Valsts pārvaldes darbiniekiem plāno celt algas un ierobežot piemaksas; papildu naudu nedos

Valsts kanceleja sagatavoja Atlīdzības likumprojektu, kurā paredzēts – valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums sasniegtu vidēji 80% no atalgojuma, ko saņem līdzvērtīga darba veicējs privātajā sektorā. Vienlaikus varētu ierobežot piemaksu skaitu un apjomu kopējā darba samaksā.

Cels algas, ierobežos piemaksas

Valsts kancelejā informēja, ka paredzēts, ka mēnešalgu skala tiks mainīta tā, lai valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums sasniegtu vidēji 80% no atalgojuma, ko saņem līdzvērtīga darba veicējs privātajā sektorā.

Tomēr algas pieaugums nebūs automātisks un garantēts ikvienam.

Tas būs atbilstošs gan darbinieka sniegumam, gan iestādes budžeta iespējām, jo izmaiņām jānotiek esošā budžeta ietvaros.

Valsts kanceleja piedāvā atalgojuma noteikšanā ietvert indeksācijas mehānismu – tas nozīmē, ka algu skala valsts pārvaldē pieskaņosies ekonomiskajai situācijai valstī. Augot Latvijas ekonomikai, potenciāli labāks būs arī iespējamais atalgojums valsts pārvaldē strādājošajiem, savukārt, ekonomikas attīstībai palēninoties, gausāks būs arī algu pieaugums vai tā nebūs vispār.

Tāpat priekšlikums ir mazināt piemaksu skaitu un apjomu kopējā darba samaksā, piemēram, atteikties no piemaksas par vakanta amata pienākumu pildīšanu un noteikt maksimālo piemaksu kopsummu 30% līmenī no mēnešalgas.

Īpaši pieprasītām amatu grupām, kur darbinieki ir grūtāk atrodami un par tiem sacenšas darbadevēji, mēnešalgu iecerēts noteikt, reizinot to ar tirgus koeficientu – ne lielāku par 1,5. Tas, piemēram, attiektos uz programmētājiem, kuri veic sarežģītus programmēšanas uzdevumus.

Plāno salāgot atlīdzības valsts augstākajām amatpersonām un noteikt atlaišanas pabalstus tām amatpersonām, kas ir Saeimas ievēlētas, ieceltas un apstiprinātas. Tas skaidrots ar ierobežojumiem darbam pēc amata laika beigām. Plānots, ka izmaiņas, kas skars valsts augstāko amatpersonu atlīdzību, stāsies spēkā pēc 13. Saeimas darbības beigām.

Valsts kanceleja uzsver, ka Atlīdzības likumprojekta pieņemšana neatstās fiskālu ietekmi uz valsts budžetu, proti,

atlīdzības sistēma jāpilnveido esošo algu fondu ietvaros, nelūdzot tam papildu finansējumu.

Lai ieviestu jauno mēnešalgu noteikšanas sistēmu, pirms tam jāpārskata iestādēs notiekošie procesi, jāveic to efektivizēšana, kā arī jāoptimizē darbinieku skaits un jāsamazina piemaksu apjoms.

Kāpēc plāno pārmaiņas?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts (Atlīdzības likumprojekts) ir viens no soļiem ''Valsts pārvaldes reformu plāna 2020'' īstenošanā. Tas sabiedrības līdzdalībai tika nodots 2019. gada oktobrī, bet šonedēļ, 30. janvārī, to plāno izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. 

Mērķis ir celt valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti, piesaistot un noturot tajā augsti kvalificētus darbiniekus. Pašreiz valsts pārvaldē strādājošie saņem būtiski zemāku atalgojumu nekā atbilstošā amata kolēģi privātajā sektorā. Īpaši spilgti tas iezīmējas attiecībā uz augstas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru atalgojums var būt pat par 40%-50% zemāks nekā privātajā sektorā, norāda Valsts kancelejā.

Tas radot biežu darbinieku mainību, kas savukārt mazinot “institucionālo atmiņu” un palielinot slogu esošajiem nodarbinātajiem.

„Vidējā blokā, kur ir speciālisti un zemākā līmeņa vadītāji, mainība dažās amatu grupās ir lielāka par 50%. Dažās iestādēs gada laikā nomainījušies visi noteiktas funkcijas veicēji,” tā Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša ieskicēja, kāpēc pienācis laiks mainīt esošo situāciju valsts pārvaldes atalgojuma jomā.

Valsts kontrole vairākus gadus kritizējusi nepārskatāmu valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu. Jaunā reforma paredz konkrētus uzdevumus valsts pārvaldes iestādēm, turklāt esošā budžeta ietvaros.

„Nav noslēpums, ka diezgan daudzi cilvēki valsts pārvaldē atšķirību no konkurētspējīgās algas saņem piemaksas veidā. Tātad pirmā lieta, ko iestādes var darīt, ir pacelt pamatalgu. Piemaksas joprojām būs iespējamas par objektīvu papildu darbu. Otrā lieta būtu izmaiņas, uzlabojumi procesos. Cilvēku resursu objektīvi nekļūst vairāk, tāpēc jāiemācās kaut kādas lietas darīt inovatīvāk, mazināt vienkāršā darba īpatsvaru, atbrīvot daļu no budžeta, lai vairāk maksātu pārējiem cilvēkiem,” skaidroja Vintiša.

“Sagatavotais Atlīdzības likumprojekts ne tikai risinās šo jautājumu, bet vienlaikus arī palīdzēs sakārtot valsts pārvaldi kopumā – darbinieku atalgojuma palielinājums tiks panākts nevis ar papildu budžeta līdzekļiem, bet gan ar procesu efektivizāciju, funkciju centralizēšanu un darbinieku snieguma uzlabošanu,” paziņojumā medijiem norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

KONTEKSTS:

2018. gadā Valsts kontroliere nāca klajā ar ziņojumu, kritizējot atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē. Tostarp atklātas neatbilstības prēmiju un piemaksu piešķiršanā, tās piešķirot bez noteiktā pamatojuma.

Tikmēr Valsts pārvaldes reformu plāns paredzēja ierēdņu skaitu samazināt par 6%. Tāpat izskanēja apņemšanās algas ierēdņiem palielināt līdz 80% no privātā sektora.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti