„Mums šobrīd ir ārkārtīgi daudz darba. Ja iepriekšējos gados antirekords neatliekamās palīdzības nodaļā bija 115-120 bērni diennaktī, tad pēdējo diennakšu laikā mēs ārstējam 130-135 bērnus. Katru gadu kopumā mums ir par 200-300 bērniem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” saka Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Aigars Pētersons.
Visbiežāk bērni gūst traumas, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām. Tāpat riska zona bērniem ir arī rotaļu laukumi, kas ne vienmēr ir pārdomāti izbūvēti.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā min arī citus nelaimju iemeslus. Arvien vairāk parādās suņu sakosti bērni. Vai nu bērns ir gājis pie ķēdes suņa, un tas ir iekodis sejā, galvā vai rokās, vai arī ir sakodis paša suns, jo spēlējoties bērns izdara kādas darbības, kas dzīvniekam nepatīk. Vecākiem jāatceras, ka braucot uz laukiem jārēķinās - lauku suns nav pieradis pie bērna klātbūtnes.
Tāpat bērni jāuzmana dažādos pasākumos, kur tiek grilēta gaļa vai kurināts ugunskurs. Šādās situācijās nepieskatīti bērni mēdz apdedzināties pie grila, iekrist ugunskurā vai pat iedzert degšķidrumu.
Degmaisījums ir īpaši bīstams līdzeklis, kuru iedzerot, mākslīgi rodas vemšana, un bērns ierauj šo degmaisījumu plaušās. Sekas var būt invaliditāte uz daudziem gadiem, un ārstēšanās slimnīcā ir ļoti ilgstoša.
Mediķi ar bažām gaida peldēšanās sezonas sākumu. Katru gadu Latvijā noslīkst aptuveni desmit bērnu. Tieši bērni ir tie, kuri ūdenstilpņu tuvumā gūst arī citas traumas. Diemžēl ūdenstilpnēs ir sasisti stikli. Neviens šīs tilpnes neiztīra. Bet pirmie, kuri iztīra, ir sagriezto bērnu vecāki, vai paši cietušie.
Visticamāk, neatradīsies neviens cilvēks, kurš bērnībā nebūtu ieguvis sasitumus vai nobrāzumus. Tomēr vecākiem jāatceras - lai izvairītos no došanās uz slimnīcu, bērni ir ļoti rūpīgi jāpieskata un tos nevajag atstāt bez uzraudzības.
