Zilupiete Tamāra uzskata, ka medicīnas pakalpojumu klāsts novadā neesot pietiekams. Piemēram, trūkstot rentgena, tāpat vajadzētu, lai arī speciālisti biežāk uz šejieni brauktu.
Tā kā šobrīd viņa ir invalīde, uz Ludzu aizbraukt esot problemātiski - automašīnas neesot, jālūdz kāds, lai aizved, bet tam ne vienmēr pietiek līdzekļu. Bet ar sabiedrisko transportu braucot līdz slimnīcai jāmēro tāls ceļš ar kājām.
Tikmēr zilupiete Marija gan teic – labi, ka uz vietas ir nodrošināta analīžu pieņemšana un strādājot atsaucīgi ģimenes ārsti: „Mums ir labi ģimenes ārsti. Bet ļoti žēl, ka vairs nekā nav un mums jābrauc uz Ludzu, Rēzekni, Rīgu, un tas ir dārgi. Protams, žēl, ka vairs nav Zilupē slimnīcas, kas te bija vēl salīdzinoši nesen.”
Uzrunātos zilupiešus priecē, ka vismaz ģimenes ārsta prakse nu jau gadu kā iekārtota izremontētās telpās pilsētas centrā. Agrāk arī tā esot bijusi problēma.
Inga Sviklāne par ģimenes ārsti Zilupes novadā strādā jau vairāk 15 gadus un atceras vēl visas tās iespējas, ko savulaik piedāvājusi vietējā slimnīca. Tā nu slēgta jau daudzus gadus speciālistu trūkuma un arī iedzīvotāju samazināšanās dēļ.
Pašlaik Zilupes bijušajās slimnīcas telpās atrodas sociālās aprūpes centrs jeb pansionāts, kas pēc ģimenes ārstes Ingas Sviklānes vārdiem, šeit ir ļoti nepieciešams vientuļo cilvēku aprūpei. Tāpat centra paspārnē tiek nodrošināti arī zobārsta pakalpojumi.
Tomēr galveno veselības aprūpi Zilupes novadā nodrošina neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta brigāde un divi ģimenes ārsti, bet pie speciālistiem pacienti visbiežāk tiekot sūtīti uz 35 kilometrus attālo Ludzu vai 60 kilometrus attālo Rēzekni. Tomēr arī tur bieži vien trūkstot speciālistu.
Tāpat Inga Sviklāne saredz arī kādu citu valsts mērogā risināmu problēmu, kas tādām attālām pilsētām varētu palīdzēt speciālistu pieejamības nodrošināšanā. Tā būtu biežāka pašu speciālistu atbraukšana uz Zilupi, kas šobrīd nav iespējama.
Nelielu atspaidu Zilupē veselības aprūpes ziņā nodrošina tas, ka šeit atrodas diennakts aptieka.