Maija pēdējā dienā Saeima par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Viņš stājās amatā 8. jūlijā. Jau drīz pēc Rinkēviča ievēlēšanas Kremļa propaganda metās iztirzāt viņa personību un līdzšinējos darbus.
Piemēram, Kremļa televīzijas "Pirmā kanāla" raidījumu vadītāja Marija Butina savu raidījumu, kas veltīts Latvijas jaunievēlētajam prezidentam, sāka ar vārdiem, ka dzīve Latvijā esot kā pasakā – jo tālāk, jo šausmīgāk.
Dažādi Krievijas propagandas kanāli atkārto naratīvu par Rinkēviču kā izteiktu rusofobu, un nerimst arī homofobiska retorika. Abus šos vēstījumus izceļ arī, piemēram, propagandas telekanāls "Tsarjgrad". Tas savā mājaslapā dienu pēc Rinkēviča ievēlēšanas publicēja rakstu, kas vēlāk pārstāstīts arī kādā sociālo mediju video. "Facebook" ar video dalījušies gandrīz 1000 cilvēku, tajā skaitā Latvijā.
"Viņš ir pazīstams ar savu rusofobisko retoriku, prasību neizsniegt krieviem Eiropas Savienības vīzas, kā arī aizstāvējis tēzi, ka borščs pieder tikai "Ukrainas nacionālajam mantojumam". Bet galvenais, ka pirmo reizi Austrumeiropas vēsturē par prezidentu kļuvis atklāts izvirtulis. Tagad visa Latvija tiešām paliks bez iedzīvotajiem," teikts video.
Aizstāvot tā saucamo dabisko ģimeni vai tradicionālās vērtības, Krievijas valsts daudzu gadu garumā mēģinājusi pretstatīt sevi, kā paši saka, "geiropai" un it kā morāli irstošajiem Rietumiem.
Tradicionālo vērtību aizstāvēšana Krievijai līdz šim kalpojusi kā viens no argumentiem, lai attaisnotu pret pašas iedzīvotājiem vērstās represijas un karu Ukrainā.
Rinkēviča seksuālā orientācija minētajā rakstā nepamatoti saistīta arī ar kāpšanu pa karjeras kāpnēm. Pēc "Tsarjgrad" versijas, šī iemesla dēļ viņu esot pamanījuši un amatā iebīdījuši vārdā nenosaukti "globālisti". Protams, šai sazvērestībai nav nekāda pamata.
Taču tas, ka Rinkēvičs ir nevis ievēlēts, bet ielikts amatā, tiek atkārtots teju katrā Kremļa mediju un blogeru "analīzē".
Arī kāds Latvijā dzīvojošs aktīvists populārā "TikTok" video Rinkēviča karjeru saista ar viņa seksuālo orientāciju un melo, ka viņš prezidenta amatam izraudzīts jau 2014. gadā.
Prezidenta vēlēšanas par izrādi jau pieminētajā "Pirmā kanāla" raidījumā sauc arī prokremliskais aktīvists Vadims Ava. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā viņš dzīvoja Latvijā. Pēc tam pārcēlās uz Maskavu, kur viņu bieži intervē vietējie mediji un piesaka kā žurnālistu.
Ava bez jebkāda pamatojuma apgalvo, ka Latvijā prezidenta kandidatūru saskaņojot ar ASV vēstniecību – tāpat kā jebkuru ierēdni, sākot no ministriju departamentu vadītājiem.
Viņš arī klāsta, ka koalīcijas partijas jau iepriekš vienojušās par to, kurš būs prezidents.
"Latvijā pastāv institūts, kas saucas – valdošās koalīcijas partiju padome. (..) Šī valdošo partiju padome pieņem lēmumu, kas kļūs par Latvijas prezidentu. Viss pārējais ir izrāde. Viņi varēja ievēlēt Rinkēviču pirmajā tūrē, bet tad viņiem teiktu, ka Latvija neesot pārāk demokrātiska. Tāpēc viņi sarīkoja šo imitāciju," sacīja Ava.
Pat ja šāds lēmums būtu bijis, tas nebūtu nekas nedemokrātisks. Taču Avas apgalvotais, ka prezidentu izraudzījās valdošā koalīcija, šoreiz ir tāls no realitātes.
Kā zināms, valdības partijas tā arī nespēja vienoties par vienu kandidātu. Rinkēviču amatā ievēlēja ar premjera partijas "Jaunā Vienotība" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm, bet divas koalīcijas partijas viņu balsojumā neatbalstīja.
Tātad Krievijas propagandistu vītās sazvērestības teorijas balstītas alternatīvos jeb pilnībā sagudrotos faktos.
KONTEKSTS:
Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam virzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad prezidents Egils Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu.
Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti. Pēc ievēlēšanas viņš izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš arī noliedza, ka viņa ievēlēšana būtu saistīta ar kādiem solījumiem un politisko tirgu.
Rinkēvičs atzina, ka prezidentūras laikā centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas.
