"Open" radošie centri ir privāta iniciatīva, kas sāka darboties pagājušajā gadā. Riska grupas jaunieši varēja pēc skolas pavadīt laiku drošā vidē, piemēram, iemācīties pagatavot sev ēdienu. Daudzi brīvprātīgie pieteicās šiem jauniešiem iemācīt gleznot vai spēlēt klavieres. Līdz ar aizliegumiem pulcēties centri darboties nedrīkst. Un tie, kas šajās vietās bēga no vecāku atkarībām un konfliktiem, ir palikuši bez drošības saliņas.
"Mēs runājam par riska grupas jauniešiem. Sanāk bišķiņ tāda komiska situācija, ja, vazājoties apkārt, viņi taisa ziepes, viņiem jāslēpjas no policijas, ja tagad viņi sēž pie vietas, ziepes netaisa, viņam atkal jāslēpjas no policijas. Tas ir absurds patiesībā," sacīja radošo centru vadītājs Edijs Klaišis.
Meklējot no mājām aizbēgušus bērnus, Edijs dažus atradis pat pie bezpajumtniekiem.
Vietās, kur viņus neviens neuzmana un nepalīdz, risks inficēties, sākt lietot atkarību izraisošas vielas, gan ciest no cita veida vardarbības, būtiski pieaug.
To, vai centros nenotiek pulcēšanās, vairākkārt pārbaudījusi arī policija. Tikmēr Edijs jau vairākus mēnešus mēģina panākt, lai vismaz daļa no jauniešiem, ievērojot drošības nosacījumus, likumīgi drīkstētu kādu laiku pavadīt centru telpās.
"Es viņiem prasu, kā ir no epidemioloģiskā viedokļa. Labāk un drošāk, ka viņi atrodas šeit maskās, dezinficē rokas vai ka viņi vazājās apkārt baros nekontrolēti?" sacīja centru vadītājs.
To, ka laikā, kad nopietni cieš jauniešu psihiskā veselība, būtu preventīvi jādomā par īpaši ievainojamām grupām – bērniem un jauniešiem no sociālā riska ģimenēm – uzsver arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
"Jāsabalansē guvumi un riski. Iespējams, guvumi, īpaši šai ievainojamai grupai, atsver riskus, kas ir ar Covid-19 infekcijas izplatību," sacīja ārsts.
Tam piekrīt arī Veselības un Labklājības ministrijā.
"Mūsuprāt, šī iniciatīva būtu atļaujama. Lai mēs neradītu tos apstākļus. Spriedze ir vērojama visapkārt, un riska grupas jaunieši ir īpaša grupa, kura būtu pieskatāma. Nebūtu pieļaujams, ka viņi brīvi klaiņo pa ielām,"
sacīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane.
"Ja viņi var ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, mūsu speciālisti neiebilst, ka viņi strādātu. Labklājības ministrija sagatavoja šo lūgumu, un mūsu speciālisti šobrīd rindas kārtībā gaida, lai to iekļautu regulējumā. Vēl vairāk, mēs esam gatavi piedāvāt regulāras testēšanas darbiniekiem, šādiem jauniešiem, kas iet uz šiem centriem," norādīja Veselības ministrijas pārstāve Marta Krivade.
Veselības ministrijā minēja, ka jaunieši varētu iet uz centriem, piemēram, ja obligāti lietotu sejas maskas un būtu ievērots noteikts kvadrātmetru skaits uz vienu cilvēku. Tomēr līdz šim precīzu atbildi, ka centri likumīgi drīkstētu ļaut daļai jauniešu uzturēties to telpās, Edijs tā arī nav saņēmis.
"Jā, šie jaunieši nav tirgotāji, paskatieties, cik ātri notiek lēmumu pieņemšana, ja iet runa par veikaliem.
Tam, kas šobrīd notiek, būs prātam neaptveramas sekas," uzsvēra Edijs.
