Piektdien situāciju novērtēt klātienē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Kopā arī viņu galvenos Ogres upes problēmu punktus apbraukāja arī vietējās pašvaldības un atbildīgo iestāžu pārstāvji. Apskates laikā secināts, ka vietām jāveic krastu stiprināšana, pie Ogres ietekas Daugavā jāveic abu upju gultņu tīrīšana un nostiprināšana.
Lai panāktu netraucētu vižņu izplūšanu Daugavā, iespējams būs jābūvē arī neliels mols. Ministrs sola, ka valsts finansiāli iesaistīsies. Vispirms tiks pasūtīts pētījums, kurā noskaidros, kā upju gaitu ietekmē Rīgas, Ķeguma un Ogres hidroelektrostacijas. Balstoties uz tā rezultātiem tiks lemts, kādas būves vai stiprinājumi vajadzīgi nākotnes plūdu mazināšanai un attiecīgi – cik daudz naudas valsts tam atvēlēs.
Jau ziņots, ka sestdien Ogres iedzīvotājiem spēcīgais vējš atkal atnesis plūdus. Vietējiem iedzīvotājiem ir sava versija par notikušo – pieļauj, ka vietējā HES savlaicīgi neatvēra slūžas, neizlaida vižņus, kas sakrājās decembrī. Pašvaldība gan skaidro, ka nekādi noteikumi neparedz, ka tagad ir jāatver vaļā slūžas un nebija pamata to darīt.
Lietavu dēļ oktobra vidū pārplūdusī Urgas upe izkāpusi no krastiem un appludinājusi mājas. Pašvaldība nolēma lūgt valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, un vienlaikus deputāti taisnojas, ka upe ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, taču tā līdz šim nav guvusi ievērību, jo ikdienā atgādina grāvi un ir pamatīgi aizsērējusi.
Plūdi Ogri piemeklēja arī 2013.gada pirmajās dienās, kad sācis celties Ogres upes līmenis, appludinot vairākas Ogresgala iedzīvotāju mājas, kā arī 2013.gada pavasarī, un arī .
