Kamēr nav dziļa sniega un sals vēl tā īsti nekniebj, Valmieras naktspatversmes apmeklētāju nav daudz - pieci seši cilvēki, bet ziemas aukstajos mēnešos te siltumā pārnakšņot ierodas ap 15 bezpajumtnieku.
''Nav ko žēloties, visi pretimnākoši. Darbu tagad nevar atrast nekur, uzprasa - cik tev gadu ir, kā uzzina 57, tad neko, paldies un nākat citreiz,'' stāsta kāds vīrs.
Pārlieku lielā draudzība ar zaļo pūķi ir viens no iemesliem, kāpēc nav ne darba, ne dzīvesvietas, bet, protams, ir arī daudzi citi iemesli, kas ir pamatā tam, ka cilvēks ir palicis bez savas mājvietas. Tāpēc,
kā stāsta Latvijas Samariešu apvienības atbalsta mājas dienesta vadītājs Viesturs Kleinbergs, viens no galvenajiem uzdevumiem ir dot ne tikai pajumti, bet palīdzēt arī meklēt motivāciju, lai cilvēks mainītu savu dzīvi un varētu atgriezties sabiedrībā.
''Redzot šos cilvēkus, kas te nāk, viņš varbūt arī gribētu ko darīt, bet viņš nezin - kā; viņš tik ilgu laiku ir bijis no aprites ārā, viņš ir kaut kādos lauku darbos piestrādājis, vēl kaut ko, un šobrīd atrodas tādā situācijā, ka pat nespēj saprast, kas viņam īsti jādara. Un tad tas mūsu uzdevums ir palīdzēt uzlikt uz ceļa, atbalstīt viņu kopā ar sociālajiem darbiniekiem, lai viņš iegūtu te prasmes un varētu atkal integrēties sabiedrībā. Darbinieku uzdevumus būs motivēt risināt šos sadzīves jautājumus, lai pēc kāda laika varētu teikt - jā, šīs bija manas pagaidu mājas, un es esmu gatavs tam nākamajam solim,'' klāsta Kleinbergs.
Lolot cerības, ka bezpajumtnieki, kuri jau pieraduši pie sava dzīves veida, uzreiz to mainīs, nevar, bet, kā uzskata Viesturs Kleinbergs, jāsāk ar nelieliem mērķiem, lai veidotu šo palīdzību un motivāciju kaut ko darīt savā labā:
''Tos mērķus šai grupai nevajag uzlikt ļoti lielus un ļoti augstus, bet mazus mērķus un maziem solīšiem uz priekšu, lai tās problēmas risinātu, kaut vai cilvēks ir gatavs iesaistīties kādos pagaidu darbos.
Daļai tas mērķis ir kaut vai sakārtot dokumentus, jo daļa ir vispār bez dokumentiem: ja nav dokumentu, nav deklarētās dzīves vietas; ja nav deklarētās dzīves vietas - viņš nevar saņemt dokumentus, tad viņš nokļūst tādā aplī, no kura ir ļoti grūti izrauties, un tad mums kopā ir tas jāpalīdz atrisināt.
[Ir] nodarbinātības jautājums, dažam labam varbūt ir jāpalīdz sakārtot attiecības ar ģimeni - tās situācijas ir ļoti dažādas. Mums ir arī speciālists ar psihologa izglītību, mēs skatīsimies katram individuāli, kāda viņam tā palīdzība ir vajadzīga.''
Tas, ka naktspatversmes pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīsies gan sociālie darbinieki, gan psihologs, tātad sniedzot ne tikai pajumti, bet arī meklējot risinājumus šo cilvēku likteņos, bija viens no iemesliem, kāpēc Valmieras pašvaldība izraudzījās to uzticēt nevalstiskajai organizācijai, un, kā stāsta Valmieras Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece, tad tas pašvaldībai būs arī finansiāli izdevīgāk:
''Jā, šajā gadījumā tas iznāk lētāk pēc mūsu aprēķiniem, tas iznāk noteikti lētāk, nekā ja pašvaldība šo pakalpojumu nodrošinātu pati saviem spēkiem. Ja mēs to nodrošinām paši, tad tas nozīmē, ka pašvaldība iepērk gultas, matračus, veļas mazgājamās mašīnas un tamlīdzīgas lietas, kas ir vajadzīgas, lai pakalpojumu nodrošinātu, kā arī algo darbiniekus, nakts dežurantu, sociālo darbinieku atsevišķi patversmei, vai arī šo funkciju deleģē kādam, kurš to jau dara ar saviem līdzekļiem, piesaistot arī dažādus ziedojumu finansējumus.''
Protams, darbs notiks kopīgi ar Valmieras Sociālo lietu pārvaldes speciālistiem, bet Latvijas Samariešu apvienībai jau ir sava pieredze sniedzot sociālos pakalpojumus, piemēram, rūpējoties par Ventspils naktspatversmi.
