Ja audžuģimenes Latvijā par darbu finansiālā ziņā tiek relatīvi labi atalgotas, daudz bēdīgāka situācija ir bērna aizbildņiem. Par aizbildnībā esošiem bērniem uzturnauda ir 32 lati mēnesī plus 38 latu atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Kamēr aizbildņiem finansējumu valsts nav gatava palielināt, par katra bērna uzturēšanu bērnunamā ik mēnesi tiek maksāti vismaz 500 lati.
„Maksājot aizbildnim normālu uzturnaudu, lai bērns varētu tikt uzturēts, kas ir vismaz 160 latu mēnesī, tad, protams, mēs dabūtu varbūt ārā [bērnus] no bērnunamiem un rezultātā vēl ieekonomētu līdzekļus,” stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Bērnunama vide sagrauj personību, jo bērnam nav vienas piesaistes personas. Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē šo problēmu atzīst arī Labklājības ministrijas (LM) ierēdņi.
„Mums ir izstrādes procesā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, lai pārskatītu jautājumu par bērnu, īpaši par bērnu līdz 2 gadu vecumam uzturēšanās laiku sociālās aprūpes centros,” teica LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.
Ilgstošā zīdaiņu uzturēšanās bērnunamos ir īpaši jūtīgs temats, kas joprojām nav atrisināts. Nav daudz ģimeņu, kas būtu gatavas uzņemties rūpes par audžubērnu - zīdaini, jo šādās reizēs nav iespēju paņemt bērna kopšanas atvaļinājumu. Likums nav sakārtots, bet šī nav vienīgā problēma. Tiesībsargs Juris Jansons uzstāj – ir pagājuši 20 gadi, kā tiek runāts par bērnunamu bērnu likteni. Saeimas deputātiem viņš norāda – daži ministrijas ierēdņi nevar situāciju mainīt, ja nav kopējas politiskās gribas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
„Ja mēs runājam par pamatnostādnēm 2020.gadam, mēs runājam par zaudētu paaudzi faktiski (..). Es gribu uzteikt bērnunamu darbiniekus (..), bet tā vērtību sistēma, tā ir psihoemocionālā vide. Tas viss, kas tiek ieaudzināts, tas grauj. Mēs zaudējam šos cilvēkus kā uz šīs valsts attīstību orientētu sabiedrību,” teica Jansons.
Latvijas Darba devēju konfederācija rēķina - likvidējot lielāko daļu bērnunamu, valsts varētu būtiski ietaupīt. Bet atstājot visu kā ir, valsts ne tikai lieki tērē naudu, bet zaudē potenciālos nodokļu maksātājus.
„Šeit ar investīciju, kas varētu būt 10-15 miljonu latu gadā, mēs varam daudz vairāk ietaupīt, un ietaupījums varētu būt 30 miljonu latu gadā. Tur gan ir mazliet atšķirības, ka viens no pašvaldības budžeta, viens no valsts, bet kopumā valsts no sava kopbudžeta iegūtu. Galvenais, lai iegūst bērni,” tā Leiškalns.
„Labā ziņa ir tāda, ka šobrīd gan sociālo un darba lietu komisija, gan tiesībsargs, gan Labklājības ministrija un Pašvaldību savienība ir iesaistījušies šī jautājuma risināšanā,” tā vērtē Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāve Kristīne Veispale.
Atbildīgā Saeimas apakškomisija izlēmusi nākamo sēdi sasaukt 6. martā. Komisijas pārstāvji sēdē par iespējamo bērnunamu likvidāciju cer ieraudzīt atbildīgo nozaru ministrus un premjeru.
