Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vai korupciju par problēmu uzskata arī Jelgavas domē?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pastaiga pa Rīgas pagalmiem: Arhitektūras "blēņas", "lauviņas" skulptūra un geto vēsture

Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas darbība no 2019. gadā

Veselības apdrošināšanas sistēma: joprojām neskaidri jautājumi un neapmierināti politiķi

No šī gada 1. septembra iedzīvotāji, kuri nemaksā sociālo nodokli, var maksāt brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas, jo 2019. gada 1. janvārī Latvijā sāks darboties valsts veselības apdrošināšanas sistēma. Tomēr daudziem vēl neatbildēts ir jautājums kā tieši sistēma darbosies un vai jaunās 13. Saeimas deputāti šis izmaiņas nebremzēs vai necentīsies likvidēt.

ĪSUMĀ:

Veselības aprūpes divi grozi

Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs stāsta, ka maksa par veselības apdrošināšanu 2019. gadam ir 154 eiro un 80 centi. Tādu to nosaka veselības finansēšanas likums, proti, 2018. gadā maksu veido 1%, bet 2019. gadā – 3% no minimālās algas. Pārejas periodam beidzoties, no 2020. gada brīvprātīgā veselības apdrošināšanas iemaksa būs 5 % no minimālās algas.

Tomēr sākumā svarīgi saprast, kā strādās valsts veselības apdrošināšanas sistēma. Tā visā Latvijā sāks darboties 2019. gada 1. janvārī. Šai sistēmai ir divas daļas. Visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts veselības pakalpojumu minimums jeb tā dēvētais medicīnas pakalpojumu pamata „grozs”.

Savukārt pilno “grozu” iegūs tie darba ņēmēji, kuri vispārējā nodokļu režīmā veic sociālas iemaksas. Tāpat tas būs pieejams būs arī 21 sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupai, piemēram, bērniem līdz 18 gadu vecumam, bezdarbniekiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Pamata grozā iekļauta Neatliekamā medicīniskā palīdzība; grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība; ģimenes ārsta palīdzība, tostarp izmeklējumi; veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.

Veselības pakalpojumu pilnajā grozā ietilpst iepriekš minētie pakalpojumi, kā arī traumatoloģija, ortopēdija, audu un orgānu transplantācija; plānveida ārstniecība dienas stacionārā; dažādu speciālistu konsultācijas; citās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs saņemtās palīdzības izdevumu atmaksa; psihoterapeita un psihologa palīdzība un citi pakalpojumi.

Tie, kuri vispārējā nodokļu režīmā nemaksā sociālo nodokli, automātiski apdrošināti netiks, taču ikvienam no 1. septembra ir iespēja brīvprātīgi veikt iemaksas veselības apdrošināšanai, tādejādi tiekot pie veselības pakalpojumu pilnā groza.

Labsvīrs norāda, ka šobrīd brīvprātīgos maksājumus veikuši jau teju 1500 cilvēku par kopējo summu teju 157 tūkstošiem eiro. Viņš ar konkrētu piemēru palīdz saprast atšķirību veselības pakalpojumu saņemšanā starp apdrošinātajām personām un tām, kuras nav apdrošinātas.

“Piemēram endoprotezēšana - klasisks piemērs. Šī operācija pienākas tikai tam, kas ir apdrošināta persona. Tātad viņam apmaksā pilnā apmērā, neskaitot līdzmaksājumu, apmaksā valsts. Tie ir ap 2500 – 3000 eiro. Atkarībā no operācijas, bet tie ir daži tūkstoši, ko samaksā valsts par endoprotezēšanas operāciju. Ja to no 1. janvāra veiks iedzīvotājam, kurš nav apdrošināts, viņam attiecīgi ir jāmaksā tā pilnā samaksa. Rupji sakot, tā kā viņš to būtu saņēmis šodien par pilnu maksu. Attiecīgi līdzmaksājums par endoprotezēšanu sastādīs apdrošinātajam pie visiem līdzmaksājumiem, kas ir desmit eiro par stacionēšanas dienu, tie būs simts ar kaut ko eiro. Un ja nav apdrošināts, tad tie būs kādi 3000 eiro,” stāsta Labsvīrs.

Mikrouzņēmumu īpašnieki neredz vajadzību veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas

Viena no grupām, kuras pārstāvjiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, ir mikrouzņēmumu īpašnieki. Latvijas Radio uzrunāts mikrouzņēmuma vadītājs Vilnis Slūka atzina, ka, visticamāk, neplāno veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

“Nav īsti izdevīgi man šobrīd tas. Jā, jautājums vienīgi, kad var tikt klāt endoprotezēšanas valsts apmaksātajā programmā – droši vien paies četri gadi. Ja tu maksā, tad tev nav jāgaida. Maksas operāciju kaut vai rīt ej un taisi. Kurš var gaidīt četrus gadus, nestrādāt? Tas izmaksās vēl dārgāk. Vienkārši tie pakalpojumi, kas tur papildus pienāk klāt, man nav aktuāli, bet es jau varu tiem pievienoties, kad es sajūtu, ka veselība sāk bojāties vai kaut kā tā!” teica Slūka.

