Saskaņā ar grozījumiem VK būs jāizstrādā atlases kārtība un kritēriji, jāizsludina amatu konkursi un jāizvērtē pretendentu pieteikumi. Tāpat VK veiks kompetenču vērtēšanu un ieteiks piemērotākos pretendentus vērtēšanas komisijai.
Grozījumi nosaka, ka pretendentu pieteikšanās termiņš vakantajiem amatiem turpmāk nedrīkstēs būt īsāks par desmit dienām līdzšinējo 20 vietā un garāks par 20 dienām līdzšinējo 30 dienu vietā no konkursa izsludināšanas dienas.
Turpmāk ierēdnim, ko amatā ieceļ pirmo reizi, pārbaudes laiku varēs noteikt no trim līdz sešiem mēnešiem. Patlaban tas ir seši mēneši, kas atsevišķiem amatiem esot pārāk ilgs laiks.
Līdz šim iestāžu vadītāju atlase bija katras iestādes kompetencē, un ar VK tika saskaņoti tikai ierēdņa amata pārbaudes kritēriji. Līdz ar grozījumiem cer īsākā laikā aizpildīt vakantās amata vietas iestādēs.
Lai gan Saeimas vairākums izmaiņas atbalstīja, pret tām balsoja Nacionālā apvienībā (NA). „Iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projektu „Iestādes vadītāja atlases plānošanas, prasību izvirzīšanas un pretendentu novērtēšanas kārtība” redzams, ka Valsts kancelejai ir piešķirta noteicošā loma ierēdņu kandidātu virzīšanai. No tā var izdarīt secinājumu, ka Ministru prezidenta institūcija, kas palīdz nodrošināt darbu, faktiski Ministru prezidenta uzdevumā izvirza sev vēlamos ierēdņus konkrēto ierēdņu apstiprināšanas procedūrā. Tas nozīmē, ka mēs nododam ierēdņu atlases veikšanu Ministru prezidenta rokās,” pauda NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Izmaiņas Civildienesta likumā nosaka, ka centralizēta iestāžu vadītāju atlase VK būs jānodrošina, sākot ar 2015.gada 1.septembri. Jaunā kārtība neattieksies uz diplomātisko un konsulāro dienestu.
