Tiesa, daļu no studiju darbiem, ko studenti paši nav rakstījuši, augstākās mācību iestādes var salīdzinoši viegli atklāt ar speciālu datorprogrammu. Šīs programmas mācību iestādēm gan izmaksā lielu naudu. Taču gadījumus, kad noslēguma darbu topošajam absolventam uzraksta kāds cits, augstskolām ir grūti atklāt. Tad augstākās mācību iestādes absolvents darba tirgū iesoļo ar viltus diplomu kabatā.
Var nodot pat viens teikums
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pērn studēja 9300 studenti. No tiem piecus atskaitīja plaģiātisma dēļ. Universitātei nav ziņu, vai kāds no šiem plaģiātiem bija pirkts. Vienu gadījumu fiksēja Ārvalstu studentu nodaļā, divus Juridiskajā fakultātē un vēl divus Eiropas studiju fakultātē.
Eiropas studiju fakultātes docente Marta Urbāne stāsta, ka problēma ir aktuāla. "Darbu pirkšana ir ļoti specifiska problēma. Ja tajā darbā nav iekšā plaģiāts, tad vienīgais brīdis, kad to var konstatēt – kad to atklāj darba vadītājs vai arī tas tiek atklāts darba aizstāvēšanas laikā. Tā ir tāda specifiska lieta, ko, man šķiet, universitātes pašas nevar ietekmēt, tās nevar kavēt tieši darbu pirkšanu," uzsver Urbāne.
Latvijas Radio uzrunātās augstskolas stāsta, ka ir iegādājušās ļoti kvalitatīvas plaģiātisma kontroles sistēmas. Tāpēc ir pilnīgi drošas, ka spēj atklāt kopētus darbus pat tad, ja sakritība manīta vienā teikumā.
Savukārt atklāt tos gadījumus, kad students iesniedzis autentisku darbu, ko nav rakstījis pats, ir daudz grūtāk. Te viss atkarīgs no mācībspēkiem un viņu jautājumiem darba priekšaizstāvēšanas vai pat darba aizstāvēšanas laikā.
"Problēmu kā tādu mēs apzināmies, tāpēc tika ieviests priekšaizstāvēšanas process. Pirms pāris gadiem mums bija klasiska situācija – ir plaģiāta pārbaude un tad darbs iet uz aizstāvēšanu. Saprotot, ka ir šāda situācija, kad var uzrasties autentisks darbs un ne paša autora rakstīts, ir ieviesta priekšaizstāvēšana. Atsevišķās fakultātēs pat ir tā – ja pirmajā priekšaizstāvēšanā studentam galīgi nav veicies, tiek organizēta otra priekšaizstāvēšana, jo varbūt pirmajā gadījumā komisija ir kļūdījusies," stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāve Lana Janmere.
LLU plaģiātisma gadījumi noslēguma darbos ir trim četriem studentiem gadā.
Studenti pat tiesājas
Biznesa augstskolas "Turība" prorektore zinātniskajā un akadēmiskajā darbā profesore Daina Vasiļevska atzīst: "Es domāju, ka neviena augstskola Latvijā un arī citās valstīs nevarēs jums apgalvot, ka viņu augstskolā tas nav. Jebkurā augstskolā vienmēr gadās šādi gadījumi. Arī biznesa augstskolā "Turība" – pa retam, bet ir." Viņa saka, ka zinot – studenti šādus pakalpojumus izmantojot. Taču vienlaicīgi arī noteikti brīdinot – esiet uzmanīgi. "Tomēr tas ir uzņēmums, tam ir galvenais nopelnīt. Uzņēmumam ir vienalga, vai jūs aizstāvēsieties, vai jums būs problēmas," piebilst Vasiļevska.
Ļoti maza daļa Latvijas Universitātes (LU) studentu ir iekūlušies problēmās plaģiātisma dēļ. LU gadā absolvē vidēji 3500 cilvēku, savukārt atskaitīti plaģiātisma dēļ ir nedaudz – mazāk par 20. Krietni vairāk negodprātīgu studentu pieķer vēl pirms darba aizstāvēšanas, stāsta LU prorektors, profesors Valdis Segliņš. Viņš noliedz, ka darbu pirkšana būtu izplatīta, bet mēģinājumi to darīt ir. "Ir visādas ētikas komisijas, akadēmiskā godīguma komisijas, mums ir visādas akadēmiskās šķīrējtiesas un vēl mums ir administratīvais process, ko mēģina apstrīdēt. Dažādās stadijās ir dažādi gājis, tādēļ mēs ļoti uzmanīgi esam ar pierādījumiem, ka tas tiešām ir plaģiāts. To ne vienmēr izdodas pietiekami labi izdarīt, bet mēs esam maza zeme," saka prorektors.
Segliņš atzīst, ka esot gadījumi, kad studenti savu taisnību mēģina pierādīt pat tiesā. Visbiežāk mācībspēks ar studentiem strīdējies par darbiem, kas tapuši sociālo zinātņu un humanitārajā nozarē.
"Viens ir tas, cik godprātīgas ir komisijas, un otrs – cik godprātīgs ir pats jaunietis, rēķinoties ar to, ka viņam jau ar to vajadzēs sadzīvot atlikušo mūžu," uzsver Segliņš.
Problēmas ne tikai Latvijā
LU Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Strada-Rozenberga norāda, ka negodprātīgu metožu izmantošana studiju procesā ir visas pasaules problēma neatkarīgi no tā, vai studijas ir attālināti vai klātienē.
"Es atceros vienu gadījumu, kad pāris dienas pirms darba aizstāvēšanas mums pienāk e-pasts, ka darbu aizstāvēs tāds un tāds students, bet īstenībā tā darba autors esmu es. Viņš man nesamaksāja, un šobrīd es norādu, ka es esmu šī darba autors. Protams, šajā brīdī mēs nekavējoties uz to reaģējām," atminas Strada-Rozenberga.
Juridiskās fakultātes plaģiātisma gadījumi arī agrāk ir izskanējuši medijos. Šobrīd tiesa joprojām vērtē, vai LU pamatoti ir anulējusi plaģiātismā pieķerto prokuroru Uldi Cinkmani. Prokurors valsts apsūdzību uzturējis vairākās skaļās lietās, tostarp maksātnespējas administratora Māra Sprūda krimināllietā. Darbu Cinkmanis turpina, jo prokuroram ir jurista kvalifikācija, kas iegūta, pateicoties maģistra grādam. Juristam nepieciešama nevainojama reputācija, savukārt akadēmiski negodīgu metožu pielietošana noslēguma darbos to ietekmē.
Būvniecībā viltus speciālistu neesot
"Vai tu gribētu iet pie ārsta, kurš nav operējis, bet to diplomu ir nopircis? Vai tu gribētu, lai viņš tev rauj zobos vai izgriež aklo zarnu? Un vai tu gribētu iet pie jurista, kurš uzdodas, ka ir liels jomas speciālists, bet īstenībā nav?" retoriski jautā Strada-Rozenberga. Viņa uzsver – negodīgs students var radīt nopietnas sekas sabiedrībai.
Raimonds Eizenšmits no Latvijas Būvinženieru savienības atklāj – aizdomu, ka nozarē ienāk viltus speciālisti, viņam nav. "Ja runājam par būvniecības nozares studentiem, tad kā likums pēdējos kursos studenti jau arī strādā, kas savā ziņā varbūt pat ir mazliet tā kā kavēklis viņu akadēmisko zināšanu iegūšanai," saka Eizenšmits.
Savukārt Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods strādāšanu drīzāk min pie riska faktoriem: "Laika trūkums, pārslodze, paralēla strādāšana studijām – tas nozīmē, ka paliek mazāk laika darīt kvalitatīvi darbus. Studējošais pieņem racionālu lēmumu, kaut gan tās pamatidejas nav atbalstāmas." Viņš turpina: "Ja studējošais līdz 12. klasei ir veiksmīgi apgājis sistēmu ar špikeriem vai norakstīšanu no citiem, tad ir jocīgi sagaidīt, ka pēkšņi, esot iemests augstākās izglītības vidē, viņš krasi izmainīs savu darba kultūru."
Lai mazinātu problēmu ar darbu pirkšanu, jāpievērš uzmanība studentu izglītošanai – tā norāda visi uzrunātie. Taču ar to vien nepietiek.
Nozares ministrija akmeni met augstskolas virzienā, kam ir jābūt karognesējam cīņā ar negodīgiem studentiem. Savukārt mācībspēki stāsta, ka ne vienmēr viņu rīcībā ir visi ieroči.
Tikmēr ir firmas, kuru darbinieki turpina rakstīt darbus studentu vietā.