Šādu iespēju apstiprina Edgars Labsvīrs no Nacionālā veselības dienesta.

“Jā, tu vari pievienoties sistēmai jebkurā brīdī. Veicot iemaksu, piecu dienu laikā Nacionālais veselības dienests ieslēgs iedzīvotāju sistēmā, un kopš tā brīža viņš ir apdrošināts un ir tiesības uz visiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Bet nu atkal – pirms stāties endoprotezēšanas rindā, ir nepieciešama speciālista konsultācija, attiecīgi nav tikai viens solis, tomēr tā ir saslimšana. Ir jātiek pie diagnozes un izmeklējumi jāveic, un tam visam ir jābūt apdrošinātam. Bet principā, jā – pirms rakstīties uz plānveida pakalpojumu, var veikt iemaksu un piecu dienu laikā tu esi apdrošināts,” pauda Labsvīrs.

Lai arī pats Vilnis šobrīd neredz vajadzību veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, viņš šādu sistēmu atbalsta.

“Mikrouzņēmums maksā stipri mazāk. Nu kaut kā jau fondam ir jāveidojas no kaut kādām naudām. Ja es maksāju mazāk, normāli būtu, ja es arī saņemtu mazāk. Es saku, ka ir ok, ka tas ir tā. Iespējams, vienā brīdī es izlemšu, ka man tas ir izdevīgāk – samaksāt,” pauda uzņēmējs.

Jaunās partijas ar likumu nav apmierinātas

Pēc aizvadītajām 13.Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā ļoti mainīsies deputātu sastāvs Saeimā. Jau valdības veidošanas sarunās it ticis aizskarts veselības finansēšanas likums. Atsevišķi politiskie spēki likuši noprast, ka ar šo likumu pilnīgi apmierināti nav. Vai tas var nozīmēt veselības finansēšanas likuma izmaiņas, nav īstas skaidrības. Jaunās konservatīvās partijas veselības ministra amata kandidāts Juris Jurašs minējis, ka šāds likums draud graut kopējo sabiedrības veselības stāvokli.

“Šobrīd tas nav taisnīgi, tas nav humāni attiecībā pret lielu daļu Latvijas sabiedrības, kurai nebūs pieejams otrais pakalpojumu grozs. Šeit nav tikai ekonomiskais aspekts. Šeit ir arī sabiedrības veselības stāvokļa jautājums, jo tāpat daudzi no šiem, kas paliks ārpus šī otrā pakalpojumu groza, nonāks veselības aprūpes sistēmā, bet viņi nonāks jau ar daudz kritiskāku šo veselības stāvokli, ar ielaistām slimībām caur neatliekamo medicīnisko palīdzību, un šis ārstniecības process, tas būs ilgāks, tas būs valstij dārgāks un kopējo veselības stāvokli tas neuzlabos. Šeit būtu jānosaka visiem vienāda iespēja saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, bet ar to, kuras personas maksā un kuras nemaksā un kāpēc viņas to nedara, ar to būtu jānodarbojas pavisam citām struktūrām,” uzsvēra Jurašs.

Savukārt apvienības “Attīstībai/Par!” pārstāvis Daniels Pavļuts Latvijas Radio atzina, ka ne tikai jaunās partijas, bet pa daļai arī vecās koalīcijas partijas kļūst pielaidīgākas šajā jautājumā un izskatās, ka būs gatavas pieņemt nediskriminējošo pozīciju veselības aprūpes jomā.

“Mums, acīmredzot, jāsēžas pie galda, citstarp arī ar dažādām interešu grupām, pārstāvjiem un arodbiedrībām. Nu izpratīsim, kāda ir šī nostāja. Acīmredzot, tur ir kaut kas, kas ir svarīgi veselības aprūpes profesionāļiem, bet es šaubos, ka veselības aprūpes profesionāļi iestātos par to, ka ģimenes ārstiem ir jākļūst par nodokļu inspektoriem,” sacīja Pavļuts.

Tomēr Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga nepiekrīt šādam apgalvojumam. Viņa norāda, ka valsts veselības apdrošināšanas datubāze, kuru sāk testēt tieši šodien, 23. oktobrī, ārstus par nodokļu inspektoriem nepadarīs.

