Pašlaik Latvijā ir 109 novadi un deviņas republikas nozīmes pilsētas. 36 novados iedzīvotāju skaits ir mazāks par četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Ministrija norāda - ir vismaz 29 pašvaldības, kurām vienlaikus ir zemākie nodokļu ieņēmumi, lieli administratīvie izdevumi un negatīvas demogrāfiskās tendences. Tāpēc vienīgā iespēja mazo novadu attīstībai tiek saskatīta to apvienošanā vai pievienošanā lielākiem novadiem.
"Mēs ar šo administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu vēlējāmies tikai vērst novadu pašvaldību uzmanību tam, kādas ir priekšrocības lieliem novadiem no ekonomiskās attīstības viedokļa, un jaunajiem novadiem lemt par iespējamo tālāko apvienošanos, bet šo lēmumu atstājam pašvaldību domju rīcībā vai viņi izvēlēsies šo rīcību," VARAM Valsts sekretāra vietniece Reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze.
Katras apvienošanās finansiālai stimulēšanai tiek solīti 100 tūkstoši latu. Pašvaldību savienība ministrijas veikto novadu izvērtējumu uzskata par nepilnīgu.
"Te tika vērtētas pašvaldības pa grupām, bet tā nav konkrēta analīze. Tā neparāda, kāpēc vieni kavējas, otri iet uz priekšu. Kāpēc gan mazas, gan lielas pašvaldības var būt sekmīgas un var būt nesekmīgas? Ir daudz dažādu apstākļu. Kaut vai tas, cik mēs apgūstam Eiropas fondus, bet tad iepriekš pavērtēsim noteikumus, pēc kuriem šos fondus dalīt. jo fondi visi ir ministrijām," norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš.
Pašvaldību savienība iesaka ļaut pašvaldībām nostrādāt vēl vienu sasaukumu un vērtējumu izteikt tikai tad. Tikai tagad jaunie novadi esot apzinājuši mehānismu darbam, izveidojuši novada karogus un ģerboņus, tāpēc neesot prātīgi visu atkal mainīt. Tam piekrīt arī atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītājs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kura vadībā tapa iepriekšējā novadu reforma.
"Administratīvo teritoriju likums ir sagatavots priekšlikums, kas ir uzsācis savu gaitu un, manuprāt, šeit būs pietiekami daudz šķēpu laušanas," brīdina atbildīgās Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis (ZZS).
Topošais likumprojekts pašlaik izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un tiek gaidīta reakcija gan no visām ministrijām, gan Pašvaldību savienības. Lai gan Saeimas deputāti apakškomisijas sēdē norādīja uz atbalstu iniciatīvai uzlabot esošo situāciju, arī deputāti secina, ka ministrijai jāgatavojas asai pretestībai no visām iesaistītajām pusēm.
