Viens pret visu sistēmu. Kāds Ventspils iedzīvotājs atsakās pļaut pašvaldības zāli ārpus sava zemes gabala. Dimitrijs Cvetkovs saka, ka viņam nav ne laika, ne vēlēšanās kopt svešu zemi. Šīs sistēmas ķīlnieki ir visi privātmāju īpašnieki ar pieguļošo teritoriju.
Zālājs netālu no Dimitrija Cvetkova dzīvojamās mājas Ventspilī ļoti labi pazīstams pilsētnieku vidū. Nepļautās zāles dēļ. Un, lai gan likums uzliek par pienākumu privātmāju iedzīvotājiem kopt pieguļošo teritoriju, — pļaut zāli, tīrīt no sniega un netīrumiem ietvi, Dimitrijs to darīt nav gatavs.
"Lūk, no mājām līdz ceļa malai. Lūk, apmale un tieši ceļa sākums. Kopumā tas nav atdalāms no ielas. Mums praktiski jātīra ielas daļa, kas mums nepieder. Cilvēki piespiedu kārtā spiesti tīrīt pašvaldības teritoriju, par kuru mēs maksājam nodokļus. Sētnieka darbs," norādīja Dmitrijs.
Pēc viņa teiktā, pašvaldības policija jau vairākas reizes viņu ir sodījusi.
Bet sodus saimnieks apmaksāt negrasās. Pašā policijā saka — naudas sods ir pēdējais līdzeklis.
"Šobrīd zāles garums pārsniedz jau 69 cm, par ko arī sūdzas Ventspils iedzīvotāji. Viņi ir satraukušies, jo lielākoties šeit dzīvo apzinīgi cilvēki, kas uztur kārtībā šo īpašumu. Šeit īpašnieki iet citu ceļu — vienkārši iestājās pozā un neievēro šos noteikumus, par ko ir saukti vairākkārt pie administratīvās atbildības," sacīja Ventspils pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Dace Andersone.
Pirms dažiem gadiem Satversmes tiesa izskatīja pieguļošās teritorijas jautājumu attiecībā pret Rīgu. Viens no secinājumiem ir tāds, ka nav citu veidu, kā sasniegt mērķi — uzkopta apkārtne. Tomēr arī pašvaldībai vajadzētu palīdzēt rūpēties par savu teritoriju. Tā arī notiek. Ziemā sagādā sāli un smiltis ietvēm un izved sniegu, citos mēnešos tā izved savāktās lapas un nopļauto zāli. Bet neko vairāk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) arī nesaskata problēmu.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) norāda, ka, piemēram, jumts ir privātā teritorija un tas būtu jātīra privātīpašniekam.
Dmitrijs ar šādu privātmājas īpašnieka likteni nav mierā un turpmāk tīrīt neplāno. Un atzīst, ka tam vienkārši nav laika — strādā arī naktī. "Šī nav mana teritorija. Man nav tiesību kaut ko darīt svešā teritorijā. Un man ir arī savas rūpes. Man ir tur trīs tūkstoši kvadrātmetru jāpļauj. Man teica, — "jums pašam nav jātīra šī pieguļošā teritorija, jūs varat nolīgt kādu". Tas nozīmē, ka to jādara par savu rēķinu. Noteikumu prasības ir ļoti stingras - ziemā jums ir nepieciešams tīrīt sniegu visu diennakti, un līdz plkst. 8.00 no rīta ietvēm jābūt tīrām un apbērtām ar smiltīm vai sāli."
Tiesībsargu birojā nesaskata, ka pienākums tīrīt pēc būtības svešu teritoriju, ir cilvēktiesību pārkāpums.
Bet ko darīt, ja cilvēks aizbraucis atvaļinājumā un fiziski nevar uzkopt teritoriju?
"Tas nebūs tas gadījums, kad cilvēks brauc atvaļinājumā vai komandējumā. Šie nosacījumi paši liecina, ka cilvēkam ir kādi ienākumi, un tas nozīmē, ka tajā mirklī viņam tomēr jālūko kāds, kas viņam šo darbu paveiks viņa vietā," teica Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.
Pašvaldība daļēji rūpējas par pieguļošās teritorijas tīrīšanu gadījumos, kad zeme pieder maznodrošinātajiem, cilvēkiem ar invaliditāti vai pensionāriem. Un arī tad, ja blakus esošā teritorija ir nesamērīgi liela. Katrā pašvaldībā ir savas nianses.