"Ir jāsāk dialogs un jāmeklē krīzes risinājuma ceļu. Miers Ukrainā – reāls uzdevums. Es lieku lielas cerības uz tikšanos Minskā „Normandijas formātā”,” sacīja Vešņakovs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) paver jaunas iespējas dialogam starp Rietumvalstīm un Krieviju.
„Tilti nav nodedzināti. Dialogs turpināsies. Latvija varētu kļūt par tiltu starp Eiropas Savienību un Krieviju. Mēs esam ieinteresēti sadarbībā ar Eiropu," klāstīja Krievijas vēstnieks.
Vešņakovs arī pozitīvi vērtēja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča („Vienotība”) vizīti Maskavā, kas notika šā gada janvārī.
Vešņakova preses konference (krievu val.):
Vēstīts, ka spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš pērnā gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
Savukārt februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) diplomāti vienojās papildināt „melno sarakstu” ar vēl piecām Krievijas amatpersonām un vairākām Ukrainas personām. Tomēr šonedēļ nolēmusi atlikt sankciju ieviešanu pret jaunām personām saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Tikmēr Francijas un Vācijas līderi nākuši klajā ar miera plānu, kura detaļas un nosacījumi tā arī joprojām netiek atklāti.
