Valsts pārvaldē strādājošo algu konkurētspēju veicinošā reforma īstenojama līdz 2027. gadam. Reforma paredz piemaksu izskaušanu, iekļaujot tās atalgojuma nemainīgajā daļā. Vienlaikus iestādes gatavo pārstrukturētu amatu katalogu un uzdots vērtēt darbinieku skaita samazināšanu. Valsts kanceleja pirmās atskaites no iestādēm par šo pārmaiņu ieviešanu sagaida augustā, lai septembrī jau pētītu apkopotus datus.
Taču bez papildu finansējuma nekādas milzu izmaiņas atalgojumā šajā gadā nav sagaidāmas, atzina Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
"Situācija liecina, ka būs atšķirīgas finansiālās iespējas. Indikatīvi šobrīd faktiski visas iestādes norāda, ka ir grūtības pat ar šī minimālā sliekšņa sasniegšanu visiem nodarbinātajiem. Nav tā, ka visā publiskajā pārvaldē šis minimālais līmenis katrai mēnešalgu grupai nav sasniegts, bet pilnībā, kā man liekas, nav indikāciju, ka visas iestādes to varētu sasniegt," pauda Citskovskis.
Valsts kancelejā apzinās, ka nākamā gada valsts budžeta prioritāro pasākumu saraksta virspusē būs plānotā palīdzība iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
Tāpēc atalgojuma reformai nepieciešamos papildu līdzekļus kā vienu no prioritārajiem pasākumiem varētu iesniegt 2024. gada valsts budžeta projektā.
Pašlaik, reformas startā, lielāku atalgojumu nevar gaidīt arī neviens Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrās strādājošais, atzīmēja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
"Reformu var īstenot, ja ir brīvi resursi, bet Valsts ieņēmumu dienestam tādu nav. Mums nekad nav bijusi atsevišķa resursu kategorija, no kuras mēs maksātu kādus atvaļinājuma pabalstus vai piemaksas. Darbinieku slimošanas vai bērnu kopšanas atvaļinājumā piemaksas paredzam uz ieekonomēto līdzekļu rēķina. Tādu brīvu resursu algu palielināšanai nav, tāpēc es nevaru uzņemties šādas saistības, jo man nav garantijas, ka šim mērķim nauda vienmēr būs pieejama," skaidroja VID vadītāja.
VID struktūrās strādā ap 3800 darbinieku, viņu skaits dažu gadu laikā samazinājies par vairāk nekā 600. Teorētiskas aplēses liecina: lai palielinātu algas kaut minimālā reformas noteiktajā apjomā, darbinieku skaits būtu jāmazina vēl par aptuveni 40%, kas ir nereāls scenārijs, pastāstīja Jaunzeme.
VID vadība vērsusies Finanšu ministrijā ar aprēķiniem par papildu finansējumu turpmākajos gados. Ministrijas attīstības padome prasījusi detalizētākus aprēķinus ar norādi, ka tam jābūt fiskāli neitrālam risinājumam.
Tikmēr, runājot par reformas virzību kopumā, papildu finansējuma iespējas būs atkarīgas no Valsts kancelejas aplēsēm un politiskās vienošanās par tām. Tas attiecas arī uz pašu Finanšu ministrijas darbinieku atalgojumu, uzsvēra ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.
Viņš norādīja: "Respektīvi, atlīdzības reforma ir Valsts kancelejas pasākums, un mēs esam kā jebkura cita ministrija, ko tā skar. Mēs neesam tie, kuri izvērtē, vai dot vai nedot naudu. Tad, kad valdībā skatīja šo jautājumu, bija skaidri norādīts, ka šī reforma šogad īstenojama esošā finansējuma ietvaros. Mūsu vadība turpina strādāt, lai atalgojumu pielāgotu jaunajam modelim."
Atbilstoši Valsts kancelejas sniegtajai informācijai līdz šim amatu izmaiņas saskaņotas ar trešdaļu valsts pārvaldes iestāžu, tikpat vēl ir saskaņošanā un vēl trešdaļa iestāžu atbildes gaida.
Lēsts, ka atlīdzības reformas izmaiņas skars ap 148 tūkstoš strādājošo.
