Dienas ziņas

Kazdangas parkā vasaras bibliotēka

Dienas ziņas

Iedzīvotāji iebilst pret dabasgāzes termināļa izbūvi Skultes ostā

Ventspils novadā notiek arheoloģiskie izrakumi

Ventspils novadā arheoloģiskajos izrakumos meklē vēstures liecības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Par cilvēces senāko laiku vēsturi mēs uzzinām no liecībām, kuras uzietas arheoloģisko izrakumu rezultātā. Ventspils novadā pašlaik tie tiek veikti divās vietās – pie Medību pils Popes muižas teritorijā un pie kāda milzīga akmens Tārgales pagastā. Pirmie atradumi jau apkopoti, bet – kā saka Ventspils muzeja vēsturnieks Armands Vijups – tikai laiks rādīs, vai izdosies uziet kādas būtiskas vēstures liecības.

"Mežacūku ilkņi izskatās pilnīgi tādi paši, kā šodien, svina lode arī izskatās tāda, kādu izmanto vēl 20. gadsimta otrajā pusē renkuļos. Tas, kas atšķiras, tas ir tas krama gabaliņš, kas ir no krama aizslēga kramenīcai, senas formas šautenei," stāsta Vijups.

Jau pirmie atradumi pie Popes muižas Medību pils liecina, ka šeit galvenā cilvēku nodarbe tiešām bijušas medības. Kā pierāda izpēte, ko veikuši arhitekti,  izvērtējot dažādas būvniecības pazīmes, tieši šī ēka ir senākā, kura būvēta jau 16. gadsimta beigās, tajā laikā fon Bēru dzimtai piederošajā muižas kompleksā. 

"Mēs tā kā mēģinām sataustīt šīs 16. gadsimta beigas, 17. gadsimta liecības, jo uz ēkas vēja rādītāja ir 1653. gads, tātad 17. gadsimta vidus, kas ir mazliet vēlāk.

Vai mums paveiksies vai ne – to rādīs laiks. Mūs vairāk interesē, protams, Grīžu "velna beņķis", kas ir iespējamā kulta vieta," skaidro vēsturnieks.

Pie varenā akmens, kas tiek saukts par "velna beņķi", jo patiešām atgādina lielu sēdekli, uzcītīgi rosās vēl trīs jaunieši – notiek uzmērīšanas darbs, kas prasa precizitāti. Tiek noteikta katra akmentiņa atrašanās vieta izrakumu teritorijā, rezultātus rūpīgi pierakstot.

"Tiek mērīti ne tikai attālumi, bet arī augstumi un viss, viss kopā, lai dabūtu pēc iespējas telpiskāku to attēlu," skaidro Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studente Justīne Timermane.

"Varbūt turpmākajās dienās tiks atklāti akmeņi, mēs paskatīsimies, kas zem akmeņiem, vai ir kaut kas – senlietas vai citi priekšmeti, vai citas rituālu liecības par šo vietu, kultakmeni," piebilst students Kārlis Fogelis.

Nereti šai vietā ierodas arī apmeklētāji, kuri vēlas aplūkot vareno akmeni. Jaunieši apgalvo, ka viņu darbu tas netraucē, vienīgi skumdina, ka cilvēki mēdz būt nevīžīgi pret apkārtējo vidi. Par to liecina izrakumu laikā atrastie priekšmeti.

"Saplēstās pudeļu lauskas liecina par to, ka mēs ne pārāk godprātīgi izturamies pret dabu. Šis piemineklis pirmām kārtām jau ir dabas piemineklis, vai tas ticis izmantots kādās citās darbībās, to mēs vēl skaidrojam," norādīja studente, izrakumu vadītāja Gundega Skagale.

Arheoloģiskā izpēte turpināsies līdz jūlija beigām, un tālākā notikumu virzība atkarīga no tās laikā gūtajiem rezultātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti