To paredz valdības uzklausītais Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums par IeM papildu nepieciešamo finansējumu, kurā kopumā dažādiem iekšējās drošības stiprināšanas mērķiem 2023. gadā paredzēts papildu finansējums 7 731 030 eiro apmērā, 2024. gadā - 9 042 850 eiro apmērā un 2025. gadā- 8 562 474 eiro apmērā, paziņojumā medijiem informēja ministrija.
Finansējums paredzēts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanai, Valsts drošības dienesta stiprināšanai, bruņojuma iegādei Valsts policijai, kā arī kiberuzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai novēršanas un radiosakaru pieejamības nodrošināšanai.
“Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas garantē valsts drošību un noturību pret dažādiem apdraudējumiem – dabas un cilvēku radītām katastrofām, ģeopolitiskiem apdraudējumiem, kara un militāra rakstura apdraudējumiem. Šis ir nozīmīgs brīdis, kad mēs nevaram vilcināties ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu,” paziņojumā medijiem atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).
Civilās aizsardzības sistēmas darbību katastrofu un to draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā plānots koordinēt, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru (CAOVC). Šī centra darbībai būs nepieciešama pastāvīga infrastruktūra un informācijas tehnoloģijas.
Tāpat nepieciešams modernizēt gan esošo valsts materiālo rezervju, gan visu iekšlietu resursu uzglabāšanas, uzskaites, inventarizācijas un izsniegšanas sistēmu, nodrošinot modernu un efektīvu noliktavu plānojumu, struktūru un tehnoloģisko priekšrocību ieviešanu.
Ir plānots izbūvēt Vienoto iekšlietu loģistikas centru, kas atradīsies Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošu degradētu noliktavu teritorijā Rājumsila ielā. Esošo noliktavu saturs inventarizācijas ietvaros tiks optimizēts un pārvietots uz Piedrujas ielas noliktavu teritoriju.
Lai nodrošinātu IeM struktūrvienību un kritiskās infrastruktūras objektu nepārtrauktu darbību elektroenerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā, nepieciešams iegādāties un uzstādīt elektroģeneratorus, norāda ministrija. Nodrošinot iestādes un kritiskās infrastruktūras objektus ar alternatīvu elektroenerģijas avotu, tās spēs pildīt savas funkcijas kā ikdienā, tā valsts apdraudējumā un krīzes situācijā.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanas pasākumiem nepieciešamais finansējums 2023. gadā ir - 1 199 0222 eiro, 2024. gadā - 4 490 342 eiro, 2025. gadā - 4 009 966 eiro.
Ministrija norāda, ka tāpat nepieciešams stiprināt Valsts policiju, iegādājoties bruņojumu.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pēdējos gados ir veicis būtiskus uzlabojumus IKT infrastruktūras modernizācijā, drošības iekārtu modernizācijā, un tā rīcībā ir pieejami akūti nepieciešamie drošības risinājumi kiberaizsardzības nolūkiem. Šobrīd, pilnvērtīgi darbojoties visiem drošības risinājumiem, ir vērojama infrastruktūras resursu nepietiekamība – krasa drošības incidentu pieauguma gadījumā drošības risinājumi nespēs fiksēt un uzglabāt visu nepieciešamo informāciju turpmākai incidentu izmeklēšanai. Tādējādi nepieciešams iegādāties augstas veiktspējas serverus un datu krātuves. Lai uzlabotu radiosakaru pieejamību iekšlietu dienestiem, papildus nepieciešams iegādāties un aprīkot bāzes stacijas ar dīzeļdegvielas vai benzīna ģeneratoriem, norādīja ministrija.
