Kā stāsta pētnieki, datubāzes “Delta” digitalizētajā versijā dokumenti anonimizēti tādā mērā, ka būtībā nav izmantojami pētniecībā.
VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Ainārs Bambals skaidro, ka aizklāti ir ne tikai vārdi un uzvārdi, bet arī VDK darbinieku amata pakāpes un struktūrvienības.
"Ja nav zināmi VDK virsnieki, teiksim, kas ir piedalījušies vervēšanās daudzos gadījumos, bijuši virsnieki vervētāji, operatīvie darbinieki, protams, mēs varam tikai nojaust, kura VDK struktūra ar ko ir nodarbojusies. Tādus vispārīgus secinājumus mēs varam izdarīt," stāsta Bambals.
Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesnesis un VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Juris Stukāns piebilst: "Ja tur informācija pilnīgi vairs nav salīdzināma un apkopojama, lai izdarītu secinājumus, tad kāda jēga no tās informācijas?"
Zinātnisko darbu bremzējis vēl kāds faktors - laika trūkums. Datubāzē ir 36 tūkstoši ziņojumu, bet piekļuve dokumentiem nodrošināta nesen, skaidroja Bambals. Tāpat zinātnieki komentēja arī likumprojektu, kas paredz visus VDK dokumentus nodot Nacionālajam arhīvam, kā arī līdz gada beigām tos digitalizēt un publicēt internetā. To šobrīd izskata Saeimā.
Bambals likumprojektu "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu" Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" raksturo kā nelietderīgu, norādot, ka tas neko nevarēs "izgaismot", jo dokumenti joprojām atrodas dažādās vietās. "Tie maisi kā atradās, tā arī turpinās atrasties SAB," saka pētnieks.
Viņš arī norāda, ka likumprojektā ir zinātniski neatbilstoša terminoloģija un tās nosaukums neatspoguļo lietas būtību. Pēc Bambala teiktā, jaunais likumprojekts it kā runā par publiskošanu, bet būtībā nostiprinās to, ka VDK dokumenti atrodas dažādās vietās, tādējādi nav kopumā pieejami.
VDK izpētes komisija savu darbu beidz 31.maijā, un finansējums tās ilgākai darbībai nav paredzēts. Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne skaidro, ka sākumā pētniekiem ļaus pabeigt darbu, sagaidīs rekomendācijas, kuri dokumenti publicējami, un tad apspriedīs, kā risināt arī šo jautājumu.
Raidījumam "Pēcpusdiena" viņa norādīja, ka pēc pētnieku darba pabeigšanas deputāti varēs izlemt, vai turpināt jaunā likumprojekta virzību un kā to darīt, ņemot vērā datu aizsardzību, kā arī to, ka dokumenti atrodas dažādās iestādēs.
KONTEKSTS:
Saeima februāra sākumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz šobrīd Satversmes aizsardzības birojā esošo bijušās PSRS Valsts drošības komitejas VDK jeb čekas dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 1.jūnijam.
Diskusijas par dokumentu pārcelšanu uz arhīvu sākās, jo VDK izpētes komisijai bija liegta piekļuve dokumentiem slepenajās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās. Pētnieki uzskatīja, ka tādi noteikumi ir ierobežojoši. Lai darbu varētu veikt ārpus biroja, datubāzi digitalizēja un nodeva Nacionālajam arhīvam. Raidījums “De facto” jau iepriekš pauda bažas, ka dati apstrādāti tā, ka pētnieku darbu krietni apgrūtinās.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
