Panorāma

Maskava latviešu veterānu negaida

Panorāma

Daļa Rīgas bērnu netiks mācīties savā mikrorajonā

LZP prezidenta amatam virza Vējoni

Vējonis varētu kļūt par koalīcijas kandidātu prezidenta amatam; ievēlēšanu gan apšauba

Latvijas Zaļā partija  vienbalsīgi augstākās valsts amatpersonas krēslam  nominējusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, un viņš pat varētu kļūt arī par visas koalīcijas prezidenta amata kandidātu. Tomēr viņa izredzes uz ievēlēšanu kuluāros gan apšauba.  

"Tas ir nopietns izaicinājums," trešdien pēc vienbalsīgas izvirzīšanas uzsvēra Vējonis.

Viņš jau reiz pirms četriem gadiem tika minēts kandidātu sarakstā, taču vēlāk amatam tika nominēts Andris Bērziņš. Galīgais lēmums par Vējoņa kandidatūru  pirmdien būs jāpieņem ZZS kopsēdē, izvēloties starp viņu un otru kandidātu -  Liepājas mēru Uldi Sesku.

Visticamāk, Vējonim nebūs šķēršļu, lai kļūtu par Zaļo un zemnieku savienības un arī visas koalīcijas prezidenta amata kandidātu.

“Par ļoti lielu priekšrocību mēs uzskatījām, ka Raimondu Vējoni zina visā Latvijā, katrā novadā, jo kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs viņš ir ļoti daudz darbojies tieši tajā jomā, kas "zaļajiem" ir ļoti tuva. Viņš zina novadu problemātiku. Līdz ar to viņš tiešām varētu kļūt par to prezidentu, ko mēs kādreiz gribētu redzēt kā tautas prezidentu,"  skaidroja Zaļās partijas valdes loceklis Ingmārs Līdaka.

Par savu kandidātu prezidenta amatam lēmusi arī “Vienotība”, taču noprotams, ka partiju varētu apmierināt arī Vējoņa nominēšana. Turklāt tādā gadījumā netiktu izjaukts līdzsvars: Saeimas priekšsēdētājs - Nacionālajai apvienībai, premjers - “Vienotībai” un Valsts prezidents - ZZS.

Tomēr kuluāros apšauba Vējoņa izredzes saņemt kaut minimālo ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi. To pamato gan ar to, ka jau tagad ZZS ir Valsts prezidenta amats, jo Andris Bērziņš ievēlēts no ZZS rindām, gan to, ka Vējonim ir zināmas domstarpības ar ZZS ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, gan to, ka ZZS vairāk par prezidenta amatu interesē premjera amats.

Koalīcijai ir 61 balsis, taču aizklātais balsojums paver iespējas dažādiem manevriem. Tā, piemēram, partija “Saskaņa”  nolēmusi izvirzīt savu Valsts prezidenta amata kandidātu, lai nodemonstrētu, ka partijas rīcībā ir vienotas 24 deputātu balsis, kuras var izmantot, vēlot prezidentu kādā no nākamajām kārtām. 

Iespējams, nākamais prezidents jau tagad var rēķināties arī ar partijas “No sirds Latvijai” balsīm, jo no kandidēšanas varētu tomēr atteikties  Gunārs Kūtris, kuram nav vienots atbalsts paša frakcijā.

 Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.

Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai".

Tāpat neoficiāli kļuvis zināms, ka “Vienotības” kandidāts varētu būtu Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Partijas valdes sēdē izskanējuši vēl četru iespējamo prezidenta amata pretendentu vārdi – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Solvita Āboltiņa un Ojārs Kalniņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti