Iepazīstinot ministriju un centrālo iestāžu 2017.gada pārskatu revīzijas rezultātiem, valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka par 2017. gada pārskatu pareizību kopumā sniegti 26 atzinumi, no kuriem 23 ir bez iebildēm, bet trīs resoriem - Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai sniegti atzinumi ar iebildēm.
ĪSUMĀ:
- Konstatē virkni neatbilstību atlīdzību aprēķināšanā; aicina vērtēt izdienas pensijas;
- Pārmet VM nepilnības nekustamo īpašumu uzskaitē; līdzīgi pārmetumi LU;
- Par četriem pārkāpumiem vēršas tiesībsargājošajās iestādēs;
- Iebildumi par IeM "algu reformu", VM ierēdņu rotāciju, robežas demarkāciju u.c.;
- Atsakās sniegt atzinumu par ZM lietavu kompensācijām;
- Pārmet nepietiekamu uzraudzību valsts simtgades tēriņiem.
Pārkāpumi saistībā ar atlīdzībām un izdienas pensijām
Izlases veidā vērtējot atlīdzības jautājumus, Valsts kontrole konstatējusi atkārtotus Atlīdzības likuma pārkāpumus vairākos resoros.
Lai arī veikta virkne pasākumu atlīdzības sistēmas pilnveidē valsts pārvaldē, tomēr Atlīdzības likuma mērķis panākt, ka darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, nav sasniegts.
Konstatēti virkne neatbilstību atlīdzības aprēķināšanā un gadījumi, kad rīcība ar finanšu līdzekļiem ir bijusi nelikumīga. Piemēram, iekšlietu nozarē radīta pretlikumīga iespēja Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram, bijušajam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) šefam, ģenerālim Ainaram Pencim vienlaikus saņemt gan amata atalgojumu, gan izdienas pensiju, tā septiņu gadu laikā izdienas pensijā izmaksājot vairāk nekā 170 000 eiro.
Lēmumu koledžas direktora amatu pārveidot par civilo dienestu 2011.gadā, stājoties amatā, pieņēma tagadējais VUGD priekšnieks, ģenerālis Oskars Āboliņš. Viņš lēmumu mainīt nolikumu, tā ļaujot kolēģim saņemt gan algu, gan pensiju, par pārkāpumu neuzskata. VUGD priekšnieks sacīja, ka par tālāko rīcību domās, izvērtējot visus situācijas juridiskos aspektus.
Gadu laikā ir paplašinājies izdienas pensijas saņēmēju loks. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tās saņem arī lietveži un grāmatveži.
Vairāk nekā 70% izdienas pensiju saņēmēju turpina strādā un pat vecajos amatos, secinājusi Valsts kontrole.
Šis fakts, pēc Valsts kontrolē teiktā, vēlreiz apliecina, ka izdienas pensiju politikas sākotnējais mērķis ir novecojis, jo persona uzreiz pēc izdienas pensijas piešķiršanas bez pārtraukuma turpina strādāt un tai nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties. Tādā veidā izdienas pensija ir tikai papildu ienākumu avots par iepriekš profesijā nostrādāto laiku.
Valsts kontrole par nepieciešamību izvērtēt valsts izdienas pensiju politiku ir vērsusies arī atbildīgajā Saeimas komisijā.
Izspēja doties izdienas pensijā lielākoties ir iekšlietu nozarē strādājošajiem. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs saka, ka koalīcija vienojusies - izmaiņas izdienas pensiju regulējumā nav iespējamas.
"Ja mēs runājam par iespēju šādam izdienas pensionāram turpināt darba tiesiskās attiecības, tad, pirmām kārtām, šobrīd jebkurai personai, kas sasniedz vispārējo pensijas vecumu, tas nav liegts. Līdz ar to arī personai, kura atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai izmantojusi tiesības saņemt izdienas pensiju, šādas tiesības nevar tikt liegtas," sacīja Trofimovs.
Savukārt situāciju ar Penci izmeklēs. Valsts kontrole par to ir informējusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Aizdomas par fiktīviem darbiniekiem
Pretlikumīgi un nelietderīgi naudas balvās izlietoti 1,4 miljoni eiro no tagad jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) budžeta. Savukārt vienā no Kultūras ministrijas padotības iestādēm - S.Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā Valsts kontroles revidenti konstatējuši, iespējams, fiktīvu nodarbinātību un risku, ka fiktīvi nodarbinātajam nelikumīgi aprēķināta atlīdzība gandrīz 13 500 eiro apmērā.
Arī citos resoros pieļautas neatbilstības prēmiju un piemaksu piešķiršanā, tās piešķirot bez normatīvajos aktos noteiktā pamatojuma, norāda Valsts kontrolē.
"Valsts zinātniskajā institūtā mēs konstatējām, ka ir izmaksāti pabalsti, kas likumā nav paredzēti. Ir izmaksātas veselības apdrošināšanas prēmijas lielāka apmērā, nekā to pieļauj likums. Gadījums par piemaksu par personisko ieguldījumu cilvēkam, kura nevienu dienu vēl nav nostrādājusi," stāstīja Valsts kontroles Pārkāpumu izvērtēšanas daļas vadītājs Aivars Ērglis, norādot, ka tāpat lūgts pārbaudīt iespējamo fiktīvu nodarbinātību S.Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Par šo gadījumu policijā jau esots sākts kriminālprocess.
Pārmet nepilnības uzskaitē, nelietderīgus tēriņus
Valsts kontrole norāda, ka Veselības ministrija arvien nav atrisinājusi vēsturisko situāciju saistībā ar kapitālsabiedrībām turējumā nodoto nekustamo īpašumu atbilstošu uzskaiti. Arī normatīvajiem aktiem atbilstoša inventarizācija, kurā skaidrotas neatbilstības, nav veikta.
Tāpēc revidenti nevarēja gūt pārliecību par veselības nozares nekustamo īpašumu vērtību, nolietojumu, īpašumtiesībām un klasifikāciju. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites trūkumi konstatēti arī Latvijas Universitātē.
Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka pirms Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas likvidācijas tā nelietderīgi izlietojusi vairāk nekā 200 000 eiro dažādiem reklāmas, sabiedrisko attiecību, juridiskajiem, IT un citiem pakalpojumiem, kas nebija nepieciešami, ņemot vērā Ministru kabineta pieņemto lēmumu par augstskolas likvidāciju.
Pārmet nepārdomātu valsts budžeta plānošanu
Papildus uzskaites pareizības pārbaudēm Valsts kontrole finanšu revīziju ietvaros veic arī būtisku darījumu atbilstības pārbaudes. Balstoties risku analīzē, šogad pārbaudīti 20 atbilstības jautājumi 14 resoros, kā arī viens kopējs atbilstības jautājums 11 resoros, kuriem piešķirts finansējums Latvijas valsts simtgades svinībām. Valsts kontrole vērtēja, vai 2017. gadā piešķirtais tiek izmantots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim.
Krūmiņa, apkopojot atbilstības pārbaužu rezultātus, īpaši uzsver nepieciešamību kvalitatīvāk plānot valsts budžetu un novērst gadījumus, kad finansējums tiek pieprasīts vienam mērķim, bet izlietots citām vajadzībām.
"Tendence, kad nauda tiek piešķirta neatliekamiem pasākumiem, piemēram, valsts robežas iekārtošanai, bet pēc tam pārdalīta citiem mērķiem, neliecina par kvalitatīvu budžeta plānošanu un pieļauj valsts budžeta līdzekļu izlietojumu tādiem pasākumiem, kam finansējums piešķirts mazākā apmērā vai arī, iespējams, vispār netiktu piešķirts. Tā ir slikta prakse, kam Valsts kontrole nevar piekrist," norāda Krūmiņa.
Valsts budžeta nauda aizvien netiek tērēta tam, kam tā prasīta, Valsts kontroliere kā piemēru min Iekšlietu ministriju. Tā pērn saņēmusi ievērojamus līdzekļus Austrumu robežas labiekārtošanai, taču vairāk nekā 600 000 eiro jeb 7,5% saņemtās naudas novirzījusi helikopteru iegādei. Tāpat pie pilnvērtīga algu palielinājuma nav tikuši arī dienestu darbinieki, jo vairāk nekā miljons jeb 4,5% no šī mērķfinansējuma iztērēti ugunsdzēsēju mašīnu pirkšanai.
Kopā par 2017.gada pārskatos vērtētajiem atbilstības jautājumiem Valsts kontroles sniegusi 22 atzinumus bez iebildēm un deviņus modificētus atzinumus, tai skaitā atteikumu sniegt atzinumu jautājumos, kur revidenti nevarēja iegūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par darījumu atbilstību.
Revidenti nevarēja gūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par darījumu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem divos jautājumos Zemkopības ministrijā par kopējo summu 16,8 miljonu eiro apmērā.
Revidenti atteikušies sniegt atzinumu par lietavu izraisīto plūdu kompensāciju izmaksu un to administrēšanas izdevumu atbilstību normatīvo aktu prasībām gandrīz 15 miljonu eiro apmērā.
Tāpat nebija iespējams sniegt atzinumu par Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrāža ekonomisko pamatojumu un atbilstību normatīvajiem aktiem.
"Ja, piemēram, šī atalgojuma palielināšanai paredzētos līdzekļus, kas bija domāti VUGD, tas būtu izlietojis atbilstoši mērķim, tad katrs ugunsdzēsējs varētu saņemt par 45 eiro mēnesī vairāk. Tāpat mēs redzējām arī atšķirības starp dažādām institūcijām jau šīs iekšlietu nozares iekšienē. Piemēram, kamēr Valsts robežsardze atalgojuma palielināšanai piešķirto finansējumu izlieto zemāk atalgoto darbinieku atalgojuma palielināšanai, tad VUGD ugunsdzēsējiem un glābējiem atalgojums joprojām ir zemāks nekā citiem iekšlietu dienestā strādājošajiem.
Jāsaka, ka toties VUGD un Valsts policijas augstākajām amatpersonām atalgojums ir ievērojami lielāks nekā tāda paša līmeņa amatpersonām Valsts robežsardzē," teica Krūmiņa.
Pārmetumi tikuši arī citām ministrijām – Labklājības ministrija audžuģimeņu apmācībai iztērējusi vien 45,4% no prasītās naudas. Savukārt Satiksmes ministrija elektromobiļu uzlādes stacijām 22,3%, un projekts kavējas.
Negatīvi atzinumi par kopējo finansējuma summu 11,1 miljons eiro sniegti Iekšlietu ministrijai par Eiropas Savienības ārējās robežas Latvijā demarkācijai, iekārtošanai un uzturēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, Labklājības ministrijai par jauno politikas iniciatīvu ietvaros pieprasītā papildu finansējuma pamatojumu un izlietojumu potenciālo adoptētāju apmācībai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošanu.
Nepietiekami uzrauga simtgades svinību tēriņus
Valsts kontrole atzīmē, ka, analizējot simtgades svinību tēriņus, tās mērķis bijis novērtēt, cik no 2017. gadam paredzētā kopējā finansējuma - 59,1 miljoniem eiro - faktiski ticis izlietots. Netika vērtēta simtgades pasākumu lietderība vai kvalitāte, bet tikai finansējuma izlietojuma atbilstību mērķim.
Revidenti nav konstatējuši finansējuma piešķiršanas neatbilstošus izdevumus saistībā ar valsts simtgades svinībām.
Tomēr Valsts kontrole vērsīs Ministru kabineta uzmanību uz dažām sistēmiskām nepilnībām valsts simtgades pasākumu finansēšanas uzraudzībā.
Valsts kontrole norāda, ka aprēķinus par Latvijas valsts simtgades pasākumu finansējumu nav iespējams veikt pilnīgi, jo Ministru kabinets paredz Kultūras ministrijai apkopot informāciju tikai par līdzekļiem no budžeta programmas "Latvijas Valsts simtgades programma" - 32,2 miljoniem eiro, bet par pārējiem 26,9 miljoniem eiro, ko iestādes paredzējušas tērēt pašas no saviem līdzekļiem (pašfinansējuma daļa), atskaites prasītas netiek.
Līdz ar to Kultūras ministrijas rīcībā nav un, ja nekas nemainīsies, arī nebūs pilnīgas un pietiekamas informācijas par visiem no valsts budžeta līdzekļiem finansētajiem īstenojamajiem simtgades pasākumiem, secina Valsts kontrole.
2016.gadā Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka Latvijas valsts simtgades pasākumi izmaksās 59,1 miljonu eiro, bet nedz Ministru kabinets pats, nedz sabiedrība par faktisko šīs summas izlietojumu nevarēs saņemt pilnīgu un patiesu informāciju.
