Panorāma

Kūdras ugunsgrēki ierobežoti

Panorāma

Valmierā vasaras teātra festivāls

Valsts nepilda likumā solīto černobiliešiem

Valsts nepilda dotos solījumus Černobiļas AES seku likvidētājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valsts nepilda likumā dotos solījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas (AES) seku likvidētājiem. Lai gan šiem cilvēkiem pienākas regulāras veselības pārbaudes un rehabilitācija reizi gadā, tā nenotiek. Piemēram, uz rehabilitāciju jāgaida divi vai pat trīs gadi. Atbildīgajās ministrijās, līdzīgi kā citkārt, atrunājas ar naudas un kapacitātes trūkumu, tomēr risinājumus sola meklēt.

Kopš Černobiļas AES avārijas pagājuši 32 gadi, bet turpinās cīņa par solīto valsts atbalstu cilvēkiem, kas cīņā ar avārijas sekām lielās radiācijas dēļ sagandējuši savu veselību.

Viens no aktīvākajiem černobiliešiem Ivars Kalada nu jau kārtējo reizi ceļ trauksmi par netaisnību. Reiz viņš jau vinnēja tiesā, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu veselībai.

Tagad jācīnās par likumā ierakstītajām tiesībām reizi gadā saņemt medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Un, lai arī černobiliešiem paredzētas arī citas priekšrocības veselības aprūpē, iespēju saņemt vajadzīgo tas negarantē.

"Ļoti daudz izmeklējumi tiek atteikti vai tiek prasīta nauda, jo neesot kvotu un nav paredzēts. Es te cenšos kaut ko risināt, viena daļa zēnu jau ir metuši plinti krūmos, bet es saku – nu kaut kas ir jādara," saka Kalada.

"Vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju ziedoja savu veselību [Černobiļas] avārijas seku likvidēšanas darbos". Šāds atgādinājums iegravēts uz pieminekļa Stradiņa slimnīcas teritorijā. Un tieši Stradiņa slimnīca saskaņā ar likumu ir tā vieta, kur Černobiļas avārijas seku likvidētājiem pienākas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Tur norāda – tas, ko valsts pasūtījusi, tiek izpildīts, pat vairāk nekā atvēlētā kvota.

Rindā uz palīdzību stacionārā jāgaida salīdzinoši neilgi – 10 nedēļas. Taču saņemt ambulatorās ārstu konsultācijas tiešām ne vienmēr var laikus.

"Kas attiecas uz ambulatorajiem pakalpojumiem, izmeklējumiem, tad pašlaik valstī nav noteikta kārtība, ka šiem pacientiem būtu prioritāte. Bet, ja veselības stāvoklis viņiem ir tāds, ka ir ātri nepieciešamas šīs konsultācija, mēs esam nākuši pretim ne vienam vien pacientam, negaidot rindā," stāsta Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

To, ka černobiliešu veselība prasa īpašas rūpes, apliecina "Stradiņu" mediķi, kas ar šiem cilvēkiem strādā ikdienā. Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem ir lielāks risks dzīves laikā iegūt onkoloģiskas saslimšanas, un regulāras veselības pārbaudes ir vajadzīgas.

"Mums jau ir viedoklis, ka viņu skaits ir mazs, viņiem ir specifiska diagnoze, kas atsevišķi kodējas, un, ja viņu pieliktu pie zaļā koridora, tad mēs un pacienti būtu priecīgi," saka Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste Jolanta Cīrule.

Šo pacientu un slimnīcas pārstāvji nākamajā nedēļā došoties uz Veselības ministriju, lai par problēmām runātu. Tur sola uzklausīt un vajadzības gadījumā veikt kādas izmaiņas.

Tā gan nav vienīgā ministrija, kura par šo jomu atbildīga – sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir Labklājības ministrijas (LM) pārziņā. 

"Ja mēs ar Stradiņu vadību un ārstiem vēl kaut ko varam risināt, un tur, es ceru, mēs nonāksim pie risinājuma, tad ar Labklājības ministriju iet ļoti smagi," atzīst Kalada.

Gada vietā uz sociālo rehabilitāciju jāgaida pat trīs. Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, kas nodrošina pakalpojumu, skaidro – tas tādēļ, ka "černobiliešiem" jāgaida kopējā rindā ar pārējiem, bet, lai tā nebūtu – LM būtu jāmaina kārtība un jānosaka prioritāte. Tur gan problēmas skaidro ar kapacitātes trūkumu. Kā to risināt, bijušas dažādas idejas, arī saīsināt rehabilitācijai atvēlēto laiku no 21 uz 14 dienām.

"Bet mēs negribam pieņemt tādus nepopulārus lēmumus, ierobežojot jau šobrīd esošās tiesības. Un tad mēs izvēlējāmies tādu risinājumu, ka pakalpojumu pakāpeniski varētu nodot brīvajā tirgū un jāmeklē citi sniedzēji, pieprasot papildu naudu no valsts pamatbudžeta," norāda LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.

Ja budžeta veidošanas laikā naudu iedošot, uzlabojumi būšot jūtami no nākamā gada. 2019.gadam esot vajadzīgi papildu 300 000 eiro.

Ivars Kalada sola aktīvi rīkoties un nepadosies, kamēr rezultātu nepanāks. "Tagad es solīju saviem cīņu biedriem, kad mēs bijām sanākuši 26.aprīlī, ja mēs to nevaram normāli atrisināt, es sūdzēšu administratīvajā tiesā. Tas pats, kas bija ar kaitējuma atlīdzību, ka bija jātiesājas ar valsti par to, kas pienākas ar likumu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti