Saeimā skatīs jautājumu par «čekas maisu» publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam

Saeimas deputāti ceturtdien, 21. decembrī, komisijām nodeva likumprojektu par Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb "čekas maisu" publiskošanu un nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Paredzams, ka atbildīgā komisija būs Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisija.

Sākotnēji Saeimas darba kārtībā šis jautājums nebija iekļauts, tāpēc ceturtdienas rītā sagatavoto darba plānu mainīja.

Likumprojekts paredz, ka visi dokumenti par VDK, kas patlaban atrodas Satversmes aizsardzības biroja rīcībā, nonāks Nacionālajā arhīvā līdz 2018. gada 1.jūnijam.

Tāpat paredzēts, ka šos dokumentus, kā arī tos, kur parādīta sadarbība gan ar visas Padomju Savienības Komunistisko partiju, gan arī agrākās Padomju Latvijas Komunistisko partiju, publicē internetā ar zinātniskajiem komentāriem.

Dokumentus domāts publiskot līdz nākamā gada beigām.

Ziņojumā par šī likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai norādīts, ka tā mērķis ir izgaismot PSRS un Padomju Latvijas varu un sistēmu. Tādējādi tiek domāts, ka būs veicināta demokrātija Latvijā un jelkad novērsta totalitāra režīma atjaunošanās Latvijā.

Likumprojekta nodošana Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijai gan izraisīja debates.

Deputāts Andrejs Judins, vairākkārt uzsverot, ka atbalsta “čekas” dokumentu publiskošanu, aicināja pārvērtēt, cik kvalitatīvi tas tiek darīts. Viņš bažījās, vai zinātniskās pētniecības komisija vispār paspēs izdarīt savu darbu līdz nākamā gada 31. maijam un pieļāva, ka tā prasīs savu darba termiņa pagarinājumu, balstoties uz argumentu, ka visi dokumenti nebija laikus pieejami to pārcelšanas dēļ uz Nacionālo arhīvu. Tāpat viņš aicināja pārdomāt, vai ir aizsargātas no “čekas” cietušo tiesības saglabāt anonimitāti. Ja piemēram, dokumentos ir minēts, ka cietušajam ir bijusi kāda slimība, tam nevajadzētu būt tagad zināmam publiski.

“Kolēģi, ko jūs gribat izdarīt?" retoriski jautāja Judins. "Es uzskatu, ka mums jāpublisko VDK dokumenti. Es nesaprotu, kādēļ Nacionālā apvienība grib to traucēt. Es sapratu kolēģi, ka uz vēlēšanām mēs gribam izskatīties skaisti un atbalstīt principu, ir jāatbalsta princips, ir jānodod dokumenti Valsts arhīvam. Bet šo dokumentu nevajadzētu atbalstīt, jo kvalitāte ir neatbilstoša,” norādīja Judins.

Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) gan mierināja, ka darbs būs pabeigts līdz 31. maijam, kā plānots. Komisija jau šobrīd ir gatava rakstīt zinātniskos paskaidrojumus. Viņš pauda, ka dokumentu nodošana Nacionālajam arhīvam tikai atkārtos to pieredzi, kas jau izmantota Vācijā, Čehijā, Lietuvā un citur Eiropā attiecībā uz savu vēsturisko mantojumu no Aukstā kara laikiem.

Diskuijas par dokumentu pārcelšanu uz arhīvu sākās, jo VDK izpētes komisijai bija liegta piekļuve dokumentiem slepenajās SAB telpās. Nesen abas puses gan norādīja, ka kompromiss panākts un pētnieki tiks pie tā sauktajiem “čekas maisiem” janvārī.

VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam decembra vidū piedāvāja Nacionālas apvienības frakcija Saeimā. Savukārt koalīcija atbalstīja šo iniciatīvu - šādam solim plāno pieņemt jaunu likumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti