Priekšvēlēšanu laikā Tramps gan sacīja, ka ASV varētu neaizstāvēt tās valstis, kuras nav izpildījušas savas saistības NATO, proti aizsardzībai atvēlējušas pietiekamu finansējumu - 2% no IKP. To vidū ir arī Latvija, kas uzstādīto mērķi plāno sasniegt tikai 2018. gadā.
Taču Latvijas valsts augstākie pārstāvji ir pārliecināti, ka Trampa ievēlēšana nav pamats bažām par NATO novēršanos no mūsu valsts.
"Pirmkārt, tas bija priekšvēlēšanu laiks. To, kā attīstīsies ASV politika, rādīs laiks, kā arī tas, kas būs jaunajā administrācijā - valsts sekretārs un aizsardzības ministrs. Bet parasti starptautiskajā praksē, (..) mainoties valstu vadītājam, pamatlietas nemainās. Apņemšanās, noslēgtie līgumi - līdzīgi kā biznesā - tiek pildīti," norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņam piekrita premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš pauda, ka 2% no IKP ir "ļoti konsekvents plāns", kas tiks sasniegts.
Ziņots, ka ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikāņu pārstāvis Donalds Tramps. Pēc līdz galam neapkopotiem datiem Tramps ir ieguvis vismaz 279 elektoru balsis, kamēr demokrātu kandidāte Hilarija Klintone - 218.Tiesa, absolūtos skaitļos Klintoni tomēr atbalstīja lielāks vēlētāju skaits – 59 miljoni jeb 47,6% balsotāju, savukārt par Trampu nobalsoja 58,9 miljoni jeb 47,5% vēlētāju.