“Bija izskanējis jautājums medijos, kas satrauca profesionāļus – vai ārsti nebūs inspektori. Tad principā ārstniecības iestādes, kuras strādās ar sistēmu, kad pacients atnāks uz vizīti, viņi redzēs šo apdrošināšanas statusu un viņiem nebūs jāiztaujā mutiski un kaut kādi pieņēmumi jāizdara,” uzsvēra Štālberga.

Ja likumu tomēr izlems grozīt, aptuveni 1500 cilvēki, kuri jau kopš 1. septembra ir veikuši iemaksu, savu naudu saņemtu atpakaļ. Par to pārliecināts ir Jurašs, kurš šādu scenāriju paredz gadījumā, ja viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam būs teikšana un iespēja šo likumu mainīt.

“Ar nodokļu jautājumiem ir jāstrādā Finanšu ministrijai, nevis Veselības ministrijai, un mēs runājam, piemēram, par mikrouzņēmumiem, kuru darbinieki arī maksā obligātās sociālās iemaksas. Jā – viņi nemaksā tik daudz, cik maksā vispārējā režīmā. Bet šis ir valsts noteikts, legāls nodokļu maksāšanas režīms. Tad ir grūti saprotams, kāpēc ir tā, ka vieniem ir priekšrocība, otriem papildu tam, ka viņi maksā šo obligāto sociālo iemaksu, vēl ir jāmaksā valsts noteiktās šis iemaksas,” teica Jurašs.

Arodbiedrība veselības aprūpes finansēšnas likuma pārskatīšanā saredz slēptus iemeslus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan velmē pārskatīt veselības aprūpes finansēšanas likumu saskata citus iemeslus.

“Pamatojums ir it kā cēls. Likums atstāšot bez veselības aprūpes vairākus 10 000 Latvijas iedzīvotāju, un tas nekādi neesot pieļaujams. Tā nav taisnība – likums nosaka, ka jau šobrīd ir un arī turpmāk būs ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi kopā ar izmeklējumiem, kā arī psihisko un infekcijas slimību diagnostika un ārstēšana.

Patiesais iemesls, kas varētu būt pamatā vēlmei atcelt veselības aprūpes finansēšanas likumu dažu politisko spēku interešu labā, ir tas, ka likumā ir stingri noteikts un nostiprināts pienākums valdībai un Saeimai palielināt valsts un pašvaldību finansējumu veselības aprūpei līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā,” pieļāva Keris.

Veselības ministrija pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka ministrija ir gatava reaģēt uz Saeimas lēmumiem attiecībā pret veselības finansēšanas likumu. Viņš piebilst, ka likuma atcelšana samazinātu veselības jomas līdzekļus.

“Tas būs politiskais lēmums. Valdības deklarācijā noteikti arī būs plāns un uzdevumi veselības nozares attīstībai. Atbilstoši [valdību veidojošo] politisko spēku redzējumam ir iespējamas kādas izmaiņas. Bet vēlreiz jāuzsver tas, ka apdrošināšanas sistēma jau šogad, jau no 2018. gada ir ļāvusi veselības nozarei piesaistīt ļoti ievērojamus līdzekļus. Ja tā tiek atcelta, tad, protams, ir jautājums par alternatīviem finansējuma ieguves veidiem veselības nozarei. Mēs runājam par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Tā nav maza summa,” skaidroja Šneiders.

Apdrošināšanas statusu varēs noskaidrot e-veslības portālā un Nacionālajā veselības dienestā

No 2019. gada 1.janvāra e-veselības portālā ikviens varēs noskaidrot savu apdrošināšanas statusu. Šī sistēma ir elektroniska, tomēr arī cilvēki, kuri nepārzina interneta lietošanu, varēs sekot līdzi savam apdrošināšanas statusam.

“Plānots, ka no 1.janvāra iedzīvotāji varēs pieslēgties e-veselības portālam – eveseliba.gov.lv un noskaidrot informāciju par savu apdrošināšanas statusu. Savukārt, ja iedzīvotājs neizmanto internetu vai viņam nav šie drošās piekļuves līdzekļi, ar kuriem var autorizēties, tad būs iespēja doties uz Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centru, uzrādīt savu personu apliecinošo dokumentu un noskaidrot šo informāciju klātienē,” skaidroja Štālberga.

Kamēr e-veselība vēl nepiedāvā noskaidrot savu apdrošināšanas statusu internetā, katrs iedzīvotājs portālā apdrosinaties.lv var izpildīt nelielu testu. Šī testa rezultāts parādīs, vai esat to iedzīvotāju vidū, kas bez papildu brīvprātīgajām iemaksām saņems veselības pakalpojumu pilno grozu vai tomēr par paplašināta veselības pakalpojumu spektra ieguvi būs jāpiemaksā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti