi tiek novērtēta dabaszinātņu programma. Viņas ieskatā skolēni varēs padziļināti mācīties to, kas patiesi interesē. Direktore gan pieļauj, ka

      skolām vajadzēs organizatorisku palīdzību un informāciju to, kā notiks pārejas process.

      Uzdevums nav ļoti vienkāršs, bet izdarāms – tā saka Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš norāda, ka pārmaiņas modelētas attiecībā ne tikai uz lielajām skolām, bet arī mazākajām, un secināts – ir jāparēķina un jāpadomā, bet to ir iespējams izdarīt. Savukārt skolotājiem būs iespēja pamazām gatavoties šīm pārmaiņām.

      Pārmaiņas arī eksāmenos

      Izmaiņas sagaidāmas arī centralizētajos eksāmenos. 

      Obligātie eksāmeni paliks tie paši, taču tos varēs kārtot dažādos līmeņos: pamata, optimālajā vai augstākajā.

      „Tad latviešu valodā tas ir optimālais vai augstākais līmenis. Mēs pieļaujam iespēju apgūt latviešu valodu augstākajā līmenī, domājot par nākotnes filologiem, piemēram. Svešvalodā šī prasība ir angļu, franču vai vācu valodā optimālajā līmenī. Un matemātikā tas ir trīs līmeņu eksāmens: pamat, optimālajā un augstākajā līmenī. Domājot par dažādām vajadzībām un dažādiem skolēniem,” stāsta Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

      Valsts pārbaudījumi padziļinātajos kursos pēc skolēnu izvēles. Arī skolēnu zināšanu vērtēšana būs citādāka – individuāla.

      Plānots, ka jaunais izglītības saturs vidusskolās pamīšus tiktu ieviests no 2020. mācību gada, kad to uzsāktu visas 10. klases. Tad trīs gadu laikā to ieviestu arī 11. un 12 klasē, kā arī atlikušajās pamatizglītības klašu grupās.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti