Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ko piedzīvo vardarbības upuri?

Padziļinātai mūzikas un valodu apguvei naudas nav

Valodu un mūzikas padziļinātai apguvei skolās naudas nav

Pašlaik bērnu vecāki cīnās, lai panāktu, ka viņu bērni var mācīties kādā no profesionālās ievirzes skolām. To vidū gan skolas, kad gadiem specializējušās svešvalodu pasniegšanā, gan skolas ar mūzikas ievirzi. Līdz ar kompetenču satura ieviešanu plānots visiem skolēniem nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējas. Tas nozīmē, ka valsts vairs nepiemaksās par papildu mūzikas, svešvalodu vai mākslas mācīšanu.

Daudzi vecāki saviem bērniem mērķtiecīgi izvēlas skolas, kas nodrošina padziļinātu svešvalodu vai matemātikas apguvi. Tāpat ar mūziku. Latvijā patlaban ir 45 skolas, kur padziļināti iespējams mācīties svešvalodas, matemātiku, mākslu, mūziku vai informātiku.

Par atsevišķu priekšmetu padziļinātu mācīšanu valsts skolām piemaksā. Katru gadu ap četriem miljoniem eiro.

Taču jau nākamgad līdz ar kompetenču izglītības satura ieviešanu plānots visas skolas vienādot.

Pērn vasarā iepriekšējās Saeimas sasaukums lēma – no nākamā mācību gada profesionālās ievirzes skolām papildu naudu nepiešķirt.

Agnese Pastare un vairāki tūkstoši citu bērnu vecāki lūguši tagad pie varas esošos politiķus likumu “atgriezt atpakaļ”: “Es izvēlējos skolu tieši mūzikas novirziena dēļ. Bērns ir muzikāls, un, lai nebūtu tas jādara papildus, to visu var darīt integrēti vienā vietā, vienā skolā. Finansējuma tam nav. Līdz ar to ir apdraudētas šo bērnu iespējas iegūt muzikālo izglītību. Kā es rakstīju savā vēstulē, dziesmai šodien nav liela diena.”

Rīgas 6. vidusskolā mācās 668 bērni. Trīs no četrām paralēlklasēm īsteno mūzikas novirzienu. Katram no bērniem valsts apmaksā vienu individuālu mācību stundu nedēļā – mūzikas instrumenta spēles treniņam. Vēlme ir ļoti liela.

“Šobrīd tas šoks ir tik liels. Stādieties priekšā – jūs esat savam bērnam izvēlējusies noteiktu mācību programmu. Kas notiks šobrīd, ja to finansējumu noņems? Tūlīt būs uzņemšana. Arī tie vecāki, kas ir sarakstījuši pieteikumus uz pirmo klasi. Mēs viņam tagad paziņosim, ka es nedrīkstu nokomplektēt šo klasi?” vaicā Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš.

Tikpat sāpīgi reforma skar skolas, kas padziļināti māca svešvalodas. Piemēram, Rīgas Franču licejā šonedēļ vāc vecāku parakstus papildu mācību stundu saglabāšanai. Līdz ar reformu katra klase nedēļā zaudēs līdz pat trim mācību stundām.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) esot komandējumā. Viņas viedoklis publicēts sociālajā tīklā “Facebook”: “Nenoliedzami, ir izveidota stabila tradīcija, un īpaši lielajās pilsētās mācīties mūzikas novirziena skolās ir ieguvums, tomēr, ieviešot jauno standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas skolēniem.”

Jaunais saturs paredzot elastīgu mācību darba organizēšanu, un skolas varēs pašas plānot mācību priekšmetu grafiku.

Līdz ar to mācīt mūziku vai valodas vairāk drīkstēs. Valsts finansējums gan tam, visticamāk, neatradīsies.

Tā kā reforma varētu ietekmēt nākamos skolēnu dziesmu svētkus un citas kultūras tradīcijas, situācijas risinājumus sola meklēt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība): “Mums, Kultūras ministrijai, tas bija liels pārsteigums, ka šāda reforma ir plānota. Es arī saprotu to spiedienu, kas tiek izdarīts uz [izglītības] ministri, lai risinātu pedagogu algas, bet šis nav labākais veids, kā to darīt.”

Vecāku bažas vērā ņemt sola arī Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs. Nākamnedēļ sasaukta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā uzklausīšot abas puses, un tad deputāti pieņemšot lēmumu. “Mēs vēlamies noskaidrot, kāda ir ekspertu argumentācija, kādēļ mēs atsakāmies no vēsturiskās tradīcijas un kādēļ mēs atsakāmies no skolu atšķirībām. Es attiecos ar ļoti lielu pietāti pret tradīcijām,” saka Saeimas izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).

Ja deputāti vecākus nesadzirdēs, skolas vērsīšoties pie pašvaldībām, kuru finansiālās iespējas atbalstīt papildu nodarbības ir krietni atšķirīgas.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 16990
Savā ziņā piekrītu šai idejai, jo!!!! Mums jau nav vienādu iespēju iestāties šajās skolās, ja esi dekarēts "nepareizajā vietā". Proti, man, piemēram, bērnam mikrorajona skola, kur es legāli varu viņu pieteikt, ir bez jebkādas ievirzes!! Maniem radiem - kuri 3 paaudzēs dzīvo Hospitāļu ielā, kur Franču liceju ir beigušas 2 paaudzes, vairs nav tiesību tur iestāties, jo - hoppā! nu mikrorajona skola ir daudz tālāk esošā Hanzas vidusskola. Tātad - ja mums nav iespējams nodrošināt vienādu visu bērnu piekļuvi specializētajām skolām, tad - lai labāk tādas nav.
Anonīms lietotājs 22483
100 krēslā pirdēji, pardon mai frenč, vienkārši nospieda pogas, sekojot koalīcijas disciplīnai un nobalsoja par brāķa likumu. Cik vispār izlasīja likumprojektu? Labi ja ierēdniecības sagatavoto anotāciju izlasīja. Mūsu brāķa likumus rada slikti apmaksāta, inerta, nekompetenta, kļūdas atzīt nespējoša mašinērija ministrijās, bet nobalso 100 roboti, kuriem ne interesē tas, par ko viņi balso, ne viņi spēj iedziļināties un izprast lietas būtību. Rezultātā mēs dzīvojam ar likumiem, kas ir pilni nejaušu kļūmju un normu, par kurām it kā neviens pie skaidras saprašanas balsojis nebūtu, ja vien būtu likumprojektu vispār izlasījis.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti